Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis par tiesībsarga Jura Jansona iesniegtajiem priekšlikumiem bezmaksas pamata un vidējās vispārējās izglītības nodrošināšanai sniegs pēc detalizētas iepazīšanās ar tiem, informēja ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.
Šodien Jansons Ķīlim iesniedza ziņojumu par tiesību iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas nodrošināšanu pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs. Tiesībsarga biroja darbinieki ir apzinājuši, kādus un cik daudz mācību līdzekļus iegādājas vecāki, kāds ir pašvaldību un valsts ieguldījums mācību līdzekļu iegādē, kā arī izstrādājuši konkrētus priekšlikumus kā pilnveidot likumdošanu, lai visām izglītības iestādēm valstī uz vienlīdzīgiem principiem varētu nodrošināt mācību līdzekļus.
Kā informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa, tiesībsargs ziņojumu iesniegs ne tikai Saeimai, Izglītības un zinātnes ministrijai, bet arī Valsts prezidentam un Ministru kabinetam un rūpīgi sekos līdzi, lai priekšlikumi tiktu īstenoti dzīvē.
Kā ziņots, lai nodrošinātu Satversmes 112.pantā garantētās tiesības iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas, tiesībsargs rosina izstrādāt grozījumus Izglītības likuma 12.panta pirmā daļā, precizējot jēdziena «maksa par izglītības ieguvi» skaidrojumu. Normai jābūt formulētai tā, lai no tās nepārprotami būtu secināms, ka to zināšanu un prasmju apguve, ko paredz valsts standarts pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā, sedzama no valsts un pašvaldību budžeta.
Nepieciešams izstrādāt grozījumus arī Izglītības likuma 1.panta 121.apakšpunktā, precizējot skaidrojumu terminam «mācību līdzekļi», tam ir jāaptver visu to līdzekļu kopums, kas nepieciešami valsts izglītības standartā ietvertajos mācību priekšmetu standartos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanai.
Tiesībsargs iesaka izstrādāt būtiskus grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.97 «Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi», papildinot tos attiecībā uz pārējiem mācību līdzekļiem, kas nepieciešami valsts izglītības standarta īstenošanai. Valstij jāorganizē un jāfinansē to mācību līdzekļu kopuma iegāde, kas nepieciešami valsts izglītības standarta īstenošanai.
Tiesībsargs uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāizstrādā plāns finansējuma piesaistei, kā arī grafiks plāna īstenošanai 3-5 gadu periodam, lai pilnībā no valsts budžeta līdzekļiem tiktu finansēta obligātās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšana pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs, vienlaikus nepasliktinot izglītības kvalitāti.
Priekšlikumos ieteikts izstrādāt vienotu metodiku pašvaldībām par kārtību, kādā tās padotībā esošās izglītības iestādes finansējamas no pašvaldības budžeta, tostarp attiecībā uz mācību līdzekļu iegādes finansēšanu. Tiesībsargs iesaka izstrādāt vienotu metodiku par kārtību, kādā izstrādājams pašvaldības dibinātas izglītības iestādes budžeta pieprasījums, kā arī izvērtēt izglītības iestāžu kontroles mehānisma efektivitāti, proti, kompetento valsts iestāžu pārbaužu izglītības iestādēs mērķis un tā atbilstība tiesību uz izglītību īstenošanas mērķim.
Pārejas periodā rekomendēts nekavējoties nodrošināt iespēju ģimenēm saņemt pašvaldības sociālo palīdzību, ja atbilstoši to ienākumiem un materiālajam stāvoklim tai nav iespēju nodrošināt bērna izglītošanu, noteikt pabalstu bērna izglītošanai kā obligātu.
Jansons uzsver, ka normatīvie akti neparedz vecāku pienākumu nodrošināt mācību līdzekļus, līdz ar to izglītības iestādei nav tiesiska pamata likt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Prasība pirkt mācību līdzekļus vecākiem ir uzskatāma par izglītības iestādes prettiesisku faktisko rīcību, ko vecāki var apstrīdēt Administratīvajā tiesā.
Beidzoties mācību gadam, Tiesībsarga birojā vecāki regulāri interesējas, ko viņiem iesākt ar skolu izsniegtajiem mācību līdzekļu sarakstiem, kas ir jāiegādājas nākamajam mācību gadam. «Tiesībsargs saprot, ka līdz jaunā mācību gada sākumam kardinālas izmaiņas nav iespējams veikt, jo ir nepieciešams papildus finansējums, taču nedrīkst kavēties ar normatīvo aktu izstrādi, kas noteiktu, kas ir bezmaksas izglītība un kādus mācību līdzekļus valsts un pašvaldība nodrošina bez maksas,» sacīja Siliņa.
