Vērtēs rosinājumu precizēt Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteikts Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

NATO samitā Varšavā 2016.gada jūlijā tika pieņemts lēmums par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Līdz ar to Latvijā ir izvietota daudznacionālā kaujas grupa Kanādas vadībā. Mūsu valstī ir izvietota arī Kanādas bruņoto spēku pavēlniecība, kuras pakļautībā atrodas Kanādas bruņoto spēku personāls, kas atrodas Latvijā, tai skaitā paplašinātās klātbūtnes daudznacionālās kaujas grupas Kanādas kontingents, norāda AM.

Tomēr, neskatoties uz pašlaik jau notiekošo aktīvo sadarbību ar Kanādu, to bruņoto spēku pastāvīgas un ilgtermiņa klātbūtnes nodrošināšanai nepieciešams pilnveidot tiesisko bāzi, detalizēti nosakot Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu uzturoties Latvijā. Arī starptautiskā kārtība paredz, ka valstis atsevišķi var vienoties par papildus detalizēti noteiktiem bruņoto spēku uzturēšanās nosacījumiem.

Pastāvīgas un paredzamas Kanādas bruņoto spēku un tam piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu Kanādas spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.

Ņemot vērā minēto, AM sagatavojusi likumprojektu par Latvijas valdības un Kanādas valdības saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību.

Saprašanās memorands paredz Kanādas spēkiem iespēju uzturēties un brīvi piekļūt militārās infrastruktūras objektiem Latvijā vai citiem objektiem pēc abpusējas vienošanās, kā arī atļauj Kanādas spēkiem veikt būvdarbus šajos objektos.

Tāpat memorands paredz, ka noteikto mērķu īstenošanai Kanādas bruņotajiem spēkiem un to līgumdarbu izpildītājiem ir atļauts veikt būvniecības darbus, ceļot jaunas ēkas, kā arī atjaunojot jau esošās. Saprašanās memorands paredz, ka jaunuzceltās vai atjaunotās būves pieder Latvijai, bet tās lieto Kanādas bruņotie spēki tik ilgi, cik tas ir nepieciešams. Lietošanas perioda beigās puses vienosies par būvju nodošanas nosacījumiem, kā arī Kanādas ieguldījuma atlikušo vērtību.

Saprašanās memorands paredz atvieglotus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus Kanādas bruņoto spēku civilās sastāvdaļas dalībniekiem, apgādājamiem un līgumdarbu izpildītājiem, paredzot, ka viņi Latvijā var iebraukt un uzturēties bez vīzas, bet, uzrādot derīgu pasi, pārvietošanās pavēli un citus dokumentus. Šis nosacījums attieksies tikai uz Latvijas teritoriju un nebūs uzskatāms par ieceļošanas un uzturēšanās atļauju Šengenas zonā.

Lai atvieglotu Kanādas bruņoto spēku civilās sastāvdaļas dalībnieku, apgādājamo un līgumdarbu izpildītāju vairākkārtēju ieceļošanu un izceļošanu no Latvijas, šīm personām tiks izsniegts apliecinājums viņu tiesībām uzturēties Latvijā.

Saskaņā ar memoranda nosacījumiem Latvija atzīst Kanādas izdotus transportlīdzekļu reģistrācijas un sertifikācijas dokumentus un visu veidu transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kā arī šie dokumenti ir derīgi, lai pārvietotos Latvijas teritorijā.

Pēc atsevišķa Kanādas bruņoto spēku lūguma to oficiālos un privātos transportlīdzekļus var reģistrēt Latvijā uz noteiktu laiku, kā arī izsniegt Latvijas transportlīdzekļu reģistrācijas numurzīmes. Transportlīdzekļu reģistrācija Latvijā tiek nodrošināta bez papildus izmaksām Kanādas pusei.

Saprašanās memorands paredz, ka Latvija atzīst visa veida Kanādas izsniegtas profesionālās licences un sertifikātus. Tas attiecas uz profesionālo darbību, ko Kanādas bruņoto spēku civilā sastāvdaļa, apgādājamie, kā arī līgumdarbu izpildītāji veic dienesta pienākumos.

Saprašanās memorands paredz, ka Kanādas bruņoto spēku gaisa kuģi, kuģi un sauszemes transportlīdzekļi var brīvi pārvietoties pa valsts teritoriju, ievērojot pārvietošanās noteikumus. Kanādas valdības gaisa kuģi, kuģi un sauszemes transportlīdzekļi nav pakļauti pārmeklēšanai un pārbaudei bez Kanādas iestāžu atļaujas.

Kanādas valdības gaisa kuģi un kuģi, kas ierodas Latvijā Saprašanās memoranda darbības ietvaros, ir atbrīvoti no navigācijas maksas, ostu maksām, pārlidojuma maksām un citiem maksājumiem.

Puses ir vienojušās par sadarbības nosacījumiem gadījumos, ja Kanādas bruņoto spēku pārstāvis vai apgādājamais tiek aizturēts vai apcietināts, kā arī kriminālprocesuālo darbību un krimināllietas iztiesāšanas laikā, kā arī attiecībā uz soda izciešanu brīvības atņemšanas iestādē.

Memorands paredz, ka Kanādas valdības darbības, realizējot sadarbību aizsardzības jomā un darbojoties Latvijas valsts interesēs, kā arī ieguldot līdzekļus Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, nav apliekamas ar jebkādiem nodokļiem un nodevām.

Kanādas bruņoto spēku pārstāvju un apgādājamo personīgajām vajadzībām veiktās iegādes un saņemtie pakalpojumi atbrīvos no visiem nodokļiem un maksām, izņemot patēriņa nodokļus.

Tāpat memorands nosaka, ka oficiālām vajadzībām saprātīgos daudzumos var ievest preces bez ierobežojuma un ka arī preču imports un eksports oficiālām vajadzībām ir atbrīvots no visiem muitas nodokļiem.

Memorands paredz, ka Kanādas bruņotie spēki savām vajadzībām ierobežotās teritorijās var sniegt tirdzniecības, ēdināšanas, izglītības, bankas, militārā pasta un rekreācijas pakalpojumus. Sniedzot šos pakalpojumus, Kanādas bruņotajiem spēkiem ir tiesības nodarbināt apgādājamos, kā arī Latvijas valstspiederīgos un tas tiks veikts atbilstoši Kanādas normatīvajam regulējumam.

Tāpat memorands paredz, ka Kanādas bruņoto spēku apgādājamiem būs pieeja pirmskolas un skolas izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

AM pārstāvji skaidro, ka memorands nerada valsts budžetā zaudējumus, bet taisni otrādi memoranda noslēgšana sekmēs sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanu Latvijā, kas savukārt stiprinās investīciju drošību, veicinās patēriņa pieaugumu un attiecīgi arī pozitīvi ietekmēs ekonomiku un veicinās iekšzemes kopprodukta pieaugumu, bet, ņemot vērā nodokļu atbrīvojumus, tiešā veidā nedos papildus pienesumu valsts budžetam.