Latvijā tiks veidots jauns izglītības standarts, lai risinātu problēmu ar izglītības dokumentu neatzīšanu atsevišķās ārzemju augstskolās, pastāstīja Valsts izglītības satura centrā (VISC).
Veidos jaunu izglītības standartu, lai Latvijas izglītības dokumentus atzītu ārzemju augstskolās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Centrā norāda, ka
pašlaik pastāv problēmas ar matemātikas kursa atzīšanu.
Līdz 1993./1994.mācību gadam skolēni apguva algebru un matemātisko analīzi, bet 1994./1995.mācību gadā mācības sadalījās pamatkursā un profilkursā, savukārt matemātiskās analīzes jautājumi bija iekļauti profilkursā.
No 1999.gada skolas pārgāja uz izglītības programmu principu, kur katra skola izvēlas, kādu programmu realizēt. Šīs pārejas rezultātā matemātikas saturā notika izmaiņas. Matemātiskās analīzes jautājumi tika aizstāti ar kombinatoriku un varbūtības teoriju. 2000.gada rudenī tika apstiprināti jauni pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarti, un no 2008./2009.mācību gada ieviests obligātais centralizētais eksāmens matemātikā. Šo eksāmenu kārto arī profesionāli tehnisko skolu audzēkņi, un tā saturs veidots tā, lai matemātiskās prasmes varētu pārbaudīt dažādu skolu audzēkņi.
Patlaban atsevišķās skolās (ģimnāzijās) matemātiskā analīze ietverta kā atsevišķs mācību priekšmets, un ierēdņi nav jutuši vajadzību šos jautājumus iekļaut atpakaļ matemātikas pamatkursā,
taču skolēnu vēlme studēt ārvalstīs kļūst arvien aktuālāka un pozīciju nāksies pārskatīt, skaidro VISC.
Pašlaik matemātikas speciālisti šo problēmsituāciju ir apzinājuši, un, lai to mainītu, šoruden sāksies darbs pie jaunā kompetenču pieejā balstītā izglītības standarta izstrādes.
Jaunajā standartā matemātiskā analīze tiks atkal iekļauta vidusskolas matemātikas kursā.
Jauno standartu plānots izstrādāt līdz 2018.gadam. Tas nozīmē, ka līdz tā ieviešanai skolēni, kuri nemācās tajās izglītības iestādēs, kurās iespējams apgūt attiecīgās tēmas, vēl dažus gadus varētu nākties saskarties ar problēmu, vēloties iestāties atsevišķās augstskolās ārpus Latvijas.
Tomēr VISC norādīja, ka
gadījumu, kad jaunieši saskaras ar tādām problēmām, nav bijis daudz, un VISC rīcībā ir informācija tikai par dažiem jauniešiem.
VISC norāda, ka centrs nosūtīja oficiālu vēstuli Kembridžas Universitātes vadībai ar lūgumu skaidrot uzņemšanas noteikumus attiecībā uz Latvijas vidējās izglītības sertifikātu nepieņemšanu.
Latvijas Televīzija (LTV) vēstīja, ka Latvijas vidusskolu beidzēji tiekot diskriminēti ceļā uz prestižas izglītības iegūšanu. Ja jaunietis ir ieguvis tradicionālas vidusskolas diplomu Latvijā un grib studēt, piemēram, Kembridžā vai citās labākajās britu augstskolās, tad atšķirībā no tādiem pašiem citu valstu pretendentiem būs jārēķinās ar atteikumu.
Dati par pēdējo gadu rāda, ka Kembridžas Universitātē Lielbritānijā no Lietuvas studē 70, no Igaunijas 22, bet no Latvijas - tikai 15 studenti, norādīja LTV, uzsverot, ka britu labākajās augstskolās netiek atzīti Latvijas centralizēto eksāmenu rezultāti.
Problēma pastāvot, jo Latvijas centralizētie eksāmeni esot padarīti pārāk viegli - tajos nav iekļauta, piemēram, matemātiskā analīze, kuru Latvijas vidusskolā nemāca. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vidusskolā to nemāca. Piemēram, Kembridžas Universitātes mājaslapā ievietota informācija, ka Latvijas atestāts par vispārējo vidējo izglītību netiek uzskatīts par atbilstošu, lai pieteiktos iestājai augstskolā.