Pašvaldību atskurbtuvēs ievietoto personu skaits pēdējo trīs gadu laikā palielinājies, turklāt atsevišķās pilsētas tas pērn pat trīskāršojies, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Par atskurbšanas pakalpojumiem pašvaldībās».
Šodien valsts sekretāru sanāksmē izskatītajā ziņojumā norādīts, ka kopējās tendences liecina, ka atskurbtuvēs ievietoto personu skaits palielinās, piemēram, Balvos pērn atskurbtuvē nogādātas 672 personas, bet gadu iepriekš 491 persona, Tukumā pērn atskurbtuvēs nogādātas 376 personas, bet 2015.gadā salīdzinoši tikai 86 personas.
Daugavpils slimnīcā atskurbšanai tiek nogādāti vidēji pieci līdz desmit pacienti diennaktī. 2015.gadā tas bija 831 cilvēks, bet 2016.gadā - 2653 cilvēki.
Vairākās pilsētās - Jelgavā, Jūrmalā un Talsos atskurbtuves klientu skaits ir nostabilizējies un nemainīgi saglabā noteiktu personu skaitu. Piemēram, Jelgavas pilsētā 2014.gadā tika atskurbinātas 2396 personas, 2015.gadā - 2336 personas, bet 2016.gadā - 2309 personas gadā.
VARAM norāda, ka kopumā pērn atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā ir iesaistījušās 33 pašvaldības, bet papildus vēl astoņas pašvaldības plāno organizēt atskurbšanas pakalpojumu sniegšanu šogad. Salīdzinājumam ministrija norāda, ka 2015.gadā atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā bija iesaistījušās 23 pašvaldības.
Ministrija raksta, ka problēmjautājumi saistībā ar pašvaldību iesaisti atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā galvenokārt saistāmi ar finanšu līdzekļu nepietiekamību.
Pašvaldības norāda, ka vienam novadam atskurbtuves izveidošana sagādātā pārāk lielas izmaksas, turpretī apkārtējo novadu pašvaldības nav gatavas ieguldīt savus finanšu līdzekļus atskurbtuves izveidē. Tāpat pašvaldības akcentē visaptverošas valstiskas pieejas alkohola ierobežošanā neesamību, tostarp, normatīvā regulējuma atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai neesamību.
VARAM, apkopojot un izvērtējot 2015.gadā un 2016.gadā sniegto informāciju par atskurbināšanas pakalpojuma organizēšanu pašvaldībās, secinājusi, ka atskurbšanas pakalpojumi tiek organizēti sadarbībā ar Latvijas Sarkano krustu, atskurbtuve darbojas pašvaldības policijas telpās vai arī atskurbšanas pakalpojumi tiek organizēti sadarbībā ar slimnīcu.
Jau ziņots, ka valdība vasarā pieņēma lēmumu, kas noteica, ka VARAM turpmāk būs koordinējošā iestāde atskurbtuvju izveidei pašvaldībās.
VARAM paralēli atskurbtuvju izveides koordinēšanai līdz 2017.gada 1.septembrim jāsagatavo un jāiesniedz valdībā rīkojuma projekts par nepieciešamo valsts budžeta pieprasījumu pašvaldībām, lai segtu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas izdevumus, kā arī vienlaikus tai jāsagatavo un jāiesniedz informatīvais ziņojums par progresu atskurbtuvju izveidē pašvaldībās.
