Vecāki Latvijā samērā vieglprātīgi izturas pret bērnu privātumu internetā, šodien preses konferencē pastāstīja Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, atsaucoties uz «Net-Safe Latvija» Drošāka interneta centra sociālo eksperimentu rezultātiem.
Visā pasaulē 7.februārī četrpadsmito gadu pēc kārtas atzīmē Drošāka interneta dienu. Dažādi pasākumi notiek 128 pasaules valstīs. Latvijā pasākumi notiek 56 skolās, biliotēkās un jauniešu centros. Kopā pasākumos iesaistīti vismaz 3000 bērnu.
Drošāka interneta centrs veica divus eksperimentus. Pirmā eksperimenta «Viltus kastinga aģentūra» mērķis bija pārbaudīt, kā vecāki izturas pret bērnu privātumu internetā. Eksperimenta laikā sociālajā portālā «Facebook» tika izveidots viltus kastinga aģentūras sludinājums ar aicinājumu vecākiem pieteikt savus bērnus neesošai filmēšanai. Vecāki, kuri atsaucās, pēc tam tika apzvanīti un aptaujāti.
Trīs dienu laikā sludinājumu apskatīja 379 cilvēki. Pieteikumus par 80 bērniem atsūtīja 74 vecāki. Kopā vecāki iesūtīja 240 fotogrāfijas un 72 video. Tikai četri no vecākiem pajautāja, kur var atrast vairāk informāciju par kastinga aģentūru un kādam mērķim bērnus filmēs. Tikai viens vecāks pēc informācijas nesaņemšanas bērna pieteikumu neatsūtīja. Pieteikumos 23 vecāki norādīja savu dzīvesvietu un 10 vecāki norādīja bērnu izglītības iestādi.
Katkovska pastāstīja, ka, nepārbaudot informāciju internetā, cilvēki var kļūt par krāpšanas upuriem. Tādā veidā pazūd iespēja kontrolēt privātās informācijas izplatību. Turklāt daudzi vecāki neaizdomājās par sava bērna tiesībām uz privātumu, nedodot viņiem iespēju izvēlēties - ievietot internetā informāciju vai nē. Bērna tiesības uz privātumu (vēlme nebūt internetā) - mēs paši izlemjam vai esam, bet bērnam nav, jo vecāki izveido bērnam profilu.
Psiholoģe Dace Bērziņa pauda, ka vecāki izturas neapdomīgi, jo mēģina piepildīt savas vēlmes, nepadomājot par bērnu. Turklāt daži vecāki caur informācijas publiskošanu cenšas gūt apliecinājumu tam, ka ir labi vecāki. Turklāt vecākiem, kuriem bērni ir 5, 10 vai 15 gadu vecumā, viņi paši bija šajā vecumā pirms 25 līdz 30 gadiem. Tajā laikā nebija tik lielas iespējas svešiniekiem izmantot privātumu, tāpēc viņi neapzinās, cik lielus draudus var radīt.
Otrs eksperiments «Tava privātā informācija uz svešinieka T- krekla» laikā tika veikta trīs 12 un 13 gadus vecu bērnu sociālo tīklu profila analīze. Ar bērnu vecākiem tika sarunāts, ka bērni drīkst piedalīties eksperimentā. Mamma paņēma bērnu līdzi uz tikšanos un uz brīdi atstāja vienu. Bērnu sarunā iesaistīja nepazīstams vīrietis, kam uz T-krekla bija uzdrukāta par bērnu atrodamā informācija sociālajā tīklā.
Eksperimenta mērķis bija noskaidrot, vai bērni saprot, ka internetā ievietoto informāciju redz ne tikai draugi.
Par otro eksperimentu psiholoģe Bērziņa norādīja, ka bērni līdz 10-11 gadu vecumam vēl neapzinās, cik lieli draudi var rasties. Tāpēc vecākiem tas ir jāizskaidro. Bērni šai vecumā ir impulsīvi, tāpēc var nedomājot ievietot sociālajos tīklos informāciju par sevi. Turklāt nesaprot, ko nozīmē privātā informācija, ja vecāki to neizskaidro.
