Saeima izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprina Vjačeslavu Dombrovski (76)

Papildināts viss teksts

Izvirza piecas galvenās prioritātes

Par uzticības izteikšanu Dombrovskim balsoja 46 parlamentārieši, pret bija 28. Par balsoja koalīcijas pārstāvji no «Vienotības», Reformu partijas, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK frakcijas un neatkarīgie deputāti, bet

visi «pret» balsojušie bija no «Saskaņas centra».

Balsojumā nepiedalījās Zaļo un zemnieku savienības deputāti, kā arī deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Pēc balsojuma Parādnieks žurnālistiem sacīja, ka nebalsoja, jo «aizdomājās» par izglītības jomas nākotni un perspektīvām. Viņš arī norādīja, ka izvēle bija starp pašreizējo ministru, kuram ir veselības problēmas, vai RP virzīto Dombrovski, un frakcija bija pieņēmusi lēmumu atbalstīt RP virzīto kandidātu.

Pirms Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanas amatā premjers Valdis Dombrovskis (V) aicināja Saeimu atbalstīt viņa kandidatūru. Premjers norādīja, ka ministra amata kandidātam ir akadēmiskā darba pieredze, savukārt ekonomista izglītība ļaus sekmīgi analizēt un vadīt izglītības un zinātnes jomā notiekošos procesus.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ir daudz sasāpējušu un neatliekami risināmu jautājumu, uzsvēra valdības vadītājs.

Kā piemēru viņš minēja augstskolu akreditācijas jautājumu, kurā nepieciešamie lēmumi ir pieņemti, bet nepieciešama enerģiska IZM rīcība, lai akreditācija savlaicīgi tiktu īstenota. Tāpat viens no prioritārajiem darba virzieniem ir jautājums par profesionālās izglītības reformu, akcentēja Ministru prezidents.

Saeimas sēdē debates par šo jautājumu nenotika. Pēc Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanas amatā premjers apsveica viņu un novēlēja sekmes aktuālo nozares jautājumu risināšanā.

Izvirzījis piecas prioritātes

Dombrovskis izvirzījis piecas galvenās prioritātes izglītības un zinātnes nozarē 2013.-2014. gadam, kas sakrīt ar iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa rosinātajām iniciatīvām.

Saistībā ar pedagogu motivācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu Dombrovskis norāda, ka

mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti.

Otra viņa izvirzītā prioritāte ir vispārējā izglītība bez maksas, ar to domājot likumā noteikt skaidras atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami katra konkrētā vispārējās izglītības standarta apguvei, kurus no tiem nodrošina valsts, kurus pašvaldība un ko pērk vecāki. Tāpat arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu valsts ieguldījumu.

Vēlas celt augstākās izglītības kvalitāti

Kā prioritāti viņš minējis arī profesionālās izglītības ciešu sadarbību ar darba tirgu. Vēl viena Dombrovska prioritāte būs augstākās izglītības kvalitātes celšana sadarbībā ar nozares pārstāvjiem. Tāpat kā prioritāti Dombrovskis nosaucis mērķtiecīgas un koncentrētas investīcijas zinātnē.

Dombrovskis ir Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas mācībspēks. Viņš ir ieguvis ekonomikas doktora grādu Klarka Universitātē ASV, brīvi runā trīs valodās.

Paredzēts, ka turpmāk RP frakciju vadīs deputāts Edmunds Demiters (RP), savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju Dombrovska vietā varētu vadīt parlamentārietis Jānis Ozoliņš (RP), par ko gan vēl būs jālemj komisijai.

Dombrovskim noliekot deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku, Saeimā darbosies Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP).

Visi koalīcijas partneri jau otrdien apliecināja atbalstu Reformu partijas (RP) virzītajam izglītības un zinātnes ministra amata kandidātam Dombrovskim.

Veselības dēļ iesniedz demisijas rakstu

Līdzšinējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis otrdien iesniedzis demisijas rakstu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V). Par izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāju tika iecelts iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Veselības problēmu nomāktais Ķīlis pirmdien pauda gatavību demisionēt, ja tiks nodrošināta viņa iesākto reformu pēctecība.

«Kopš stāšanās amatā esmu pabijis slimnīcā četras reizes, divās no tām būdams tuvu infarktam. Darbs izglītības ministra amatā ir bijusi milzu slodze, fizisks un emocionāls ieguldījums. Patlaban man būtu sarežģīti nodrošināt darbu uz 200% slodzi, kā tas būtu nepieciešams šajā nozarē. Tomēr vēlos būt pārliecināts, ka ministrijā darbs turpināsies iesāktajā virzienā un valstij nepieciešamās reformas nepaliks novārtā. Brīdī, kad būšu par to drošs, esmu gatavs šo amatu nodot tālāk,» akcentē Ķīlis.

Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk protot, - analīzi un stratēģiskajiem risinājumiem, savā tviterkontā vēstīja ministrs.

Ķīlis izglītības un zinātnes ministra amatā bija kopš 2011.gada 25.oktobra. Viņš bija Reformu partijas virzīts ministrs, taču tā arī līdz šim nav kļuvis par partijas biedru.