Padzirdējuši, ka Latvijā paredzams aizsardzības budžeta pieaugums un līdz ar to arī iespējami militārā ekipējuma iepirkumi, vairākas valstis jau vērsušās Aizsardzības ministrijā (AM) ar saviem piedāvājumiem, atzina AM valsts sekretārs Jānis Sārts.
Ieroču ražotāji jau interesējas par Latvijas aizsardzības budžetu (91)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vislielākā interese pagaidām no ārvalstu kompānijām izrādīta par tā saukto Mehanizācijas projektu, kas ilgtu līdz pat 2020.gadam, un tā izmaksas ir 168,44 miljoni latu. Šī projekta gaitā plānots iegādāties bruņutransportierus, jo patlaban Latvijas armijas rīcībā nav tehnikas, ar ko karavīri droši varētu pārvietoties starptautisko operāciju rajonos.
Taču AM pagaidām vēlas distancēties no šiem piedāvājumiem, jo vēl nemaz nav izlemts, ko un cik varētu iepirkt. «Es ar nolūku neļauju mūsu speciālistiem ļaut prezentēt šīs lietas, lai turētu galvu tīru no dažādiem kārdinājumiem,» sacīja Sārts.
Kā skaidroja Sārts, Mehanizācijas projekts būs vislielākais no visiem iecerētajiem projektiem un arī vissarežģītākais no dažādiem aspektiem. Tas ieviestu fundamentālas izmaiņas mūsu Sauszemes spēkos gan taktiskajā, gan citādā nozīmē. «Mēs tik ilgi šo problēmu esam novilkuši, ka atlikt to vairs nevaram,» pārliecināti teica ministrijas amatpersona.
Vēl domā, kas būs nepieciešams
AM formāli vēl neesot skaidrības, vai Latvijas armijai būtu nepieciešamas «kāpurķēdes vai riteņi, kāda ietilpība». «No šīs tēmas es gribu abstrahēties, neskatīties ne uz vienu firmu,» pauda Sārts. Sākotnēji lēmumu par to, kādu tehniku iegādāties pieņemšot bruņoto spēku un AM speciālisti, kas arī izlems, kas ir visvairāk vajadzīgs un visatbilstošākais, un tad tiks organizēts iepirkuma konkurss.
Pēc Sārta domām, šī projekta ieviešanā jāizvērtē arī iespējas par iespējamu citu valstu iesaistīšanos iepirkumā. «Jāskatās, kā mēs šo visnotaļ lielo naudu, ko ieguldām, varētu atgriezt atpakaļ tautsaimniecībā, izmantot kā instrumentu ekonomisku instrumentu stimulācijai,» atzina Sārts. Saistībā ar šo jautājumu aizsardzības ministram bijusi tikšanās ar ekonomikas ministru, kuram tika prezentētas AM domas un vajadzības. Abi ministri vienojušies, ka strādās kopā pie tā, lai izlemtu, kādi būtu vislabākie instrumenti, kā spēt šo ieguldījumu apjomu izmantot. Sārts norādīja, ka domas nav bruņumašīnu ražošanu šeit uz vietas, bet apspriest, kā projekta īstenošanā pēc iespējas vairāk iegūtu Latvijas tautsaimniecība.
Iepriekš Sārts Saeimas komisijā skaidroja, ka, piemēram, Latvija var vienoties ar kompāniju, kas piegādā militāro tehniku, ka tā no Latvijas uzņēmējiem iepērk kādas citas izejvielas.
Būs jāveic debates un iepirkums
Iecerēts šā gada laikā izlemt, kāda tehnika NBS nepieciešama, bet 2013.gadā varētu veikt iepirkuma procedūru un atklāt debates politiskā līmenī, lai 2014.gadā varētu sākt investēt. Sārts paredz, ka šis projekts varētu ilgt astoņus līdz desmit gadus.
Lai gan AM vēlētos projektu īstenot kopā ar kādām citām valstīm, Sārts ar nožēlu konstatē, ka gan Lietuvai, gan Igaunijai ir bruņutransportieri un cerēt, ka viņi gribēs atjaunot savu bruņutransportieru ekipējumu, neesot īsti ticami. Taču, raugoties plašākā kontekstā, Sārts pieļauj, ka varbūt ir kāda valsts, kas ir tādā pašā situācijā kā Latvija.
Pagaidām nav izlemts, cik tehnikas vienības varētu iegādāties, bet doma esot par bataljona ekipēšanu. Sārts atklāja, ka viens bruņutransportieris atkarībā no ražotāja un tā aprīkojuma var maksāt no pāris miljoniem līdz pat desmit miljoniem par vienu vienību.
Ieročus vajag Afganisātanas misijai
Vaicāts, cik nepieciešami Latvijas armijai ir bruņutransportieri, ja reiz pēc pāris gadiem plānots pabeigt operāciju Afganistānā, Sārts apliecināja, ka šobrīd plāns ir tikai pabeigt Afganistānas operāciju un maksimāli veiksmīgi spēt nodot atbildību Afganistānas valdībai, palīdzēt ar apmācības programmu. «Citu plānu par kaut kādu skriešanu nav, mēs drīzāk pārslēgtos uz apmācības režīmu Libērijā vai kādā citā vietā. Bet man ir lielas bažas, ka pasaulē ir gana nestabilitātes, lai mēs neredzētu, ka viena misija vēl nav beigusies, ka būs jau nākamā. Mēs negatavojamies, mēs neplānojam, bet mēs gribam būt pilnībā gatavi kā daļa no NATO valstīm, ja ir nepieciešams, spēt piedalīties,» skaidroja Sārts.
Vēl viens projekts, ko AM iecerējusi īstenot ir Speciālo uzdevumu vienības (SUV) attīstības projekts, kas ilgtu līdz 2017.gadam un izmaksātu 5,43 miljonus latu jeb aptuveni divus miljonus latu gadā.
Sārts uzsvēra, ka, raugoties nākotnē, vai pašaizsardzības kontekstā, vai NATO operāciju kontekstā, skaidrs ir, ka SUV loma pieaugs. Līdz ar to jāsaprot, ka SUV karavīrs ir jāsagatavo daudz augstākā līmenī nekā Sauszemes spēku, jo prasības ir augstas. Viņi ir tie, kuriem jādod daudz jaunākas tehnoloģijas un ekipējums, lai varētu šo specifisko lomu veikt. «Līdz ar to mums kā valstij ir divas iespējas - vai nu pasakām, ka šo jomu vispār neattīstām, vai arī ejam to ceļu, ka viņi aug. Šobrīd esam izvēlējušies otro,» sacīja Sārts.
Viņš atzīmēja, ka SUV karavīri ir arī piedalījušies Afganistānā un ir skatīts, lai uzdevumi ar katru rotāciju augtu sarežģītībā. «Lai vienību attīstītu, ir jāsniedz tehnoloģiskais ieguldījums, jo cilvēks, kas kā Rembo skraida ar zobenu un visus ar loku apšauj, tas nav SUV karavīrs. Viņš ir augsti tehnoloģiski ekipēts karavīrs. Viņš var būt lai cik gudrs, spēcīgs, izturīgs, bez šī ekipējuma viņš nebūs SUV karavīrs,» norādīja AM amatpersona.
Jau ziņots, ka AM ir sagatavojusi NBS attīstības plānu 2012.-2024.gadam, ko jau drīzumā arī skatīs Ministru kabinetā.
NBS attīstības plāns tapis divu gadu garumā, veicot operacionālo analīzi, operāciju pieredzi, kā arī NATO izvirzītās prasības, komisijas sēdē skaidroja Sārts. Kopumā plānā ir ietvertas daudz dažādas minimālās nepieciešamās spējas, kuras prioritāri plānots attīstīt laikā līdz 2024.gadam.
2013.gadā ministrija sagatavošoties attīstības lēcienam, lai jau 2014.gadā varētu sākt attīstīt dažus no iecerētajiem lielajiem projektiem. Saskaņā ar šo plānu 2014.gadā iecerēts sākt SUV attīstības projektu, kas ilgtu līdz 2017.gadam un izmaksātu 5,43 miljonus latu jeb aptuveni divus miljonus latu gadā.
Tāpat 2014.gada plānos ir sākt Kaujas inženieru spējas attīstības projektu. To iecerēts īstenot līdz 2019.gadam, bet kopējās izmaksas ir 89,82 miljoni latu.
Ar 2015.gadu iecerēts sākt arī pilnīgu NBS transporta helikopteru nomaiņu, kas ilgtu līdz 2018.gadam un izmaksātu 24,62 miljonus latu.
Netiešās uguns atbalsta spējas attīstības projektu paredzēts sākt 2015.gadā, bet pabeigt 2018.gadā. Tas izmaksātu 41,14 miljonus latu. Šajā pašā laikā iecerēts arī sākt Brigādes līmeņa izlūkošanas spējas attīstības projektu, un tā izmaksas ir 51,90 miljoni latu.
Kā iepriekš atzina Sārts, viņa pieredze liecina, ka plāni, kas attiecas uz finansējumu, mēdz nepiepildīties, taču šie plāni saskanot ar pašreizējo politisko lēmumu, akceptējot Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz līdz 2020.gadam aizsardzības finansējumu palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.
AM kā prioritātes 2013.gadam ir noteikusi uzņemto saistību izpildi, gaisa telpas patrulēšanas operāciju finansēšanu, sagatavošanos un dalību Apvienotās Karalistes vadītajā Eiropas savienības Kaujas grupā, jūras novērošanas sistēmas uzturēšanu un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pamatfunkciju izpildi.