Latvijā šogad jau 233 cilvēki izdarījuši pašnāvību. Tātad - gandrīz katru dienu kāds nolemj šķirties no dzīves, un vairumā gadījumu tie ir tieši vīrieši vecumā pēc 40 gadiem. Šī bēdīgā statistika diemžēl daudzus gadus paliek gandrīz nemainīga. Šodien, Starptautiskajā pašnāvību novēršanas dienā, speciālisti uzsver, ka bēdīgo situāciju var labot, šovakar vēstīja LNT ziņas.
Pašnāvnieki lielākoties ir pusmūža vīrieši (44)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašnāvības ir Latvijas ikdiena, un to rādītājs ir nemainīgi augsts. Pašnāvību skaita ziņā Latvija ierindojas 3.vietā Eiropā pēc līderpozīcijās esošās Lietuvas un Ungārijas.
Iesaka uzklausīt cilvēkus sev blakus
Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube LNT ziņām atzina: «Noteikti tas skaitlis būtu mazāks, ja mēs pievērstu uzmanību, jo, jau runājot, pajautājot, ļaujot cilvēkam izrunāties par šo tēmu, tas risks samazinās par 20 - 30%.»
Tieši aicinājums sabiedrībai mācīties atpazīt pašnāvības riskus, lai mudinātu meklēt palīdzību tos, kuri nonākuši krīzes situācijā, ir šā gada Starptautiskās pašnāvību novēršanas dienas vadmotīvs.
«Krīzes sekas vēl nav beigušās, joprojām ir bezdarbs, daudzi nespēja atrast sev vietu, tādēļ līdzcilvēkiem arī vajadzētu rīkoties: ja tu pats esi veiksmīgs, tev ir labi, tad paskatīties uz savu kaimiņu, vīru vai sievu, kuri nejūtas labi, izrunāties un aicināt meklēt profesionāļa palīdzību,» iesaka Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate.
Kad meklēt palīdzību?
Runāšana par vēlmi nomirt, informācijas meklēšana par pašnāvību veidiem, izmaiņas ēšanas un gulēšanas ieradumos, krasas garastāvokļa svārstības, pēkšņa eiforija pēc ilgstoša nomāktības perioda, alkohola un narkotiku pārmērīga lietošana, runāšana par sevi kā apgrūtinājumu citiem – šie ir galvenie simptomi, kas liecina par to, ka cilvēkam vajadzīga palīdzība.
Simptomus vislabāk var pamanīt tuvinieki, taču tieši viņi nereti nevis mudina meklēt palīdzību, bet atrunā no tās. Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds raidījumam skaidroja: «Viņi paši kautrējas, ka tuviniekam ir kādas problēmas - ko tad par mums padomās?! Jebkurā situācijā ir jāmeklē palīdzība vai nu krīzes centrā, vai pie ārsta, ja ir aizdomas par depresiju, psihozi vai par pašnāvības domām.»
Lielākoties pašnāvību izdara vīrieši
Kā vēstīja LNT ziņas, Latvijas «vidējā» pašnāvnieka portrets ir šāds: tas ir 45 – 55 gadus vecs vīrietis, neprecējies vai šķīries, esošs vai potenciāls bezdarbnieks, cieš no atkarības, visbiežāk no alkoholisma. Vairāk nekā 80% cilvēku, kas dzīvi beiguši pašnāvībā, ir tieši vīrieši.
«Vīrieši noklusē un izdara, bet sievietes mēģina darīt pašnāvību varbūt ar vieglākiem līdzekļiem - griež sev vēnas vai dzer tabletes, kas varbūt ne vienmēr beidzas ar cilvēka nāvi. Vīrieši diemžēl aiziet mežā un pakaras,» norādīja Taube.
Šogad pašnāvību mūsu valstī izdarījuši 233 cilvēki. Ārsti lēš, ka 80% gadījumu cilvēks līdz galējam lēmumam nonāvēties nonāk neārstētas depresijas iespaidā.