Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem.
Pieņem pretrunīgi vērtēto normu par valdes locekļu personīgo atbildību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāts Gunārs Kūtris (NSL) pauda nožēlu, ka likumprojekts «tiek izspiests cauri pieņemšanas mehānismam». Viņš norādīja, ka saistībā ar priekšlikumu par valdes locekļu atbildību savu kritiku jau pauda gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Ārvalstu investoru padome, gan arī vairākas sabiedriskās organizācijas. «Var piekrist, ka cīņa ar nodokļu nemaksātājiem ir jāpilnveido un par pārkāpumiem persona ir jāsoda. Taču, ja mēs droši sakām, ka Latvija ir tiesiska valsts, tad šie pasākumi ir jāīsteno ar tiesiskiem līdzekļiem, proti, tādiem līdzekļiem, kas atbilst Satversmei,» uzsvēra politiķis.
Viņš norādīja Satversmes 91.pantā ir noteikts vienlīdzības princips, savukārt likumā iecerētais nodokļu parāda atlīdzināšanas pienākums paredzēts tikai kapitālsabiedrības valdes locekļiem. Viņš minēja vairākas citas grupas un vaicāja, kāpēc attiecīgā norma nav attiecināta uz tām.
Deputāts Ivars Zariņš (S) norādīja, ka visi atbalsta ēnu ekonomikas samazināšanos un tādus instrumentu atrašanu, kas palīdzēs sasniegt šo mērķi. Taču koalīcijas atbalstītais risinājums šo instrumentu nenodrošinās. Savukārt parlamentārietis Dainis Liepiņš (LRA) pauda, ka šis ir ļoti bīstams likums, jo ir situācijas, kad valdes locekļi ir kā ķīlnieki un viņi nevar ietekmēt pārējo valdes locekļu darbību, ja tā ir nelikumīga.
«Ar šo mēs pēc būtības radīsim instrumentu, ar kuru negodprātīgi valdes locekļi ietekmēs godprātīgos,»
norādīja Liepiņš.
Viņam oponēja deputāts Kārlis Seržants (ZZS), paužot, ka, ja godīgs valdes loceklis redz, ka negodīgs valdes loceklis viņam piespiež darīt kaut ko negodīgu, tad viņš
vienmēr var uzrakstīt atlūgumu, nevis pakļauties negodīgam spiedienam.
Savukārt Liepiņš norādīja, ka «teorētiķim deputātam» paskaidros, ka situācijas ir dažādas un valdes loceklis tik vienkārši nevar aiziet no uzņēmuma, kurā viņš pārstāv kāda intereses. Seržanta teikto viņš nodēvēja par demagoģiju.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (V), komentējot Kūtra sacīto, pauda, ka par šiem jautājumiem īsi, taču «plaši, dziļi un karsti» notika debates komisijas sēdē. Tika saņemts Finanšu ministrijas (FM) skaidrojums par attiecīgajiem jautājumiem, kā arī tika ņemts vērā tas, ka Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas starpā diskusijas ir ilgušas apmēram gadu un vairāki iebildumi un ierosinājumi ir tikuši ņemti vērā.
Partija «Saskaņa» rosināja izslēgt no likumprojekta normu par valdes locekļu personīgo atbildību, tomēr deputātu vairākus šo ierosinājumu neatbalstīja.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji iepriekš norādīja, ka šī norma ir visstrīdīgākā šajā likumprojektā un
minētais regulējums piedāvātajā redakcijā var nonākt pretrunā ar atsevišķiem Satversmes pantiem.
Juridiskais birojs savā atzinumā arī aicināja komisiju izslēgt no likumprojekta šīs normas un lemt par to, lai likuma grozījumus nevērtē kopā ar budžeta jautājumiem. Vienlaikus komisija saņēmusi finanšu ministra vēstuli uz astoņām lapām, kur esot sniegts skaidrojums par atbilstību Satversmes normām.
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam, izpildoties pieciem kritērijiem, ir tiesības sākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļiem, kas šo amatu ieņēmuši laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Jāizpildās visiem pieciem kritērijiem: nodokļu parādu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, lēmums par nodokļu piedziņu ir paziņots juridiskai personai, pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiska persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likumā izpratnē, ir noformēts akts par piedziņas neiespējamību, juridiska persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Ja uzņēmumam ir vairāki valdes locekļi, tad viņi par juridiskas personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbildēs solidāri, paredz likuma grozījumi.
Šos grozījumus kritizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas iepriekš norādīja, ka varētu vērsties Satversme tiesā saistībā ar šo normu pieņemšanu.
Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (V) uzsver, ka šis
normas neskars tos uzņēmējus, kas piedzīvojuši biznesa neveiksmi, bet tikai krāpnieciskos gadījumus.
Viņš iepriekš pauda viedokli, ka personiskā atbildība tiks pieprasīta no valdes locekļiem tikai tajos gadījumos, kad ir runa par krāpšanos, pārnesot aktīvus no maksātnespējīga uzņēmuma radniecīgām personām. Viņaprāt, grozījumus ir svarīgi ieviest, lai uzlabotu ekonomisko vidi, lai izskaustu krāpniecību un ēnu ekonomiku, lai jaunie uzņēmēji nebaidītos ienākt uzņēmējdarbībā.
Normas pieņemšanas gadījumā Finanšu ministrija 2015.gada budžetā cer uz septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumiem, 2016.gadā - uz 7,4 miljoniem eiro, bet 2017.gadā - uz 7,7 miljoniem eiro.