Kopš 2016.gada aprīļa par «aplokšņu algu» maksāšanu ir ieviesta kriminālatbildība, taču šajā laikā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu, vēsta LNT raidījums «Top10».
Kopš par «aplokšņu algu» maksāšanu ieviests cietumsods, nav ierosināts neviens kriminālprocess
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gadījumā, ja darba devējs «aplokšņu algas» izmaksājis tādā apmērā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas, bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīva cietumsodam ir piespiedu darbs vai naudas sods, liedzot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.
Kriminālatbildības noteikšana tika pamatota ar nepieciešamību atvieglot darbu tiesībsargājošajām iestādēm. Kā toreiz norādīja Saeimā, «aplokšņu algu» izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas arī iepriekš bijusi krimināli sodāma rīcība.
Kā tagad skaidro VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine, kriminālprocesu var sākt vien tādā gadījumā, ja «aplokšņu algas» maksātājs tiek pieķerts «pie rokas». To esot iespējams izdarīt vien tad, ja paši darbinieki ziņo un sadarbojas ar dienestu.
«Principā mums ir nepieciešami konkrēti ziņojumi, konkrēta operācija, kur mēs aizbraucam un eksperimenta veidā konstatējam, ka notiek šis fakts. Un tad mēs varam ierosināt kriminālprocesu. Kā mēs zinām, liela daļa darba ņēmēju diemžēl ir ieinteresēti saņemt šīs algas «aploksnēs«. Tā ka tāda ir mūsu sabiedrība, un tāds ir mūsu rezultāts,» izteicās Kārkliņa-Ādmine.
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka, kurš pēta ēnu ekonomikas apmēru, uzskata: ja deviņu mēnešu laikā VID tā arī nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu par «aplokšņu algu» maksāšanu, tas ir kārtējais apliecinājums, ka Latvijas problēma bieži vien ir nevis likumu trūkums, bet nespēja tos piemērot.
Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins (V) aicina VID dot vairāk laika un nesteigties ar secinājumiem, ka izmaiņas Krimināllikumā, kas tapa ciešā sadarbībā ar pašu dienestu, nav reāli izmantojamas. Viņš uzsvēris, ka normas mērķis nebija represēt, bet novērst tādus gadījumus.
Turpretī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) VID velta asu kritiku. Viņa vērtējumā, ir nepiedodami, ka dienests pret algu maksātājiem «aploksnē» vēl nav spējis vērsties ar visu Krimināllikuma bardzību. «Šī nav kaut kāda relatīvi neliela vai maza problēma, kuru varbūt neatliek laika risināt. Šī ir milzīga, fundamentāla problēma. Jāsaka, ka citu valstu atbildīgie dienesti ar to tiek stipri labāk kārtībā,» uzskata Ašeradens.
VID lēš, ka kopumā «aploksnēs» vidēji tiek izmaksāti aptuveni 20% no visām valstī maksātajām algām un, piemēram, 2015.gadā to dēļ budžets ir zaudējis 613 miljonus eiro. VID vienlaikus ir secinājis, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, «aploksnēs» izmaksāto algu apmērs 2015.gadā ir sarucis par 38 miljoniem eiro.