Konferencē par «pareizo vēsturi» ekspertu vidū arī «Krievu kultūras dienu» rīkotājs un Žurnālistu savienības līderis

Guščina biedrība anonīmos ziedojumos un «dotācijās» saņēmusi 126 000 eiro. Starp ziedotājiem arī kāds «konsulāts».

Top koncepcija «Krievu skola ārvalstīs». Citu valstu jauniešiem mācīs Krievijai draudzīgu vēsturi.

«Nekā personīga» žurnālisti konferencē paguva uzturēties nepilnu minūti. Ieraugot kameras un žurnālistus, kājās no zāles pēdējām rindām zibenīgi uzlēca viens no krievu kustību aktīvistiem Latvijā, Vladimirs Sokolovs, un steidza brīdināt konferences rīkotāju Viktoru Guščinu. Abi žurnālistus izstūma aiz durvīm.

Drīz viens pēc otra uzradās Maskavas nama atbildīgie no administrācijas, kā arī apsardze. Tomēr «Nekā personīga» izdevās sastapt dažus no slēgtās konferences dalībniekiem, kuri devās «izlocīt kājas».

Žurnālists un vēsturnieks no Igaunijas Iļja Ņikiforovs sacīja, ka konferencē esot stāstījis par avīzēm, kas iznāca Igaunijā igauņu un krievu valodā no 1941. līdz 1944. gadam. Cits konferences dalībnieks, vēsturnieks Ēriks Žagars apgalvoja, ka nekā slēpjama konferencē neesot un viņš, piemēram, klausījies referātu par to, kādi arhīvi atrodami Maskavas bijušajā slepenajā arhīvā, sevišķi par to, ko dabūja 1944.-1945. gadā izvest no Vācijas. «Par organizatorisko, lūdzu, man nejautājiet,» piebilda Žagars.

Krievijas vēstures zinātņu doktors Boriss Kovaļovs sacīja, ka viņš runājis par Krievijas pareizticīgās baznīcas traģēdiju 2. pasaules kara laikā starp nacismu un staļinismu, savukārt krievu kustību aktīvists Vladimirs Sokolovs atklāja, ka pēc šā pasākuma obligāti tapšot arī grāmata, kurā būs iekļauti visi referāti. To izdos Viktora Guščina vadītais «Baltijas institūts», bet, kur tas ņems naudu, Sokolovs nezinot. Grāmata tapšot zinātnei.

Vēsturnieks no Krievijas Vladimirs Barišņikovs īpaši specializējies nacistu atbalstītāju meklēšanā. Somijā viņš ticies ar šīs valsts galveno antifašistu Johanu Bekmanu, kurš vairākkārt braucis atbalstīt kolēģus antifašistus uz Rīgu 16.martā.

Konferencē piedalījās arī delegāti no Latvijas. Starp viņiem Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders,

kurš rakstījis grāmatas kopā ar «Saskaņas» līderi Jāni Urbanoviču un Igoru Jurgenu.

Arī Vlads Bogovs, kurš Rīgā organizē «Krievu kultūras dienas». Viņa vadītajam «Kultūras attīstības fondam» piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Bogovs kategoriski atsakās sarunāties ar TV3 žurnālistiem, līdz pēc kārtējā piegājiena apsargs tomēr uzstāj, ka žurnālistiem «Maskavas nama» ēka obligāti jāpamet, un TV3 filmēšanas grupa tiek izvadīta līdz pat mājas ārdurvīm.

Novembrī Maskavā notika Krievijas tautiešu 5. kongress. Uz to ieradās arī Viktors Guščins ar domubiedriem.

Tika arī pie uzstāšanās un sniedza intervijas Krievijas televīzijām.

Guščins mudināja aktīvi rīkoties, lai cīnītos pret vēstures pārrakstītājiem, jo Baltijā un Latvijā tiekot radīti mīti par PSRS okupāciju un te atdzimst nacisms.

Intervijā raidījumam TVC «Русский вопрос» 11.novembrī Guščins klāsta, ka kopš 2014.gada spiedienu jūtot vēl vairāk - tiekot ierobežota vārda brīvība, ierobežotas tiesības brīvi pārvietoties un veidoti melnie saraksti. Valsts un nevalstiskie masu mediji par krievvalodīgo kopienu un sabiedriskajām organizācijām formējot negatīvu imidžu.

Šīs nedēļas vēstures izpētes konference Rīgā, «Maskavas namā» esot pirmais lielais solis, lai tiektos uz pareizo vēsturi.

Vēsturnieku salidojumu palīdzējusi rīkot Maskavas pilsētas vadība un Krievijā strādājošais «Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta fonds». Fonds ir viena no organizācijām, kas dod Krievijas budžeta naudu tautiešu politikas īstenotājiem.

Vai Guščins no Krievijas fonda saņem naudu, pēc oficiāliem datiem pateikt nevar. Viktors Guščins un kāda Valentīna Guščina ir nodibinājuši biedrību «Baltijas vēsturisko un sociāli-politisko pētījumu centrs». Atskaitēs Latvijas valstij biedrība naudas lietās nav bijusi īpaši atklāta. Finanšu avoti – nezināmas izcelsmes dotācijas un anonīmi ziedojumi.

No 2009.gada Viktora Guščina biedrība ziedojumos saņēmusi 126 951 eiro.

Īpaši veiksmīgs bijis 2013.gads, kad kasē ienākusi kāda «dotācija» 63 000 eiro apmērā.

Kā galvenais ziedotājs uzrādīts kāds «konsulāts»

(4855 eiro). No «konsulāta» nauda biedrībā ienākusi arī pirms gada (6330 eiro).

Biedrības «Baltijas vēsturisko un sociāli-politisko pētījumu centrs» anonīmos ziedojumos 2009.gadā bija saņēmis 7221 eiro, 2010.gadā - 5234 eiro, 2011. gadā - 20 345 eiro. 2012. gadā anonīmi ziedojumi bija 7255 eiro, bet «dotācija» - 9190 eiro, 2013.gadā anonīmi ziedojumi bijuši 7932 eiro, bet «dotācija» - 63 185 eiro, tostarp «Konsulāts» piešķīris 4855 eiro. 2014.gadā anonīmi ziedojumi bijuši 6589 eiro, no «Konsulāta» – 6330 eiro. Tādējādi kopā biedrība sešu gadu laikā saņēmusi 126 951 eiro, liecina «Lursoft» informācija.

Vēsturei un tās mācīšanai pastiprināti pievērsusies arī oficiālā vara Maskavā.

Tiek gatavotas skolu mācību programmas. Krievijas prezidents tautiešu kongresā solīja jau drīz krievu mītnes valstīs ar Krievijai draudzīgām metodēm mācīt Krievijai draudzīgu vēsturi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atklājis, ka ir jau sagatavota koncepcija «Krievu skola ārvalstīs».

Šādu skolu mērķis ir attīstīt to metodiku, kāda sastopama dzimtenē – audzināšana, attīstošā apmācība, krievu valodas un tādu priekšmetu apmācība, kam ir saistība ar mūsu valsti – saistība ar Krieviju. Vēsture, mūsu valsts ģeogrāfija, kultūras un mākslas attīstība.