Bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija piektdien Latvijas Universitātē (LU) iesniegusi galaziņojumu jeb darbības pārskatu par VDK dokumentu publiskošanu, aģentūrai LETA sacīja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Viņš norādīja, ka 145 lappušu biezajā gala redakcijā kopā ar pielikumiem apkopots viss sākotnēji no VDK izpētes komisijas pieprasītais. Taujāts par komisijas locekļu vienprātību attiecībā uz ziņojuma gala redakciju, Kangeris sacīja, ka pēdējo reizi tā tika izskatīta un apstiprināta ceturtdien, kas nozīmē, ka tā atspoguļo visu komisijas biedru viedokli.
LU rektors Indriķis Muižnieks apliecināja, ka ziņojums piektdien ir saņemts, taču viņš pats ar to vēl nav iepazinies, jo piedalās universitātes sporta spēlēs Līgatnes novadā.
Kā informēja VDK zinātniskās izpētes komisijas sekretāre Elīza Nikola Sveržicka, pētnieki secinājuši, ka LPSR VDK aģentu kartotēka ietver LPSR VDK izveidotus, nesagrozītus un neviltotus dokumentus. Šādu secinājumu ļāva izdarīt pētnieku konstatētā sakritība starp LPSR VDK aģentu kartotēku, kā arī abu veidu žurnāliem. Pētnieki ir eksemplāri veikuši pārbaudes par LPSR VDK aģentu kartotēkas numuru un citu datu sakritību ar 1.fonda 25.apraksta žurnāliem. Izlases veidā sakritība esot 100%.
Pēc Sveržickas paustā, pārskats aptver 2828 lapas, ietverot komisijas priekšlikumus likumprojektu un Ministru kabineta rīkojuma projekta veidā, tajā analizēts VDK dokumentu jēdziens, sniegts ilustratīvs dokumentu grupu raksturojums, norādot grupas Satversmes aizsardzības birojā, tostarp lietu un lappušu skaitu aprakstos, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā, Personāla Dokumentu Valsts arhīvā, Latvijas Valsts Kinofonofotodokumentu arhīvā, tiesu arhīvos, Iekšlietu ministrijas resora rīcībā un citur esošās grupas, īpaši uzsverot sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietu tiesu un prokuratūras arhīvos sniegtos datus. Vienlaikus Satversmes aizsardzības biroja 1.fonda arhīvā sniegts LPSR VDK aģentu kartotēkas raksturojums.
Pēc Sveržickas stāstītā, pārskats aptver VDK dokumentu atklātības apsvērumus, valsts pienākumus, tiesiskos priekšnosacījumus, tiesiskā ietvara formas, tiesiskā regulējuma saturu, tiesiskā regulējuma leģistisko kvalitāti, ierobežojumus VDK dokumentu kontekstā, informācijas atklātības efektīvu aizsardzības sistēmu un nosacījumus valsts dalībai brīvā informācijas apritē.
Ziņojumā ietverta publiskā pārskata daļa atbilstoši likuma Par budžeta un finanšu vadību 14.panta trešajai daļai, izņemot finanšu dokumentu, kas komisijai nav pieejami, jo komisijas priekšsēdētājs finanšu un civiltiesisku dokumentu veidošanu neveic, komisiju administrē Latvijas Universitāte. Pārskatā ietverti arī pētījumi.
Kā ziņots, VDK zinātniskās izpētes komisija ir sagatavojusi priekšlikumus likumprojekta «Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums» (Atklātības likums) un Ministru kabineta rīkojuma projekta veidā.
Likumprojektā ir atrunāta dokumentu digitalizēšanas un publicēšanas, kā arī pētniecības kārtība. Komisija rekomendē VDK dokumentus pakāpeniski digitalizēt un publicēt tiešsaistē ne vēlāk kā līdz 2028. gada 4. maijam, kā arī to darīt noteiktā secībā. Līdz 30.jūnijam kā pirmās komisija rosina digitalizēt un publicēt Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras kadru kolekcijas personas lietas.
Tikmēr raidījums «LNT Ziņas» vēstīja, ka VDK dokumentu izpētes komisija pilnu gala ziņojumu nemaz neesot iesniegusi, bet lūgusi pagarināt tās darbības termiņu līdz 1. jūlijam vai pat līdz 2019. gadam. Kārtība paredz, ka VDK komisijai jāiesniedz gala pārskats Latvijas Universitātes rektoram, kuram tas tālāk jāpārsūta Izglītības un zinātnes ministrijai.
Saeimas koalīcija tikmēr vienojusies nepagarināt komisijas darbības termiņu.
