Biedrība "Dzimtā valoda" sola vākt parastus par Saeimas atlaišanu, ja tiks pieņemts lēmums par valsts naudu īstenot krievu valodas referenduma antikampaņu, teikts "Dzimtās valodas" izplatītajā paziņojumā presei.
Sola vākt parakstus par Saeimas atlaišanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Biedrības sašutumu izraisījis partijas "Vienotība" ģenerālsekretāra Arta Kampara minētais, ka kampaņai, lai aicinātu cilvēkus piedalīties referendumā par krievu valodas statusu un balsot pret, varētu izmantot arī valsts budžeta naudu.
"Citiem vārdiem, valdošie gatavi nekaunīgi ielīst krievu nodokļu maksātāja kabatā, lai viņu pazemotu uz viņa paša rēķina. Tas atgādina 30.gadu nacistisko Vāciju, kad ieslodzīto ģimenēm nosūtīja rēķinu par viņu tuvinieku uzturēšanu koncentrācijas nometnēs," norādīja biedrība.
"Dzimtā valoda" uzskata, ka no valsts līdzekļiem drīkst un vajag finansēt referenduma propagandu kā tādu. Ir nepieciešams, lai valsts iedzīvotāji zinātu, ka notiek svarīgs pasākums, un tajā piedalītos. Taču par valsts līdzekļiem nedrīkst popularizēt tikai vienas puses viedokli.
"Mēs paziņojam – ja tiks pieņemts nelikumīgs lēmums, biedrība "Dzimtā valoda" sāks parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu. Tāda Saeima mums nav vajadzīga. Un nešaubieties – parakstus savāksim," informēja biedrība.
Āboltiņa lūgs juristiem palīdzību
"Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atbalsta valsts apmaksātu kampaņu, lai pilsoņus aicinātu piedalīties gaidāmajā referendumā, kurā būs jābalso, vai piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu, un lūgs juristiem izvērtēt iespēju izmantot valsts budžeta līdzekļus.
Āboltiņa sacīja, ka "Vienotība" jau tuvāko dienu laikā Valsts kancelejas juristiem lūgs izvērtēt, vai šādas kampaņas rīkošanai varētu izmantot valsts budžeta līdzekļus.
Viņa norādīja, ka pirms referenduma par Satversmes grozījumiem, līdzīgi kā pirms tautas nobalsošanas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gadā, būtu jāveido informatīva kampaņa, atgādinot iedzīvotājiem par valsts konstitucionālo pamatu negrozāmību.
"Latviešu valoda kā valsts valoda ir viens no četriem mūsu valsts pamatprincipiem, tikpat svarīgs kā tas, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, tās teritorija ir nedalāma un vara pieder tautai. Šie pamatprincipi ir neapstrīdami, un valodas jautājumā kompromisi nav iespējami," sacīja Āboltiņa.
Jau ziņots, ka Kampars intervijā "Latvijas Avīzē" paudis viedokli, ka kampaņas sarīkošanā, lai pilsoņus aicinātu piedalīties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu Latvijā, varētu izmantot arī budžeta naudu.
"Tā kā latviešu valoda noteikti ir viens no šīs valsts pastāvēšanas pamatjautājumiem, tad tik svarīgā pasākumā, iespējams, varētu izmantot arī budžeta naudu. Tam piekrīt "Vienotības" valdes vairākums, jo lai atceramies, ka arī pirms referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā tika rīkota plaša atbalsta kampaņa, kam tērēja valsts līdzekļus. Jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu ir tikpat nozīmīgs pamatjautājums Latvijas nākotnei," sacīja Kampars.
Vēstīts arī, ka provizoriski ir savākts nepieciešamais parakstu skaits Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, un par to notiks referendums nākamā gada sākumā.