Valstī jāsakārto sistēma, kā rehabilitēt atkarīgos pusaudžus un jauniešus, ceturtdien reģionālajam laikrakstam «Druva» norādījis Straupes Narkoloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Kuprēvičs.
Aicina sakārtot pusaudžu atkarību ārstēšanas kārtību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Slimnīcas struktūrvienība, pusaudžu rehabilitācijas centrs «Saulrīti» šogad par vienīgo šāda tipa rehabilitācijas iestādi valstī. Tajā pēc alkohola un narkotiku atkarības pašlaik atgūstas 26 pusaudži un jaunieši.
Latvijā pusaudžu, jauniešu, kuri kļuvuši atkarīgi no apreibinošo vielu lietošanas, ir vismaz desmit reižu vairāk, nekā rāda oficiālā statistika, uzskata Straupes narkoloģiskās slimnīcas vadība.
«Janvārī centrā bija 24 jaunieši, tagad ir 26, bet reāli varam palīdzēt 32. Darbs mums rit pēc akordsamaksas sistēmas. Ja pakalpojumu izmanto 20 pusaudži, tad valsts samaksā par šo klientu skaitu. Kāpēc to skaidroju? Valstī jāsakārto sistēma, kā rehabilitēt atkarīgos pusaudžus un jauniešus. Domāju, mūsu speciālistu darbs būtu nepieciešams pat vairāk nekā 32 atkarīgajiem, bet viņi pie mums nenokļūst. Kāpēc? Nav kārtības. Ja autovadītāju pieķer pie stūres reibumā, viņam braukšanas tiesības tiek atņemtas, jāārstējas, jāatzīst problēma. Ja bērnu pieķer alkohola, narkotiku vai citu apreibinošo vielu izraisītajā stāvoklī, viņam iesaka ārstēties. Problēmu skaidro vecākiem, bet, ja viņi netiek ar pusaudzi galā un atkarīgais nevēlas dzīvesveidu mainīt, nav piespiedu mehānisma. Bērniem ir ļoti daudz tiesību, bet nav pienākumu. Šī kārtība ir jāmaina,» uzsvēra Kuprēvičs.
Viņš piedalās darba grupā, kurā apvienojušies Labklājības, Veselības un Iekšlietu ministrijas ierēdņi, lai izstrādātu koncepciju, kā Latvijā izveidot drošības sietu, kas laikus uzķertu nelaimē nonākušos pusaudžus.
Atkarīgie sākotnēji ierasti zaudē ciešu saikni ar vecākiem, nonāk slikti motivētu draugu kompānijās, kļūst par ielu bērniem, bet viņu problēmas nereti pašvaldības, īpaši lielo pilsētu institūcijas, pamana vien tad, kad skolas ziņo par ilgstošu atkarīgā prombūtni, policija pieķer likumpārkāpumu izdarīšanā vai mediķi palīdz atgūties no kaitīgo vielu pārdozēšanas.
«Saulrītos» rehabilitācijas kursa ilgums ir no trim līdz 18 mēnešiem. Rehabilitācijas laikā ar atkarīgajiem strādā psihoterapeits, citi speciālisti, pielieto darba terapiju un visiem ir jāmācās, apmeklējot skolu Straupē vai Stalbē.
«Pakalpojums ir valsts apmaksāts, un ne vecākiem, ne bērnu aizbildņiem nav rehabilitācija jāfinansē. Mums darbs nav viegls, jo finansējums ir visai ierobežots. Par 14 latiem dienā vienam klientam ir jānodrošina siltums, ēdināšana, jāapmaksā speciālistu darbs. Taču mēs strādājam jau divdesmit pirmo gadu bez pārtraukuma, un tāpēc varu apgalvot, ka esam vajadzīgi, » norādīja rehabilitācijas centra vadītāja Sanita Strazdiņa un piekrita viedoklim, ka Latvijā jāsadarbojas policijai, mediķiem, sociālajiem dienestiem, lai rehabilitācijas centrā vismaz valsts apmaksātās vietas būtu aizpildītas un pusaudži ieskatītos acīs labākai dzīvei.
Pērn «Saulrīti» atzīmēja 20 darbības gadus. Šajā laikā palīdzēts 880 pusaudžiem un jauniešiem.
Jāatgādina, ka vairākus gadus līdzīgas bērnu un pusaudžu rehabilitācijas iespējas bija pieejamas arī Jaunpiebalgā, centrā «Dzīves enerģija». Šogad «Dzīves enerģija» valsts pasūtījumu vairs nesaņēma.
«Pagājušā gada nogalē Labklājības ministrija rehabilitācijas centra »Dzīves enerģija« sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pārbaudes laikā konstatēja vairākas būtiskas neatbilstības normatīvo aktu prasībām,» laikrakstma paskaidroja ministrijas pārstāve Marika Kupče.
Pašvaldība plāno dibināt jaunu biedrību, kas pretendēs uz iepriekš sniegtajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.
Tikmēr seši no 16 bērniem, kas izgāja rehabilitācijas kursu Jaunpiebalgā, to turpina «Saulrītos». Pārējo desmit bērnu vecākiem, aizbildņiem par Straupes piedāvājumu neesot bijusi interese.