Ārsti neizpratnē: Latvijā mammas bērnus joprojām ved uz «vējbaku ballītēm»

«Aptauja atklāj būtiskas nesakritības starp vārdiem un darbiem. Proti, lai gan cilvēki aptaujā virkni vakcīnu atzina par svarīgām, paši viņi tās ne vienmēr ir saņēmuši,» uzsver Berg Research socioloģe Ilze Rozenberga.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vissvarīgāk ir vakcinēties pret difteriju (pilnīgi piekrīt vai piekrīt 71% aptaujāto), ērču encefalītu (65%) un A un B hepatītu (57%). Viedokļi dalās saistībā ar nepieciešamību vakcinēties pret pneimokoka infekciju (pilnīgi piekrīt vai piekrīt 29% aptaujāto), cilvēka papilomas vīrusu (35%) un gripu (20%). Interesanti, ka daļa aptaujāto uzskata, ka svarīgi ir vakcinēties pret slimībām, kas Latvijā ir mazāk aktuālas, un pat pret tādām, pret kurām vakcīnas vēl nemaz nav izgudrotas, to vidū putnu gripa, Zikas un Ebolas vīruss.

Vairums uzticas ģimenes ārstiem

Aptaujas dati liecina, ka cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par daudziem vakcinācijas jautājumiem. Tikai aptuveni puse respondentu sevi uzskata par ļoti labi, labi vai daļēji informētiem par vakcinācijas ieguvumiem un riskiem. Tāpat aptauja atklāj sabiedrībā valdošus mītus, piemēram, aptuveni puse aptaujāto uzskata, ka dabīgu imunitāti pret infekcijas slimībām iespējams iegūt paša spēkiem (tam piekrīt vai daļēji piekrīt 56% aptaujāto), bet vēl 38% piekrīt vai daļēji piekrīt tam, ka vakcinēšanās sagrauj dabīgo imunitāti. Tajā pašā laikā izteikts vairākums respondentu atbildēja, ka vakcinācija kopumā ir svarīga, lai sevi pasargātu no bīstamām slimībām, - tam piekrita vai daļēji piekrita 85% aptaujas dalībnieku.

Vairums aptaujas dalībnieku jeb 68% respondentu atklāja, ka informāciju par vakcinācijas jautājumiem gūst no sava ģimenes ārsta. Vēl 38% to atrod internetā, 35% masu medijos, bet 21% no radiem, draugiem un paziņām. 7% respondentu pauda, ka par šo jautājumu neinteresējas vispār.

Aptauja veikta 2017. gada aprīlī sadarbībā ar socioloģijas kompāniju «Berg Research», aptaujājot 505 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku reģionos.

Biedē ienaidnieks, ko var saskatīt

Pētījuma prezentācijai sekojošajā diskusijā mediķi, infektologi un valsts institūciju pārstāvji uzsvēra faktu, ka liela daļa sabiedrības pret savu un savu bērnu veselību izturas pavirši.

Dace Zavadska, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja, vērsa uzmanību uz to, ka infekcijas, ko izraisa konkrēts, acīmredzams «ienaidnieks», kā ērce, raisa lielākas bailes, tāpēc cilvēki pret tām vakcinējas cītīgāk. «Mēs vairs neredzam tik daudz ērču encefalīta slimnieku, un tas ir noticis, pateicoties tikai un vienīgi vakcinācijai, jo ērču inficētība Latvijā pieaug,» sacīja D.Zavadska.

Vecākiem jāuzņemas atbildība

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs vērsa uzmanību uz vecāku vēlmi atteikties no bērnu vakcinācijas un sekām, ko tas var nodarīt viņu veselībai. Piemēram, valsts apmaksātā vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi, Latvijā ir paredzēta vairāk nekā 53 000 meitenēm, taču 2016.gadā šo poti ir saņēmuši 32,6 tūkstoši. Tas nozīmē, ka 20 000 meiteņu nav pasargātas un dzīves laikā var saslimt. «Ņemot vērā statistikas rādītājus, varam aprēķināt, cik no viņām dzīves laikā saslims ar šo potenciāli nāvējošo slimību un kurš būs vainīgs pie tā, ka viņas netika pasargātas,» norādīja J.Perevoščikovs.

Kā atzina D.Zavadska, vakcīnas mūsdienās ir visvairāk pētītais iekšķīgi lietotais medikaments, par kuru drošību nav nekādu šaubu. «Mums ir praktiski pierādījumi, zinātniski pierādījumi, ir statistika. Es aicinātu visus, kam ir šaubas, kas tajā mistiskajā šļircītē ir iekšā, attaisīt anotāciju un paskatīties - sastāvdaļu uzskaitījums un skaits ir stipri mazāks nekā sejas krēmam, sviestam vai čupačupam,» sacīja D.Zavadska.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska atgādināja, ka būtu jādomā par to, kā veicināt vecāku atbildību saistībā ar lēmumiem, ko viņi pieņem attiecībā uz savu bērnu veselību, tostarp arī vakcināciju. Piemēram, ASV, atsakoties no bērna vakcinācijas, vecākiem ir jāapmeklē īpašas izglītojošas nodarbības, kurās tiek izskaidroti visi ar šo rīcību saistītie riski.

Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka pastāstīja, ka Latvijā jauno vecāku vidū joprojām ir populāri savus bērnus vest uz tā sauktajām vējbaku ballītēm, lai bērns, inficējoties no cita slima mazuļa, saslimtu un tādējādi iegūtu imunitāti pret šo infekciju. «Kam ir jābūt mammas galvā, lai gadu vecu bērnu gribētu saslimdināt, jo jebkura saslimšana ir trauma. Jo īpaši, ja no šīs slimības ir iespējams bērnu pasargāt ar vakcinācijas palīdzību,» sacīja S.Salaka.

Diskusija norisinājās Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Imunizācijas nedēļas ietvaros, lai veicinātu sabiedrības izpratni par vakcināciju. Diskusijā piedalījās:

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska, infektoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sekretārs Vitālijs Orlovs, BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, «Māmiņu kluba» vadītāja Sandija Salaka un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.