Šā gada sākumā daudzi cilvēki Latvijā saņēmuši uzaicinājumu iesaistīties tūrisma pakalpojumu programmā, kas esot ļoti izdevīga personām, kas daudz ceļo, taču piedāvājums radījis aizdomas par iespējamu krāpniecisku shēmu.
Aizdomas par krāpšanu, piedāvājot tūrisma pakalpojumus (91)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina biznesa portāla «Nozare.lv» rīcībā esošā informācija, 9.janvārī Rīgā notikusi piedāvājuma prezentācija potenciālajiem klientiem.
Kā stāstīja kāds informēts avots, prezentācijas laikā stāstīts, - lai kļūtu par organizācijas biedru, dalībniekam jāiemaksā dalības maksa aptuveni 200 ASV dolāru (ap 100 latu) apmērā, bet nākamajā gadā dalības maksa būšot 49,99 ASV dolāri (25 lati). Šo summu daudzi nav vēlējušies maksāt, argumentējot, ka viņi neceļo tik bieži, tāpēc pakalpojuma sniedzējs piedāvājis klientiem kā alternatīvu piesaistīt shēmai vēl četrus cilvēkus. Shēmas reklamētāji solījuši, ka cilvēks, kurš būs piesaistījis četrus klientus, sākšot saņemt naudu.
Sola zelta kalnus par nelielu samaksu
Kļūstot par kluba biedru, tiek solīts piedāvāt ceļojumus ar lielām atlaidēm, piemēram, uz nedēļu apmesties četru vai piecu zvaigžņu viesnīcā, maksājot 200 eiro (140 latu), lidmašīnu biļetes ar atlaidēm utt. Turklāt pakalpojuma sniedzējs sola atmaksāt procentus, ja izrādīsies, ka kāds tūroperators piedāvā lētākas biļetes.
Prezentācijā kāds savulaik Latvijā slavens basketbolists, tagad treneris stāstīja, ka viņš divos mēnešos šādā veidā nopelnījis 84 000 ASV dolāru (44 500 latu). Pats viņš gan noliedza, ka viņam būtu kāds sakars ar šāda veida darbībām.
Kad pēc prezentācijas daži tās dalībnieki lūdza atsūtīt to uz e-pastu, tūrisma pakalpojuma sniedzēju pārstāvji to atteikušies, atrunājoties, ka bez zinoša cilvēka šo informāciju varot nepareizi interpretēt.
Iesaista populārus cilvēkus
Arī dejotāja Aleksandra Kurusova savā «Facebook» profilā raksta, ka saņēmusi zvanu no kāda Mārtiņa, kurš piedāvājis iesaistīties jaunā naudas pelnīšanas programmā, kas esot izdevīga cilvēkiem, kas daudz ceļo. Savukārt Kurusovas paziņa dziedātāja Liene Candy (īstajā vārdā Liene Greifāne) sarakstē «Facebook» ir aktīva šādas programmas atbalstītāja: «Nevienam pret gribu nav nekur jāstājas, tas pats, kas ar sporta kluba apmeklējumu: daži vēlas būt slaidi un skaisti, dažiem to nevajag, daži vēlas ceļot par zemākajām cenām uz 4 - 5 zvaigžņu hoteļiem, daži vēlas braukt pa dārgo. Nevienam nekas nav spiests.»
Kā atzina Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente Kitija Gitendorfa,
pēc tūrisma pakalpojuma sniedzēja darbības apraksta tas varētu būt krāpniecības gadījums.
Viņa atzina, ka nereti tirgū parādās kompānijas, kas darbojas līdzīgi un visai drīz arī tirgu pamet. Gitendorfa aicina cilvēkus uzmanīties no jebkādiem krāpšanas gadījumiem un pirms līguma slēgšanas ar kādu tūrisma pakalpojuma sniedzēju rosina obligāti izlasīt līguma nosacījumus.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja biznesa portālam «Nozare.lv» teica, ka tas, vai šāda tūrisma pakalpojuma sniedzēja darbība ir patērētājiem maldinoša, ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē, taču piebilda, ka šāda shēma atgādina finanšu piramīdu.
FKTK mājaslapas informācija liecina, ka parasti finanšu piramīdām ir viena galvenā iezīme: klientiem tiek solīta nesamērīgi liela peļņa īsā laika posmā, kā arī dalībniekiem tiek piesolīta papildu piemaksa, bonusi par jaunu dalībnieku piesaistīšanu. Piramīdas darbība balstās tikai uz tās spēju piesaistīt arvien jaunus dalībniekus, un jebkuras finanšu piramīdas dibinātāju mērķis ir gūt materiālu labumu no personām, kas piramīdai būs pievienojušās vēlāk. Jebkuras finanšu piramīdas liktenis ir jau iepriekš zināms: tā beidz pastāvēt, beidzoties naudas plūsmai, t.i., vairs nespējot piesaistīt jaunus dalībniekus, un tie dalībnieki, kas pievienojušies piramīdai kā pēdējie, savus līdzekļus pilnībā zaudē.
Sūdzības PTAC nav bijušas
PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde biznesa portālu «Nozare.lv» informēja, ka par konkrēto komersantu līdz šim informāciju un sūdzības no patērētājiem PTAC nav saņēmis, tāpat centrs nav vērtējis attiecīgo komercpraksi. PTAC varētu vērtēt tūrisma pakalpojuma sniedzēja darbības atbilstību saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 11.panta 14.punktu, kas paredz, ka «komercprakse jebkuros apstākļos ir maldinoša, ja komercprakses īstenotājs veido vai atbalsta tirdzniecības veicināšanas piramīdveida shēmu, atbilstoši kurai patērētājs maksā par iespēju saņemt atlīdzību galvenokārt par citu patērētāju iekļaušanu shēmā, nevis par iespēju gūt labumu preču pārdošanas vai lietošanas vai pakalpojumu sniegšanas rezultātā».