Lai piedzītu morālās kompensācijas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, uzsākta pirmā tiesvedība ar sabrukušās ēkas attīstītāja SIA «Homburg Zolitūde» apdrošinātāja «AIG Europe Limited» Nīderlandes filiāli, atklāja viens no traģēdijā cietušo advokātiem Aldis Gobzems.
Viņš norādīja, ka tiesvedība uzsākta tikai tagad, jo «Homburg Zolitūde» ilgstoši neesot devusi piekļuvi nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī ir bijis nepieciešams tos pārtulkot no nīderlandiešu valodas. Gobzems arī uzsvēra, ka gaidāmais tiesas process nebūs ātrs, jo ir iesaistītas starptautiskas tiesību normas un ir jārēķinās ar to, ka tiesai sākotnēji var rasties daudz papildu jautājumu.
Ja prasības tiks pieņemtas un process turpināsies, tad no «Homburg Zolitūde» vairs netiks prasīta finansiālo līdzekļu piedziņa, bet gan vainas atzīšana. Gobzems norāda, ka šī pirmā prasība tiesā ir kā tests, kuram sekos pārējo cietušo prasības.
Ar nosaukumu «AIG Europe Limited» Eiropā darbojas vairākas ASV apdrošināšanas kompānijas «American International Group» (AIG) filiāles. AIG ir viena no pasaulē lielākajām apdrošināšanas kompānijām.
Jau ziņots, ka patlaban vairākās Latvijas tiesās atrodas civillietas gan pret «Homburg Zolitūde», gan sabrukušās ēkas īpašnieci SIA «Tineo», gan tirgotāju SIA «Maxima» par kompensācijas piedziņu traģēdijā cietušajiem.
SIA «Maxima Latvija» piekritusi izmaksāt kompensācijas tām personām, kuras Zolitūdes traģēdijā guva dažādas traumas. Biedrības «Zolitude 21.11.» vadītāja Regīna Ločmele-Luņova iepriekš apliecināja, ka piedāvāti kompensācijas varianti, kuri pēc apspriešanās pieņemti, taču «tas nav fināls un procesa beigas».
Tāpat pērn «Maxima Latvija» un uzņēmums «Tineo» vienojās ar Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāvjiem par katru bojāgājušo ģimenes locekli izmaksāt 100 000 eiro kompensāciju.
Sabrūkot veikalam Zolitūdē, 2013.gada 21.novembrī dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji. Desmitiem cilvēku tika ievainoti. Prokuratūra Latvijā par «Maxima» sabrukšanā cietušajiem atzinusi 263 personas.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
