No visām Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) saņemtajām sūdzībām 15% ir par vardarbību skolās, stāsta dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, uzsverot, ka psiholoģiskā un fiziskā vardarbība skolās joprojām ir aktuāla.
Mani skolā sit! (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dramatisko situāciju izglītības iestādēs Latvijā apliecina arī pavasarī publiskotie Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma dati, kas atklāja, ka katrs trešais pusaudzis Latvijas skolās tiek pakļauts vienaudžu fiziskajai un emocionālajai vardarbībai.
Inita Juhņēviča stāsta, ka dati ir satraucoši un vardarbības gadījumu skaits nesamazinās, tāpēc svarīgi izglītot skolēnus. Ja kāds saskaras ar vardarbību, par to noteikti jāziņo vecākiem un klases audzinātājam. Ja šis modelis nestrādā un risinājums netiek rasts, tikai tad jāvēršas ar iesniegumu atbildīgajās institūcijās - Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā vai IKVD. Turklāt Bērnu tiesību aizsardzības likumā veikti grozījumi, kas nosaka, ka bērnam ir tiesības vērsties pēc palīdzības bērnu tiesību aizsardzības institūcijās un citās valsts un pašvaldību institūcijās, rakstot iesniegumu par nodarījumu.
Psihoterapeite Tatjana Griškina stāsta, ka jebkuras izmaiņas bērna uzvedībā, piemēram, palielināts aizkaitinājums, raudulīgums vai izteikta noslēgšanās var norādīt uz iespējamu vardarbību pret bērnu, tāpēc rūpīgi jāseko līdzi bērna sajūtām un izpausmēm. Runājot par skolēniem, kuri paši ir agresori, viņi bieži vien nespēju risināt konfliktus pārņem no redzētā ģimenē, piemēram, ja vecāki arī savā starpā bieži strīdas, kliedz vai pat fiziski iespaido viens otru. Tāpat risks ir bērniem, kuru vecāki daudz strādā un kuriem nav laika, ko veltīt savām atvasēm. Dusmas un aizkaitinājums sakrājas un tālāk jau izpaužas vardarbīgā attieksmē pret vienaudžiem.
Speciālistes uzsver, ka mācību iestādēs pozitīvāku vidi var veidot, ja dažādu lēmumu pieņemšanā tiek iesaistīti arī skolēni, piemēram, kad jāizlemj, vai mobilos telefonus stundu laikā var vai nevar izmantot. Līdzatbildība un sadarbība veicina pozitīvāku un atbalstošāku noskaņu iestādē. Tāpat būtu jāstrādā arī preventīvi, lai skolēniem mācītu emocionālo inteliģenci un toleranci, kā arī prasmi daudzveidīgi risināt konfliktus, lai izslēgtu iespējas, ka bērns klusējot pacieš pret viņu vērsto vardarbību vai tieši pretēji – atbild ar to pašu. Ne viens, ne otrs izturēšanās veids nesamazinās vardarbības gadījumu skaitu.