Ceļu būvētāji asi kritizē līdzšinējā satiksmes ministra Aivja Roņa darbu un sola plašas protesta akcijas gan Rīgā, gan Briselē, ja netiks pārskatīts ceļu būves un uzturēšanas finansējums 2014. un turpmākajiem gadiem.
Ceļu būvnieki sola rīkot protesta akcijas un prasa finansējumu (129)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par to nozares pārstāvji pavēstīja preses konferencē, kurā vērsa uzmanību uz gadiem ieilgušo degradējošo situāciju Latvijas ceļu nozarē.
Autoceļu būvētāji uzsver, ka 2014.gadā varētu izbeigties finansējums ceļiem, kas katastrofāli ietekmēs privātos ceļu būvētājus, savukārt ceļi vienkārši sabrukšot. Ceļu sakārtošanā esot nepieciešams cikliskums, un tam vajadzīgs finansējums ikdienas uzturēšanai. Pretējā gadījumā, ceļus neremontējot, pieaug izmaksas to sakārtošanai par 250 līdz 300%. 66% Latvijas ceļu esot tādi, kuru mūžs esot ilgāks par 21 gadu, un šo gadu laikā tie nav remontēti. 4,67 miljardi latu esot nepadarīto darbu deficīts, savukārt 585 miljonus latu gadā zaudē tie, kas pārvietojas pa nesakārtotajiem ceļiem. Tie esot gan ekspluatācijas izdevumi, gan braukšanas laika izmaksu pieaugums.
Prasa lielāko daļu auto nodokļu
Kā šodien preses konferencē norādīja biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, labākais risinājums būtu valsts pamatbudžeta programmai «Valsts autoceļu fonds» piešķirt 60% no transporta līdzekļa ekspluatācijas un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Aprēķini liecina, ka 2012.gadā iekasētais akcīzes un transporta nodoklis ir 326,93 miljoni latu. Ceļu nozarei šogad atvēlēti nedaudz vairāk kā 60 miljoni latu.
Satiksmes ministrijas (SM) jaunākais piedāvājums jeb jaunā politiskā iniciatīva ir piešķirt tikai 20% no iekasētajiem nodokļiem, kas ceļu būvētājiem nav pieņemami, it īpaši tāpēc, ka līdz šim lielāko finansējuma daļu autoceļiem veidoja Eiropas Savienības līdzekļi. Tā kā jau tagad ir skaidrs, ka diskusijas par ES budžetu nākamajam finanšu periodam no 2014. līdz 2020. gadam ieilgs līdz gada vidum, visticamāk, ka līdzekļus varēs apgūt tikai ap 2015.gadu. Piešķirot 20%, finansējuma pieaugums būtu tikai 1,5 miljoni latu, un tas neko neglābšot. SM tika pārmesta izvairīšanās no sarunas ar nozares pārstāvjiem. Jau trešajā Roņa ministrēšanas dienā būvnieki esot pieteikušies uz sarunu, taču uzaicinājumu vēl neesot saņēmuši. Izskanēja pat izteikumi, ka Ronis velti «valkājies» pa SM gaiteņiem.
Ies protestēt
Pirmdien ceļu būvētājiem paredzēta tikšanās ar premjeru Valdi Dombrobvski (V), kurā tiks skaidrotas finansējuma problēmas un premjers tiks aicināts aktīvāk cīnīties par Kohēzijas līdzekļiem autoceļiem, jo patlaban neesot redzama valsts ieinteresētība cīnīties par Kohēzijas fonda saglabāšanu iepriekšējā līmenī. Tāpat premjeram, finanšu, satiksmes un ekonomikas ministram tikšot iesniegti priekšlikumi nozares sakārtošanai. Ceļu būvnieki skaidroja, ka netic un nedomā, ka Ronis tagad - līdz 1.martam, kad beidzas pilnvaru termiņš, - skries cīnīties par nepieciešamo finansējumu. Ja reakcijas nebūs, būvnieki ar ceļa rulli un citu tehniku būšot sastopami protesta akcijās gan Rīgā, gan Briselē, jo nozarei neesot, kur atkāpties.
Ceļu būves uzņēmuma SIA «Strabag» direktors Māris Paiders skaidroja, ka joprojām trūkst ceļu sakārtošanas stratēģijas. Jau tagad esot skaidrs, ka tuvāko desmit gadu laika grants ceļiem naudas nebūs, taču neviens stratēģiskā dokumentā to tā neesot formulējis.
Gadiem ilga degradācija
Kā ziņots, šodien notika preses konference, kurā ceļu būves nozarē strādājošo uzņēmumu pārstāvji vērsa uzmanību uz gadiem ieilgušo degradējošo situāciju Latvijas ceļu nozarē, tās cēloņiem, kā arī iespējamo situācijas risinājumu, lai izvairītos no paredzamā finanšu kraha, kas nozarei draud jau 2014.gadā.
Kā skaidro konferences organizētāji, pēdējos gadus Latvijas ceļu būvniecības nozare lielā mērā ir balstījusies uz Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kamēr valsts budžeta finansējumam bijusi salīdzinoši mazāka nozīme. Taču, paredzot, ka ES finansējuma piešķiršana Latvijas ceļu būvniecības nozarei 2014.gadā dažādu iemeslu dēļ aizkavēsies un samazināsies, nozari no gaidāmā finanšu kraha spēj glābt vien palielināts finansējums no nākamā gada valsts budžeta.
Valdības skatītajā informatīvajā ziņojumā aprēķināts, ka slikti ceļi ikgadējo Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) samazina par 5% līdz 6%. Turklāt Nacionālajā attīstības plānā ir paredzēts «ekonomiskais izrāviens katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam», taču tas nebūs iespējams, kamēr ceļu būvniecība nekļūs par prioritāti.
Bez papildu finansējuma no valsts budžeta nozarei 2014.gadā būs jāiztiek bez līdzekļiem, kā rezultātā cietīs ne vien vairāk kā 4000 ceļu būvniecības nozarē nodarbināto darbinieku ģimeņu, bet arī visa sabiedrība, uzsver ceļu būvnieki.