Pirmdien Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas daudzmiljonu lietā paskaidrojumus sācis sniegt atbildētāja «Maxima Latvija» pārstāvis.
Zolitūdes traģēdijas lietā atbildētājs «Maxima» sāk sniegt paskaidrojumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paskaidrojumus sācis sniegt advokāts Jānis Kārkliņš, kurš pārstāv «Maxima Latvija».
Rīgas apgabaltiesa ierosinājusi lietu saistībā ar 142,3 miljonu eiro (100 miljonu latu) prasību pret uzņēmumiem «Maxima Latvija», «Re&Re», «Tineo», «Homburg Zolitūde» un Rīgas domi saistībā ar traģēdiju Zolitūdē 2013.gada novembrī, kad, sabrūkot lielveikala «Maxima» jumtam, dzīvību veikalā zaudēja 54 cilvēki.
Tiesneses Ilzes Ošiņas tiesvedībā ir triju pieteicēju – Edgara Čerņenoka, Valērijas Valentīnas Mizulas un Oksanas Vilsones – prasība pret uzņēmumiem «Maxima Latvija», būvkompāniju «Re&Re», «Homburg Zolitūde», «Tineo» un Rīgas domi, kur lūgts atlīdzināt morālo kaitējumu.
Atbildētāji - uzņēmums «Maxima Latvija», būvkompāniju «Re&Re», «Homburg Zolitūde», «Tineo» un Rīgas dome - prasības pieteikumu neatzīst par pamatotu.
Tirdzniecības kompleksu, kur atradās «Maxima», attīstīja uzņēmums «Homburg», būvēja būvkompānija «Re&Re», bet ēku projektējusi arhitektu firma «Kubs».
Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas sēdēm būs iespēja nodrošināt videotranslāciju
Zolitūdes lielveikala «Maxima» traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas atklātajām sēdēm varēs nodrošināt videotranslāciju, ja tās notiks Saeimas Sarkanajā zālē.
Parlamenta Prezidijs šodien vienojās par to informēt komisijas vadītāju Ringoldu Balodi (NSL). Saeimas Kancelejas vadītājs Māris Steins skaidroja, ka translācijas Saeimā iespējamas divās telpās - parlamenta sēžu zālē un Sarkanajā zālē, jo tur ir nepieciešamās iekārtas.
Balodis bija vērsies Prezidijā, aicinot nodrošināt pastāvīgu komisijas sēžu videotranslāciju Saeimas mājaslapā, ņemot vērā sabiedrības interesi par komisijas darbu. Balodis uzsvēra, ka tas veicinātu atklātību un vairotu uzticību parlamenta darbam.
Tāpat Prezidijs šodien piešķirt finansējumu šim gadam Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kā arī parlamentārās izmeklēšanas komisijai par bankas «Citadele» pārdošanu. Kopumā katrai komisijai līgumdarbu finansēšanai un saimnieciskajiem izdevumiem piešķirs 1495 eiro, kā arī pa 50 eiro reprezentācijas izdevumiem.
Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija izveidota, lai vērtētu Latvijas valsts rīcību pēc traģēdijas. Plānots vērtēt valsts darbības traģēdijas seku novēršanā, kā arī darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu nelaimju atkārtošanos.