Tieslietu ministrija (TM) atbilstoši Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijai iecerējusi veikt grozījumus likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību», kā arī grozījumus Krimināllikumā, pastiprinot esošās normas un papildinot likumu ar pantu par vajāšanu.
Ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē tiks skatīti abi likumprojekti, kas paredz minētās izmaiņas.
Grozījumu «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» mērķis ir noteikt, lai atbilstoši Stambulas konvencijai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības par psiholoģisko vardarbību un lai par smagiem miesas bojājumiem tiktu atzīta sieviešu dzimumorgānu kropļošana.
Patlaban personu var saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma 125.panta «Tīšs smags miesas bojājums» ne tikai par fiziskiem miesas bojājumiem, bet arī tad, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā ir radīti psihiskie traucējumi, kas saistīti ar vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā. Taču atbildība nav paredzēta gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma rezultātā radītais kaitējums veselībai nesasniedz iepriekš minēto psihisko traucējumu slieksni, t.i., kad tie ir ar mazāku ietekmi, piemēram, noziedzīga nodarījuma rezultātā radīts psihiskais traucējums vai psihiskā trauma, kas ilgstoši ietekmē personas sociālo adaptāciju un kas būtu pieskaitāms pie vidēja smaguma miesas bojājumiem.
Ievērojot minēto, darba grupa secināja, ka ir nepieciešams izstrādāt vienotus kritērijus psihisko traucējumu novērtēšanai. «Paredzot šādus kritērijus, tiks nodrošināts, ka kriminālatbildība par psihisku traucējumu radīšanu būs arī gadījumos, ja tiks nodarīti ne tikai smagi miesas bojājumi, bet arī vidēja smaguma bojājumi,» norāda ministrija. Vienlaikus darba grupa secināja, ka Krimināllikumā nav nepieciešams veidot jaunu pantu par psiholoģisko vardarbību vai psihisko traumu, bet gan kā līdz šim aptvert to ar smagiem miesas bojājumiem, kas minēti Krimināllikuma 125.pantā, kā arī papildus aptvert ar vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas minēti Krimināllikuma 126.pantā.
Tā kā Stambulas konvencija paredz, ka konvencijas dalībvalstīs par krimināli sodāmu ir jāatzīst sieviešu dzimumorgānu kropļošana, ir jāpapildina likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» minētais smago miesas bojājumu uzskaitījums. «Latvijā ir jāveic darbības, lai pienācīgi reaģētu uz mums jaunu vardarbības pret sievietēm formu,» norāda TM.
Tāpat TM iecerējusi veikt grozījumus Krimināllikumā. Atbilstoši Stambulas konvencijai, tiks paplašināts atbildību pastiprinošu apstākļu saraksts, piemēram, tiks noteikts, ka par atbildību pastiprinošu apstākli varēs atzīt apstākli, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu līdzšinējo 16 gadu vietā, un to, ka noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai tīšs noziedzīgs nodarījums pret personas veselību vai pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīts nepilngadīgā klātbūtnē.
Tāpat plānots pilnveidot Krimināllikumu, lai tiktu paredzēts pietiekami ilgs noilguma periods par konvencijā paredzētajiem nodarījumiem, kas ļautu sākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību.
Kriminālatbildība tiks paredzēta arī par personas vajāšanu, papildinot Krimināllikumu ar 132.1. pantu «Vajāšana». «Ar vajāšanu saprotama jebkāda tāda atkārtota draudīga izturēšanās pret konkrētu personu, kas iedveš šai personai bailes. Draudīga izturēšanās var būt vairākkārtēja citas personas izsekošana, iesaistīšanās nevēlamā saskarsmē ar citu personu vai paziņošana citai personai par to, ka tā tiek novērota. Tā var būt fiziska sekošana vardarbības upurim, ierodoties viņa darba vietā, sporta vai izglītības iestādē, kā arī sekošana vardarbības upurim virtuālajā vidē (tērzētavās, sociālo tīklu tīmekļa vietnēs u.c.),» sacīts likumprojektā.
Iecerēts arī precizēt un papildināt tiesisko regulējumu par smagiem, vidēji smagiem un viegliem miesas bojājumiem.
