Straujuma: Laba izglītība nozīmē, ka pēc skolas absolvēšanas nevis meklē, bet rada darba vietas (32)

Straujumai ar studentiem izvērsās diskusija par reģionālās augstskolas absolventu aizplūšanu uz Rīgu. Ministru prezidente atzina, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē cilvēki tiecas uz centru. Viņa uzskata, ka laba izglītība nozīmē nevis to, ka pēc skolas absolvēšanas meklē darba vietu, bet gan tādas rada. Latvijai nepieciešams radīt idejas un tās realizēt.

Straujuma teica, ka katra izglītība ir derīga, taču ir jāapzinās, cik Latvijā nepieciešams, piemēram, politologu, sociologu un psihologu.

Ministru prezidente atzina, ka jaunieši ļoti maz izvēlas inženierzinātnes. Šī problēma jārisina jau vidusskolā. Viņasprāt, ir

svarīgi zināt nevis to, cik ir divi reiz divi, bet gan mācīt jauniešus domāt.

Kāds students piebilda, ka bieži vien inženierzinātnes tiek izvēlētas tikai tāpēc, ka dokumenti tika iesniegti vairākās studiju programmās, bet tā bijusi vienīgā vieta, kur students ieguvis budžeta vietu. Šādā veidā var iegūt to, ka Latvijā izmācās nevis eksperti, bet gan diezgan vāji speciālisti. Straujuma uz šo komentāru atbildēja, ka skolās jau no mazotnes nemāca izprast eksakto zinātņu būtību, skolotāji atstrādā mācību programmu, bet neieinteresē ar to.

Ministru prezidente atzina, ka augstskolai ir jāiemāca studentus domāt, pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību.

Vēl kāds students jautāja, vai Ministru prezidente nedomā, ka augstskolu kritēriji nav pārāk zemi, jo citās valstīs sekmīgu atzīmi var iegūt, ja iegūts augstāks procentu skaits darbā, nekā tas ir Latvijā. Viņaprāt, četrinieku var iegūt jebkurš. Tas nozīmētu, ka arī to, kuri priekšmetos ieguvuši zemāko vērtējumu, zināšanas būtu salīdzinoši augstas.

Straujuma atbildēja, ka šajā jautājumā ir

ļoti svarīga paša cilvēka motivācija dzīvē ko sasniegt.

Viņasprāt, motivācija un personības veidošana skolā ir ļoti nepieciešama. Tā reizēm varbūt svarīgāka par Pitagora teorēmu un Mendeļejeva tabulu.