Latvijas policija un tiesu sistēma ar Denisa Čalovska lietu nespētu tikt galā pat tad, ja Imantas hakeri neizdotu un kriminālprocess pret viņu tiktu sākts tepat Latvijā – par to pārliecināti. Arī Latvijā ik dienu notiek simtiem interneta vides incidentu, taču ar to pierādīšanu un nonākšanu līdz notiesājošam spriedumam nesokas tik gludi, ziņo lsm.lv.
Nopietnāki un mazāk nopietni kiberzbrukumi valsts struktūrām notiek katru dienu. Pēdējā ceturksnī tādu bijis vairāk nekā tūkstotis. Nemaz nerunājot par ikdienas lietotāju datoriem, kas inficēti ar datorvīrusiem vai, saimniekam nezinot, izmantoti noziegumu pastrādāšanai.
Cert.lv eksperti, kas nodarbojas ar drošības incidentu novēršanu virtuālajā vidē, pērn konstatējuši 4794 augstas prioritātes incidentus, no tiem policijai ziņojuši par dažiem desmitiem būtiskāko. Valsts policija saņem arī daudz iedzīvotāju iesniegumu par dažāda rakstura ar informācijas tehnoloģijām saistītiem noziegumiem.
Ik gadu tiek ierosināti vairāki simti kriminālprocesu par kibernoziegumiem, šogad to jau 202.
Taču tiesā pēdējos gados nonākušas tikai līdz 30 lietām pēc visiem ar kibernoziegumiem saistītajiem likuma pantiem. Viens no kibernoziegumos zinošākajiem Latvijas tiesu sistēmas pārstāvjiem, Satversmes tiesas tiesnesis Uldis Ķinis uzskata – jāstiprina policijas kibernoziegumu apkarotāju juridiskās zināšanas.
«Mums tiešām ir labi speciālisti, kas policijas līmenī ir spējīgi identificēt pārkāpēju, pārkāpēja atrašanās vietu.
Vājākais posms ir tieši juridiskā datu analīze un izvērtēšana.
Protams, atsevišķos gadījumos ir problēmas ar kibernoziegumu ekspertīzēm,» skaidro Ķinis.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis nepiekrīt, ka policija pilnībā netiktu galā ar informācijas tehnoloģiju vides noziegumiem. Tomēr atzīst - lai arī kibernoziegumu atklāšanai izveidota īpaša nodaļa, darbinieku skaitam tajā būtu jāpalielinās, tāpat kā zināšanu līmenim. «Ja skatāmies no kriminālistikas viedokļa, tad notikuma vieta ir ēka, dzīvoklis, lauks, mežs. Virtuālā vide ir kaut kas cits. Un tas noteikti ir tas, ar ko policistiem ir jāsaskaras un zināšanas prasās daudz, daudz augstākas,» atzīst policijas priekšnieks.
Ķuzis norāda, ka šogad pavasarī ar Policijas koledžu panākta vienošanās, ka
inspektoriem datori mācību laikā jāapgūst nevis lietotāja, bet administratora līmenī.
Savukārt eksperti uzskata, ka problēma pierādīt kibernoziegumus slēpjas ne tikai policijas ierobežotajos resursos. Arī prokuroru un juristu lokā ir uz pirkstiem saskaitāms ekspertu skaits, kas tiešām iedziļinājušies un izprot informācijas tehnoloģijas. «Ir jautājums, vai Latvijas tiesu sistēma ir gatava strādāt ar šādiem gadījumiem. Arī nesenais Imantas hakera gadījums – ja viņš paliktu Latvijā, vai mūsu tiesu sistēma būtu gatava to pierādīt vai nepierādīt?» spriež firmas vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
«Ja Latvijai būtu jāiztiesā šāda lieta, mums vienkārši pietrūktu kapacitātes gan zināšanu,
gan ekspertīzes jomā,» pārliecināts tiesnesis Ķinis.
Turklāt pagājušajā gadā ASV Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm neatbildēja ne uz vienu tiesiskās palīdzības lūgumu. Tik lēna sadarbība diez vai veicinātu Čalovska vai arī jebkuras citas starptautiskas kibernozieguma lietas iztiesāšanu.
