8.klases skolnieks piedzeras līdz nemaņai (1010)

Skolas teritorijā pasākuma laikā dežurējošie kārtībsargi izsaukuši neatliekamo medicīnisko palīdzību, kamēr bērna māte, nevēloties troksni ap šo gadījumu, par to tik ļoti sašuta - jo pati ir medmāsa un uzskata, ka būtu spējusi palīdzēt dēlam -, ka izglītības ministrei Tatjanai Koķei rakstiski pieprasījusi atbrīvot nelielās skolas direktori no amata.

“Esmu savā karjerā pieredzējusi pasākumus skolās, kur mētājas šļirces, bet pudeļu kakliņus skolēni nosit gar kāpņu margām. Šim žetonvakaram līdzīgi notikumi Carnikavas pamatskolā līdz šim nav bijuši, lai gan strādāju šeit jau devīto gadu. Jā, skolēni ir iedzēruši kādu alu, bet pēcāk viss tiek izrunāts, vecāki atvainojas, veic pārrunas ar bērnu, pieslēdzas psihologs. Taču šoreiz skolu mēģina padarīt par vainīgo pati bērna māte, kura nesaredz notikušajā nenieka savas atbildības,” satraukti stāsta Carnikavas pamatskolas direktore Inta Lemešonoka.

Nākamajā rītā pēc žetonu vakara Viktora māte Agnese (vārds mainīts) dēlu izņēma no slimnīcas sveiku un veselu. “Iedzeršana žetonu vakarā tā beidzās tāpēc, ka viņš nekad nedzer un līdz ar to alkohols iedarbojās tik spēcīgi,” telefonsarunā ar RAA atzīst Agnese. Viktors ir viens no viņas deviņiem bērniem. “Pati esmu mediķe, man vajadzēja pirmajai zvanīt, kad Viktors zaudēja samaņu, es būtu aizskrējusi un nekāda trača nebūtu bijis. Izlaidums jau nākamgad, es būtu izturējusi. Ja direktore gribēja publicitāti, tad te tā ir.”

Pieaugušo bijis vairāk nekā bērnu

Žetonu vakarā, kā ierasts katru gadu, bija ieradušies bērnu vecāki, sanāca 13 skolotāji, viena devītā klase, kā arī daži astotie, kuri bija ieradušies kā apsveicēji. “Respektīvi, pieaugušo bija vairāk nekā bērnu! Mēs visu kontrolējām. Sākām vakaru pēc sešiem, līdz pusastoņiem bija svinīgā daļa ar priekšnesumiem, bet pēc tam blakus aktu zālei tika uzklāts kafijas zviedru galds skolotājiem un vecākiem, bet bērniem burtiski līdz deviņiem notika diskotēka – mūsu acu priekšā. Deviņos mēs beidzām šo vakaru. Tad es pati personīgi pārbaudīju aktu zāli, piegulošās telpas, tualetes, otrā stāva gaiteni. Kopā ar manu vietnieci Zandu Gulbi, kas bija atbildīga par šo pasākumu, secinājām, ka viss ir kārtībā un varam doties mājās. Kamēr pārbaudīju iekšējo pagalmu, mana vietniece izglītības darbā Sandra Garklāva konstatēja, ka 8. klases skolēni stiepj skolā iekšā klasesbiedru komai līdzīgā stāvoklī,” stāsta skolas direktore.

Viktors saļimis sēdējis uz kāpnēm pie skolas ieejas, kopā ar viņu atradies arī 8. klases skolnieks Andris (vārds mainīts), kurš arī bijis manāmi iereibis. Viktoru noguldīja priekšnamā uz grīdas, jo viņš nebija spējīgs nostāties uz savām kājām. Skolēni bija šokā, raudājuši pat devītās klases zēni. Tobrīd kārtībsargi izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Kad ātrie ieradās, puisi nolēma vest uz Gaiļezera slimnīcu, jo viņš bija pilnīgā bezsamaņā. Bērni mēģināja Viktoru pamodināt ar ūdens šalti sejā, bet tas neko nelīdzēja. Tika zvanīts Viktora mātei, pēc profesijas medmāsai, jo ātrie pieprasīja, lai bērnam dodas līdzi kāds no pieaugušajiem. “Māte telefoniski atteicās braukt līdzi, pasākuma organizatore Zanda Gulbe nevarēja doties līdzi, jo viņai bija jādodas mājās pie sava bērna, tāpēc pieņēmu lēmumu doties līdzi pati. Kāpu savā mašīnā, bet pēc brītiņa jau atskanēja zvans, mani informēja, ka māte ir pārdomājusi un tomēr brauks,” atceras I. Lemešonoka.

Esot saēdies vecu gaļu un bijusi pievemta visa skola

“Nākamajā darba dienā mēs lūdzām gan 8., gan 9. klašu skolēniem rakstīt paskaidrojumus par notikušo. Tajos viņi atzīst, ka paši nav dzēruši un arī nezina, kur šie divi puiši bija nozuduši un kā piedzērušies. Saņēmām aptuveni 30 paskaidrojumu. Ādažu glābšanas dienesta darbinieki nopratināja Viktoru un Andri, taču Viktors iztaujāšanas laikā vairākas reizes sniedzis kardināli atšķirīgas liecības. Viena no puiša versijām bijusi tāda, ka viņš atslēdzies, jo saēdies vecu gaļu pie skolotāju galdiņa, kur gaļas nemaz neesot bijis. Otrā paskaidrojumā puisis rakstīja, ka viņa limonādē kāds ielējis šņabi. Trešajā paskaidrojumā – ka visi skolā ir pamatīgi dzēruši, kā rezultātā skola tikusi pievemta. “Izmeklētāji bija ārkārtīgi pārsteigti par puiša izturēšanos, jo viņš rakstīja paskaidrojumus izsmejošā un izņirgājošā formā. Viktors sacīja, ka turpmāk pasākumus, kurus rīko mazkvalificēts personāls, neapmeklēšot,” redzēto atceras direktore. “Pēc notikušā saņēmu zvanu no puiša mātes, un viņa ne pirmo reizi savu bērnu klātbūtnē atļāvās izteikt mani aizskarošas piezīmes. Es no viņas sapratu, ka uztraukums par ātro palīdzību ir tādēļ, ka mediķi sniedz ziņas Valsts policijai, kura par šādiem gadījumiem var piemērot sodu.”

“Gadu gadiem esam stingri cīnījušies, lai panāktu to, ka alkohola nelietošana skolā tiek uztverta par normu,” saka I. Lemešonoka un rāda Viktora dienasgrāmatas titullapu, kurā Viktors ar parakstu apliecinājis, ka viens no viņa kā Carnikavas pamatskolas skolēna pienākumiem ir ievērot alkohola lietošanas aizliegumu. “Ieskatieties titullapā, lai saprastu Viktora attieksmi pret pedagogiem, tā ir atklāta ņirgāšanās par skolu,” rosina direktore, norādīdama, ka klases audzinātājas tālruņa ierakstīšanai paredzētajā ailītē zēns ierakstījis “01”, savukārt skolas tālruņa numurs, pēc Viktora domām, ir 911.

Viktors – skolēns ar lieliskām sekmēm

“Lūdzām Viktora māti ierasties skolā un izrunāt problēmu. Viņa atteicās, toties mācību pārzines kabinetā ieradās viņas dēls, turot gaisā paceltu diktofonu un kliedzot, ka mēs melojam. Viņš teica, ka ir dzēris skolas telpās, lai gan skolēni apliecināja, ka, ejot ārā, redzējuši puisi pie kāpnēm un, labu gribēdami, saprotot, ka skola ir vienīgā drošā vieta, nesuši iekšā. Siltumā puisis arī atslēdzās. Galu galā ātrie viņu aiznesa uz nestuvēm. Mātes pārmetums bija tāds, ka varējām pa kluso to nokārtot, bet tagad viņa solījās taisīt neslavu pa visu Latviju,” atceras direktore.

Vēlāk Andris atzinis, ka kopā ar Viktoru iedevuši naudu kādam pieaugušajam, kurš zēniem kādā veikalā nopircis degvīnu. “Māte kliedza uz mums – kur viņš dabūja šņabi, bet mēs ieteicām noskaidrot savā ģimenē, kur var dabūt šņabi, ejot uz žetonu vakaru. Es uzskatu, ka mēs visu izdarījām pēc labākās sirdsapziņas, tostarp ātros izsaucām,” atzīst I. Lemešonoka. Uz mātes sūdzības pamata Carnikavas novada domē izveidota izmeklēšanas komisija, kas šo faktu izmeklēs līdz piektdienai, 26. martam, mēģinot saprast – skola ir vainīga vai tomēr ne.

Sāli skandālam nelielajā skolā piebēris arī Carnikavas iedzīvotājs Tils Liepiņš, kurš nosūtījis Carnikavas novada domes vadībai vēstuli, kurā pauž sašutumu par ainu, ko žetonu vakarā redzējis pie skolas. Viņš notikušajā vaino skolas vadītājas bezatbildību. Viņš gan ir par pasākumu atbildīgās direktores vietnieces vīrs.

“Neslavas celšana un apmelošana ir tiesvedībā risināmas lietas, saka direktore. Tas, ka puisis piedzērās un sēdēja uz skolas kāpnītēm, nebija ne mana, ne manas vietnieces, ne skolas vaina. Mani satriec tas, kas šobrīd satrauc visus izglītības darbiniekus Latvijā, – bērnu tiesības un pilnīga bezatbildība no ģimeņu puses. Vai skolai jākļūst par vienīgo audzinātāju? Daudzi vecāki ir ārzemēs, un par visu atbild skola.”

Viktors gan turpinās mācības Carnikavā, jo, kā atzīst direktore, likums neļauj nevienu skolēnu atskaitīt. Taču šai lietā ir vēl kāds faktors – Viktors ir viens no labākajiem skolēniem Carnikavā, regulāri piedalās mācību olimpiādēs un ir ļoti erudīts. Arī paskaidrojumi, kaut rakstīti ņirdzīgā stilā, ir labā valodā. “Tomēr savu gudrību likt lietā un nedzert 14 gadu vecumā viņš nespēj,” rūgti atzīst I. Lemešonoka.

Māte: nebūtu sūdzējusies, bet mērs ir pilns

“Esmu uzrakstījusi sūdzību izglītības ministrei Tatjanai Koķei, gaidu atbildi. Pieprasu, lai direktori atstādinātu no amata, ne rājiens, ne brīdinājums neder,” Agnese ir pārskaitusies. Tieši pirms gada, kad ticis pieņemts noteikums skolas durvis starpbrīžos noslēgt, notikusi pirmā Agneses saķeršanās ar skolas vadību. “Līdz tam puiši gāja uz veikalu maizītes nopirkt, bet pēkšņi vairs nelaiž. Bērni protestēja, dežurante viņus aizsūtīja pie direktores. Viņa tā arī puišus nepalaida, aizbildinoties ar skolai uzkrauto atbildību par bērnu drošību. Viņi kā pusaudži bija pateikusi kādu rupjību, direktore izsauca apsardzi un uztaisīja milzīgu traci. Uzpūta milzīgu, milzīgu problēmu. Bērni man zvanīja, un es neklātienē dzirdēju, cik nesmuki viņa izteicās par mani. Ja mamma atļauj pēc maizītēm aiziet, kāpēc to nevar darīt?”

“Muļķīgas sagadīšanās pēc nākamajā dienā pie skolas sniegā parādījās uzraksts “Inta ir kuce” un direktore nekavējoties secināja, ka to izveidojis Viktors. Mani vazāja policijā un bāriņtiesā, tās bija šausmas, ko pārdzīvoju. Turklāt zinot, ka, lai uzrakstu dabūtu gatavu, Viktoram bija jābrauc ar agro vilcienu, bet viņš ar to nebrauca. Mans dēls var kaut ko rupju pateikt, bet ne tik lielas dumības darīt. Huligāns viņš nav, viņš ir labākais skolnieks, brauc uz olimpiādēm,” uzbudinājumā stāsta māte. “Man raudāt gribas atceroties. Visu to noriju, bet šogad atkal viņa (I. Lemešonoka – aut.) nāk priekšā. Es uzskatu, ka viņa melo un ir jāatstādina. Viņa man apliecināja, ka skolā dzeršana nenotika, bet es taču zinu, ka tā bija. Es neesmu atriebīga, vēl pagājušajā gadā es samierinājos, bet mūžīgi nevaru. Cīnos viena pati, nevācu citu vecāku parakstus, man ir liecinieku liecības, ka bija piedzērušies bērni, lai pierādītu to, ka skolā dzeršana notika. Nevis bija tā, ka visi uzvedās labi, bet vienīgi mans piedzērušais dēls mēģināja iekļūt skolā. Es ceru uz taisnību, ļoti ceru.”