Valdība otrdien apstiprināja izmaiņas Valsts drošības komitejas (VDK) izpētes komisijas sastāvā, un tajā vairs nestrādās tās priekšsēdētāja vietnieks vēstures jautājumos bijušais Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Bonifācijs Daukšts un Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova.
Jansons pats nolēmis neturpināt darbu komisijā, jo kļuvis par Saeimas deputātu, savukārt atsaukt Daukštu no komisijas lūgusi Latvijas Okupācijas izpētes biedrība, bet Krūmiņa-Koņkova pārtraukusi darbību, pamatojies uz to, ka iepriekš komisija tika nodota Tieslietu ministrijas (TM) pakļautībā.
Valdība arī atbalstīja komisijas sākotnējās pārraudzības nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai drīzumā to varētu pārņemt LU.
Jau ziņots, ka koalīcijas partijas pagājušajā nedēļā vienojās VDK izpētes komisijas pārraudzību no TM nodot LU. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) informēja, ka «Vēstures institūts ir šīs universitātes sastāvdaļa, līdz ar to no budžeta vadības viedokļa tieši universitāte būs tā, kas turpmāk vadīs šo budžetu. Lai to panāktu, ir nepieciešamas izmaiņas likumos, kas šo budžetu pārdala uz Latvijas Universitāti».
Ļoti iespējams, ka būšot nepieciešams arī īpašs likums, ar kuru nodot LU tiesības administrēt budžetu, kādas līdz šim bijušas Izglītības un zinātnes ministrijai un TM. «Tālāk jau universitāte, sadarbojoties ar valdības apstiprināto komisiju, lems par to, kādā veidā norobežot uzraudzību no pētniecības. Mūsuprāt, pētniecībai būs visi vārti vaļā, un, es ceru, ka nebūs nekādu pārmetumu, ka kāds no universitātes puses mēģina politiski ietekmēt,» teica ministrs.
Uz jautājumu, kad komisija varētu sākt strādāt, tieslietu ministrs atbildēja, ka «optimistiskā prognoze, ja mums izdosies visu deleģējumu nodot šai neatkarīgai iestādei - universitātei -, varētu būt maijs, varbūt jau aprīļa beigās».
Rasnačs pauda cerību, ka, nododot komisijas pārraudzību LU, tiks iedibināts pamats jaunam nākotnes pētījumu institūtam, kāds jau pašlaik esot daudzās valstīts, tostarp Lietuvā.
«Nākotnē šī varētu būt universitātes struktūrvienība jeb sastāvdaļa, kura turpmākajos gados regulāri strādā ar totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanu, apsekošanu, publicēšanu. Tas, ko vēlas vēsturnieki un ko mēs arī atbalstām, ka tas būtu ne tikai trīs gadu posms, pēc kura tiek publicēti pētījumi, bet arī pēc tam, lai šie pētījumi turpinātos,» sacīja ministrs.
Iepriekš vairāki komisijas locekļi paziņoja, ka atkāpjas no amata. Tieslietu ministrs pavēstīja, ka VDK izpētes komisija varētu atsākt darbu monolītāka un mazāka.
VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam. Saeima nolēma, ka tā dēvēto čekas maisu publiskošana var notikt tikai pēc materiālu zinātniskās izpētes.
