Lipinska: «Rīgas cirkam svītra pāri.» Dzīvnieku aizstāvji gavilē

Cirks bez savvaļas dzīvniekiem

Likumprojektu grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā Zemkopības ministrija sagatavoja, atsaucoties uz daudzu nevalstisko organizāciju aicinājumu un ņemot vērā valstisko un nevalstisko organizāciju priekšlikumus. Grozījumu projekts aizliedz savvaļas sugu dzīvnieku - gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu - apmācīšanu un izmantošanu cirka izrādēs vai atrakcijās. Aizliegums neattiecas uz priekšnesumiem, kuros uzstājas mājas vai lauksaimniecības dzīvnieki. Viens no idejas iniciatoriem, Aivars Andersons, norāda, ka «Dzīvnieku brīvība» kampaņu pret savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā sāka 2014. gadā pēc tam, kad Rīgā viesojās Larss Košers ar ziloņu priekšnesumu.

Dokumentālos materiālos bija fiksēts, ka dresētājs nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem, tos fiziski iespaidojot.

Kopumā šajā laikā pret cirka izrādēm ir notikušas 40 protesta akcijas, bet petīciju par cilvēcīgu cirku parakstījuši 25 000 cilvēku. «Cirka dzīve nespēj nodrošināt dzīvnieku vajadzības – zvērus pārvadā kravas automašīnās, reizēm mērojot 1000 kilometru. Sprosti ir nelieli, dzīvniekiem netiek piedāvāta stimulējoša vide. Viņu dzīvesveids ir neaktīvs, netiek apmierinātas dzīvnieku kognitīvās un sociālās vajadzības.» Andersons uzskata, ka, attīstoties vērtībām, sabiedrība skaidri saskata cirka būtību, kas ētiski domājošam cilvēkam ir nepieņemama.

Savvaļas dzīvnieku dalība cirka priekšnesumos ir liegta Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā, Grieķijā, Maltā.

«Šis likumprojekts ir ļoti nozīmīgs – tas ir solis dzīvnieku aizsardzības virzienā.» Andersons neizslēdz, ka nākotnē būtu jārunā arī par mājdzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā. Pēc viņa domām, nav korekti apelēt pie cirka tradīcijām, jo «arī sieviešu tiesības kādreiz netika ievērotas. Verdzības un dzimtbūšanas atcelšana nebūt nav tik sens sabiedrības sasniegums.»

Tās bija labestīgas izrādes

«Ja iznīcinās cirku, problēmas būs atrisinātas un mēs dzīvosim laimīgi,» ironiski saka Lipinska. Cirkā viņa ir nostrādājusi 40 gadus – 15 no tiem bijusi gaisa vingrotāja, pēc tam rakstījusi scenārijus, bet 10 gadus ieņēmusi direktores posteni. «Mūs – cirka māksliniekus vienkārši nevēlas dzirdēt. Es vienmēr esmu teikusi, ka savvaļas dzīvnieki cirkā nav jārāda. Dzīvnieki, kas uzstājas cirkā, nav savvaļas – tie trīs, četras paaudzes ir dzīvojuši pie cilvēkiem.» Jāpiemetina, ka Rīgas cirkā nav pastāvīgi izmitinātu savvaļas dzīvnieku. Visi savvaļas dzīvnieki, kas piedalījušies cirka izrādēs, pie mums bijuši viesizrādēs. Protesta akcijas, kas pirms kāda laika pāršalca Latviju, Lipinska sauc par masu psihozi. «Kāpēc ir šīs kolektīvās dusmas uz mazu, jautru nozari, kas rada sirsnīgas izrādes, vairo labestību?

Nu ko? Rādīsim alternatīvo, filozofisko franču cirku, kurā ar kreiso roku kasa labo ausi.

Eiropā uz tādām izrādēm dala brīvbiļetes.» Ilggadējā cirka darbiniece atceras, ka uz cirka izrādēm visas biļetes vienmēr bija izpārdotas – gadā izrādes noskatījās ap 200 000 cilvēku – liela daļa no viņiem bērni. «Vai tiešām kāds domā, ka pie mums plauktos sēž lauvas un ziloņi? Cirka dzīvnieku labturību uzrauga dažādas starptautiskas institūcijas – kontrole ir milzīga, bet no savvaļas dzīvnieku izrādīšanas atsakās tās valstis, kurās to vispār nav. Valstis, kurām pieder savvaļas dzīvnieki, tos uzskata par nacionālo bagātību,» stāsta Lipinska. Pirms dažiem gadiem Latvijā ir viesojušies ziloņi, lauvas, lāči.

Latvijā ir viens burvju mākslinieks, kurš radījis fantastisku ilūzijas programmu ar papagaiļiem. Visi skatās pavērtām mutēm! Tagad viņš pametīs Latviju.

«Kāpēc? Papagaiļu audzētava daudz neatšķiras no vistu audzētavas.» Lipinska saka, ka robežu starp savvaļas un mājas dzīvnieku nav viegli novilkt. Piemēram, daudzviet ir ķenguru audzētavas, kurās šos dzīvniekus audzē kā trušus. «Vai tad baltie tīģeri un lauvas ir savvaļas plēsoņas? Tie ir selekcionēti tāpat kā kaķu sugas!

Cirka dzīvnieki ir izauguši kopā ar cilvēkiem.

Ar dzīvniekiem cirkā strādā augsta līmeņa profesionāļi vairākās paaudzēs. Neviens jums neļaus vienkārši nopirkt dzīvnieku un dresēt.» «Cilvēki triko kostīmos tēlos dzīvniekus – laikam tāds tagad būs cirks,» piemetina viena no cirka darbiniecēm. Viņa uzskata, ka valstī ir daudz citu, lielāku problēmu, ko būtu vērts risināt steidzamības kārtā, jo lai nu kam, bet cirka dzīvniekiem neviens pāri nedarot.