Pērn firmas, kuras izveidotas viltus uzņēmējdarbības veikšanai, valstij nesamaksāja 142 miljonus PVN. Šādas fiktīvas firmas atklāt apgrūtina iespēja viegli piereģistrēt firmu svešu personu īpašumā. Finanšu shēmu autori nebaidās firmas reģistrēt svešos dzīvokļos, bezpajumtnieku patversmēs un pat cietumos. TV3 žurnālistei eksperimenta nolūkā izdodas piedeklarēt dzīvesvietu ministra Edmunda Sprūdža īpašumā.
Visbiežāk dzīvokļa īpašnieks nemaz nezina, ka viņa īpašums jau kādu laiku ir fiktīvas firmas juridiska adrese. Ar dažiem klikšķiem internetā var kļūt kaut par Rīgas pils iemītnieku. Šogad vien policija jau saņēmusi vairāk nekā 250 iedzīvotāju iesniegumus kriminālprocesa iesniegšanai, trešajā daļā lietas izbeigtas noilguma dēļ. Tiesībsargi atzīst, ka problēmas risinājumā neko daudz nevar izdarīt.
Tomēr, kad nepatiesā deklarēšanās skar pašus politiķus, attieksme mainās. Eksperimenta nolūkos Nekā personīga piedeklarēja dzīvesvietu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam piederošajā īpašumā. Tur juridiskā adrese reģistrēta Sprūdža firmām.
Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs:
«Es gribētu, protams, teikt, ka nebūs tām problēmām, es sauktu viņas vairāk par neērtībām, es ceru, ka neviens cilvēks nav saukts pie atbildības par to, protams, ka nav patīkami, ja viņa adresē nāk un meklē kādu mistisku personu, bet gribētu teikt arī, ka kārtība, ja mēs ieviestu kaut kādus papildu ierobežojumus un, teiksim, prasītu konkrēti, piemēram, īpašnieka piekrišanu katram šādam gadījumam, tad tas tomēr varētu sarežģīt situāciju, jo negodprātīgo tieši nav skaitliski lieli. Tie, kas ir atklāti, nav skaitliski lieli.»
Dzīvoklī Pārdaugavā, īpašniekam nezinot, reģistrētas vairāk nekā 80 firmas
Pēc Uzņēmumu reģistra ziņām tieši Pārdaugavā, Dagmāras ielā 9, ir visvairāk fiktīvo firmu. Vairāk nekā astoņdesmit. Dzīvokļa saimnieki saka, ka pastkastīte visu laiku ir pilna ar vēstulēm. Dzīvokļa saimniece saka, ka par firmām uzzinājusi brīdī, kad sākuši nākt dažādi izsaukumi uz Finanšu policiju un Ieņēmumu dienestu.
Nu jau gadu mainīta kārtībā, kādā firmas reģistrē adreses. Uzņēmumu reģistrs prasa saskaņojumu ar dzīvokļa īpašnieku un viņa parakstu. Dagmāras ielas dzīvokļa gadījumā saimnieka paraksti ir viltoti. Nevienā no iesniegumiem tie nesakrīt. Paraksta īstumu Uzņēmumu reģistrs nepārbauda.
Bezjēdzīgi tas ir tādēļ, ka šādas firmas ir fiktīvas un to dibinātāju vēlme ir tieši noslēpt pēdas. Vismaz desmit gadus šādu shēmu realizēšanai tiek izmantoti bezpajumtnieki, taču nekas nav darīts, lai to pārtrauktu.
Šobrīd patversmēs deklarētas vairāk nekā 720 dažādas firmas. Caur tām notiek simtiem darījumu par miljoniem latu. Rīgas patversmē ir grūti atrast kādu, kam nebūtu kāda firma. Vienam no iemītniekiem PVN pēcapmaksā valsts viņa fiktīvajai firmai pat palikusi parādā.
Viens no Rīgas patversmes iemītniekiem - direktoriem ir Arsēnijs Kuderkins
Pēdējos gados viņš kļuvis par valdes priekšsēdētāju 13 firmās. Firmu darbība ir visdažādākā. Asan trans it kā nodarbojas ar kravu pārvadāšanu, Devimig ar pārcelšanās pakalpojumiem, Arted it kā tirgo sausiņus un cepumus. Vēl ir videokasešu iznomāšanas firma. Kuderkina kompānijas pēc Uzņēmumu reģistra datiem nodarbojas ar interneta portāliem, tekstilizstrādājumiem, zinātniskiem pakalpojumiem un daudz ko citu.
Četras no firmām, kurās Kuderkins ir valdes priekšsēdētājs, atrodas Stendes ielā 7. Tur dzīvojošais Sergejs Solovjovs neslēpj, ka nav nekāds biznesmenis. Uz paša Solovjova vārda reģistrētas 55 firmas. Kas ir patiesie labuma guvēji un kas Solovjovam maksā par parakstu uzlikšanu uz dokumentiem, viņš neatklāj – tas esot policijas darbs.
Fiktīvas firmas savulaik reģistrētas arī bijušā KNAB šefa Loskutova dzīvoklī
Par atklātu ņirgāšanos par valsts izveidoto kompāniju juridisko adrešu reģistrācijas sistēmu var uzskatīt faktu,ka pirms vairākiem gadiem desmit firmas tika pieteiktas bijušā KNAB vadītāja Alekseja Loskutova dzīvoklī.
Finanšu policijas šefs atzīst, ka shēmu autori gūst iespaidīgu un ātru peļņu. Viņš rāda kādu atklātu milzīgu uzņēmumu zirnekļa tīklu, pēc kura var spriest par naudas atmazgāšanas shēmas sarežģītību. Mēneša laikā bijuši darījumi par trīs miljoniem latu.
Čerņeckis atklāj, ka tagad fiktīvo uzņēmumu dibināšanā parādījusies jauna tendence. Firmas tiek reģistrētas uz Afganistānas un Uzbekistānas pilsoņu vārda, svešās adresēs. Vēlāk sadzīt pēdas uzņēmuma īpašniekiem ir neiespējami.
VID ierosinājis Uzņēmumu reģistram noteikt trīs gadu aizliegumu jaunu firmu reģistrēšanai uz cilvēka vārda, uz kuru atklāts fiktīvs uzņēmums. Uzņēmumu reģistrs uzsver, ka darbojas saskaņā ar likumu. Viņu uzdevums ir jaunu uzņēmumu reģistrēšana.
Ringolds Balodis, UR vadītājs: «Protams, Valsts ieņēmumu dienestam jāpievērš uzmanība uzņēmumu reģistra specifikai. Vai tad man domāt, ka patversmē par daudz firmu. Notārs nevar veikt riska analīzi. Tur jums jāprasa Valsts ieņēmumu dienestam.»
Ināra Pētersone, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore: «Valsts ieņēmumu dienesta nostāja ir - jācīnās nevis ar sekām, bet cēloņiem. Rūpīgāk jāskatās – kādus uzņēmumus piereģistrē. Resursus jāpieliek pie reģistrācijas.»
Uzņēmumu reģistrs ierosina, ka turpmāk, reģistrējot firmu kādā svešā adresē, būtu nepieciešams notāra apstiprināts dzīvokļa saimnieka paraksts. Otra iespēja firmu reģistrēt e-vidē ar jauno ID karti.
Savukārt Ināra Pētersone ierosina Iedzīvotāju reģistrā noteikt atzīmi, kur dzīvokļu saimniekiem iespējams pieteikt liegumu firmu reģistrēšanai viņu īpašumā. Pēc simtiem miljonu valsts budžeta zaudējumiem beidzot fiktīvo uzņēmumu problēmai nolēmuši pievērsties Saeimas deputāti. Nākamtrešdien sasaukta Juridiskās un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju kopīga sēde.
