Kopš 1.aprīļa, kad stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, samazinot sodu maksimālās un minimālās robežas vairākiem noziegumiem, līdz jūnija sākumam kopumā 140 notiesātās personas atbrīvotas no soda izciešanas. Pēc Valsts probācijas dienesta sākotnējām aplēsēm, gada laikā no cietumiem iznākušo notiesāto skaits būs apmēram 300 līdz 500 un par strauju noziedzības pieaugumu nevarot runāt.
Kopš 1.maija saņemti 725 tiesu lēmumi, tajā skaitā 294 – par tiesu nolēmumu grozīšanu un 431 – par ieslodzījuma vietu iesniegumu noraidīšanu. Pēc šā gada aprīlī un maijā saņemtajiem tiesu lēmumiem par tiesu nolēmumu grozīšanu – 58 notiesātās personas tika atbrīvotas no soda izciešanas. Astoņi ieslodzītie atbrīvoti pēc aprīlī saņemtajiem tiesu lēmumiem.
Savukārt no aprīļa līdz maijām savukārt no 168 saņemtajiem tiesu lēmumiem par tiesu nolēmumu grozīšanu 82 notiesātās personas jau atbrīvotas no soda izciešanas. Vēl citiem notiesātajiem, kuriem tiks grozīts nolēmums un samazināts sods, cietumos jāpavada vēl atlikušais laiks līdz jaunā termiņa izciešanai.
Grozījumi, kas stājās spēkā šāgada 1.aprīlī, paredz samazināt sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem. Tomēr vienlaikus bargi sodi tiek saglabāti noziegumiem, kas ir saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem – tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrībai, norādīja speciālisti.
Tieslietu ministrijas (TM) sabiedrisko attiecību pārstāve Sigita Vasiļjeva informēja, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā, tā tiek tuvināta citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai.
Latvijā vidējais ieslodzījuma laiks ir mazliet zem sešiem gadiem, ārvalstīs – aptuveni divi gadi. Līdz ar sodu politikas maiņu varēšot būtiski palielināt brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanas iespējas.
TM arī atzina, ka tas ir salīdzinoši augsts rādītājs, cik daudz uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas cietumā iepriekšējā izmeklēšanā Latvijā vai tajā izcieš sodu. Šī tendence ir saglabājusies vēl no Padomju Savienības laikiem, kad brīvības atņemšanai bija nozīmīgākā loma starp visiem kriminālsodiem, un līdz šim laikam šī tendence nav samazinājusies.
