Izglītība sabiedrības redzeslokā šonedēļ nonāca arī no tāda aspekta, ka Latvijas skolēni, īpaši pēc 7.klases, ir pārslogoti un strādā daudz vairāk nekā pieaugušie - līdz pat 53 stundām nedēļā. Lai gan jāmācās daudz, rezultātos tas neparādās. Ekspertu vērtējumā Latvijas izglītības sistēmai trūkst paša pamata: skaidru mērķu un sabiedrības ieinteresētības, tā šovakar vēstīja LNT raidījums «TOP10».
Izglītības sistēmai Latvijā trūkst skaidru mērķu (29)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pamatskolas absolventu zināšanas - zem vidējā līmeņa
Rīgas 45. vidusskola ir skola ar mūzikas novirzienu, taču šeit bērni apgūst arī vispārizglītojošo programmu. Bērni raidījumam stāsta, ka jāmācās ir daudz. Stundas beidzas pēcpusdienā. Pēc tam vēl jāpilda mājasdarbi.
Lai gan jāmācās daudz, rezultātos tas neparādās. 15 gadus vecu skolēnu kompetenču testi lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs atklāj, ka 24 Eiropas valstu vidū Latvijas pamatskolu beidzēji ir krietni zem vidējā līmeņa un dala 16. un 17. vietu ar austriešiem, apsteidzot lietuviešus, bet būtiski atpaliekot no pirmā trijnieka: Somijas, Nīderlandes un Igaunijas.
Rīgas 45. vidusskolas direktors Tālis Veismanis «Top10» pauda uzskatu, ka ir vajadzīgas pārmaiņas.
«Mēs nevaram tā kā 1860.gadā mācīt matemātiku vai latviešu valodu.
Nu beidziet, protams, ka vajadzīgas izmaiņas, laiks to diktē.»
Kas pasliktina izglītības kvalitāti?
Izglītības kvalitāti ietekmējot gan mācību saturs, gan skolēnu un skolotāju slodze.
«Ziniet, normāli skolotājs ar tādu atdevi kā cirka mākslinieks var nostrādāt augstākais 4 līdz 5 stundas dienā. Un sestā, septītā, astotā un varbūt devītā stunda, tās, piedodiet, ir haltūras! Protams, daudz ko vēlētos: lai visi mācītos uz 8, 9 un 10, bet būsim reālisti - tas bērns brīžiem nav ne paēdis, ne padzēris tai dienā, lai prasītu sazin ko,» argumentēja Veismanis.
Ar katru gadu bērniem ir arvien grūtāk mācīties. Tas esot saistīts arī ar viņu veselību, tā novērojusi Rīgas 45. vidusskolas matemātikas skolotāja Alda Gaile. «Tas, kas ir paredzēts standartos, un tas, kas paredzēts šajās četrās stundās, ir diezgan grūti izpildāms. Slodze ir tik liela tādēļ, ka prasības ir pietiekoši augstas,» viņa norādīja.
Līdz šim vairāk uzmanības tika pievērsts zināšanām un prasmēm, nevis spējām tās izmantot reālās dzīves situācijās.
Rezultātā - radošuma, domāšanas un analizēšanas spēju testos Latvija atpaliek.
«Izglītības sistēmā ir nepieciešamas reformas un izmaiņas, jo mūsu bērnu sasniegumi nav tādā līmenī, kā mēs varētu gribēt. Tātad mēs acīmredzot nesniedzam konkurētspējīgu izglītību, kas mūsu jauniešiem nodrošinātu kvalitatīvu ieiešanu darba tirgū,» tā intervijā «Top10» komentēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča.
Rezultāti kļūst sliktāki pamatskolas beigās
Citi pētījumi gan rāda, ka sākumskolas posmā Latvijas bērnu spējas atsevišķās jomās ir pat virs vidējām. Taču līdz pamatskolas beigām rezultātus neizdodas noturēt.
Visi bērni spēj mācīties, taču katrs to dara atšķirīgā veidā un tempā. Apziņa, ka visi bērni nav vienādi, ir Eiropas līderu – Somijas - izglītības sistēmas pamatā. Puse somu skolēnu pamatskolas posmā ir saņēmuši īpašu atbalstu atbilstoši savām vajadzībām, tā, piemēram, papildu stundas lasītprasmes veicināšanai.
«Iespējamās misijas» direktore Zane Oliņa raidījuma komentēja: «To var izdarīt autonoma skola, kas saprot, ka ir atbildīga par rezultātu. To nevar izdarīt ar regulām no augšas par to, ka katrs tagad mācīs tik daudz stundas jūs lasīt, rēķināt. To nevar izdarīt ar centralizētām mehāniskām metodēm.»
Autonomija nozīmē, ka ceļi, kā sasniegt mērķus, var būt dažādi. Lēmumu par to, kuras metodes bērnam labākās, pieņem nevis ministrija, bet skolotāji, kas ar viņiem strādā ikdienā. Tāpēc ar jaunu mācību saturu vien ir par maz.
LU eksperte: Skolotājiem jāmaina sava domāšana
«Eksakto priekšmetu skolotājs tradicionāli strādā ar algoritmiskiem uzdevumiem, kur ir uzdevumi: ievieto formulu, atrodi attēlu, atrisini vienādojumu, kas lielākoties ir reproduktīva algoritmiska darbība. Līdz ar to ir
skolotājam jāmaina sava domāšana, lai viņš spētu pieņemt, ka rezultātu var sasniegt arī citādākā veidā
un, ka rezultāts ir kaut kas atšķirīgs no šīs algoritmu mācīšanas,» kā piemēru minēja Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra pārstāve Dace Namsone.
Apmācot augsti kvalificētus skolotājus un ļaujot viņiem domāt pašiem, skolotāji uzņemas atbildību par rezultātu. Vienlaikus bērniem tiek nodrošinātas vienlīdzīgas, nevis vienādotas iespējas mācīties.
Oliņa norādīja: «Tas ir par to, ka es meklēju sistemātiski ikdienā ceļu, kas šim bērnam strādās. Iespējams, ka es nezinu šobrīd to risinājumu, bet zinu, ka man ir konkrēts mērķis. Mēģināšu vienu lietu - nesanāks, mēģināšu nākamo, bet es tur nonākšu, nevis norakstīšu bērnu, pirms viņš vispār ir skolā ienācis.»
Bērniem drīz nedraudēs palikšana otrgadniekos
Izglītības ministrija iecerējusi vairākas pārmaiņas: izstrādāts noteikumu projekts, kas pārtrauks bērnu atstāšanu otrgadniekos, tā vietā piedāvājot viņiem atbalsta programmu.
No 7. klases radītas jaunas programmas matemātikā un dabaszinībās, un darbs pie satura pielāgošanas realitātei turpinās. Pārbaudes darbos tiek iekļauti uzdevumi, kas liek domāt, nevis tikai atreferēt iekalto. «Viss šis jaunais mācību saturs ir vērsts uz to, lai bērni nevis iekaltu zināšanas, bet, lai izprastu to, ko mācās, un prastu analizēt, domāt,» skaidroja IZM speciāliste.
Eksperti: Izglītības sistēmai trūkst skaidru mērķu
Tomēr ekspertu vērtējumā Latvijas izglītības sistēmai trūkst paša pamata: skaidru mērķu un sabiedrības ieinteresētības, vēstīja «Top10».
«Fundamentāli
mums ir jādefinē kā sabiedrībai to, ka mūs interesē katra bērna progress,
nevis ka lielāmies ar dažiem spilgtiem gadījumiem un olimpiāžu uzvarētājiem. Mums nav šobrīd uzstādījuma Latvijā katram bērnam iemācīt nodrošināt pamatlietas. Kā sabiedrība mēs neesam tādu uzstādījumu skolai likuši,» uzskata Oliņa.
Namsone savukārt raidījumam sacīja: «Alisē Brīnumzemē ir teikts: tu nevari nekur aiziet, ja tu nezini, kurp iet. Un man liekas, ka mūsu pamatproblēma pirmkārt ir skaidri saprast, ko mēs gribam izdarīt un ko mēs varam izdarīt, un tad pa maziem solīšiem lēnām iet uz priekšu, nevis tikai domāt, ka šīs reformas ir lozungi pie sienas, kurus mēs varam nepildīt.»
Izglītības jomā taustāmus rezultātus jāgaida vismaz trīs līdz desmit gadus. Tomēr arī tie, kas mācās šodien, cer, ka skolā pavadītie gadi dos ieguldījumu tālākajai dzīvei.
Skatīt pievienoto video.