Jūrkalnes stāvkrasts pamatīgi nobrucis, izraujot palielas priedes ar visām saknēm. Krasts izskatās mežonīgs un skaists. Jūras viļņi nobrucinājuši vairākus metrus kāpas, un izskatās, ka process turpināsies. Tomēr eksperti uzskata, ka dabā iejaukties nevar. Pret dabas varenību esam bezspēcīgi, saka Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis.
«Redzi, dēliņ, tur aiz tā otrā sēkļa es jaunībā kartupeļus stādīju,» saka paveca kundze jaunam jūrkalnietim. Jūra graužas krastā ar neparastu neatlaidību!
Īpatnējais jūras izskalotais Jūrkalnes stāvkrasts, kas sasniedz 20 m augstumu, krasi kontrastē ar lēzeno Ventspils, Liepājas vai Rīgas jūrmalu. Iespaidīgos nogruvumus Jūrkalnes piekrastē iemūžinājusi radošu cilvēku komanda no Jūrkalnes un publicējusi savā Facebook profilā J COAST (J KRASTS apzīmē Jūrkalni).
«Iejaukties dabas varenības izpausmēs esam bezspēcīgi,» saka pagasta pārvaldes vadītājs, atsaucoties uz zinātnieku pētījumiem. «Mēs varam nostiprināt krastu brutāli, dzenot betona pāļus, bet zaudēsim krasta unikālo skaistumu un dabiskumu.» Tomēr jūra uzbrūk un graužas zemē tikai vietām, piemēram, Labraga pusē,» stāsta Reķis.
Viena no versijām, kāpēc jūra te triecas krastā, saistīta ar Pāvilostas mola būvniecību.
«Viss ir saistīts – ja, piemēram, Jūrkalnē dzītu pāļus, tas ietekmētu citu teritoriju.»
Guntars Reķis ir jūrkalnietis un stāvkrasta nogruvumus vērojis visu dzīvi. «Ir gadi, kad noskalojumu nav. Citkārt vētra iegriežas tā, ka mežonīgi plosa krastu. 2005. un 2006. gada vētrās pamatīgi cieta krasts. Vienas nakts laikā centra pludmale zaudēja deviņus metrus.» Lai gan pagaidām neviena dzīvojamā māja nav apdraudēta, zemesgabali krasta tuvumā periodiski sarūk par dažiem metriem. «Zītaru» saimniecība pamazām sarūk, saka Reķis.
Nekustamais īpašums atrodas fantastiskā vietā, bet cena par skaistumu ir augsta!
«Pie Muižupītes bija vecais ceļš, par kuru bija lielas bažas, tāpēc ceļu pārvietoja. Tas bija jau kāds trešais pārceltais ceļš,» pagasta saimnieks atklāj, kā mainās Jūrkalnes reljefs.
Šobrīd Jūrkalnes stāvkrasts izskatās iespaidīgi, tomēr, braucot izbaudīt dabas neatvairāmo spēku, viņš iesaka pirmkārt domāt par personisko drošību. Krasts turpina gāzties lejup, bet cilvēku pārgalvībai nav robežu.
Ir tādi, kas, balansējot uz nošķiebušās kraujas malas, uzņem selfiju. Ārprāts!
Krasts var iebrukt jebkurā brīdī – arī tad, kad jūra ir mierīga un nav ne pūsmiņas. Zeme ir smaga, samirkusi, māla slāņi atšķeļas.
