Kad 2011.gada 28.aprīlī Tukuma novada domes sēdē deputāti apstiprināja nekustamā īpašuma «Skolas pils» 12.aprīlī rīkotās atkārtotās izsoles rezultātus, ar ko par Zentenes pils jauno īpašnieku kļuva Krievijas miljonārs Sergejs Bestuževs, viņiem ne sapņos nerādījās, ka jau pusotru gadu vēlāk būs jārunā par atsavināšanas procedūru.
Zentenes pils īpašnieks iegāž Tukuma pašvaldību (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Novada dome Bestuževu kā vienīgo dalībnieku atzina par izsoles uzvarētāju ar tiesībām Zentenes pili iegūt īpašumā par 131 000 latu - 1000 latus dārgāk par noteikto sākumcenu. Kā liecina internetā pieejamā informācija, Krievijas miljonārs Bestuževs uzrādīts kā IT kompānijas «NT Computer» prezidents. Savulaik viņš iekļauts TOP 500 Krievijas miljonāru reitingos. Izsolē miljonāra intereses pārstāvēja pārvaldnieks, kam tagad esot notecējušas pilnvaras. Tas pats pārvaldnieks – stalts un plecīgs vīrietis, apkāries ar zelta gredzeniem un ķēdēm, pēc vietējo stāstītā, saņēma pils atslēgas no pagasta pārvaldes un parakstīja nepieciešamos dokumentus.
Neiegulda ne santīma
Tukuma novada domes Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša ziņo, ka pirkuma līgumā ir noteikts: «īpašnieks trīs gadu laikā no īpašuma iegādes dienas veic ieguldījumus īpašuma tehniskā stāvokļa uzlabošanā un atjaunošanā par kopējo ieguldījumu summu, kas nav mazāka par diviem miljoniem eiro (1,4 miljoniem latu), ievērojot Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības.
Kā svētdien, 11.novembrī, uz vietas pārliecinājās portāls Tukums24.lv, īpašums netiek kopts, apsargāts, nekur nedeg elektrība un nav manāmi remonta vai restaurācijas darbi. Arī pilij piegulošais parks pamazām aizaug ar kritušiem kokiem. Saskaņā ar pirkuma līgumu, Bestuževam vajadzēja nevien atgriezt Zentenes pilij agrāko – baronu Līvenu laika godību, piemēram – ieliekot vēsturiska stila logus nelikumīgi uzstādīto plastmasas pakešu vietā, restaurējot kolonnas, griestu gleznojumus, grīdu mozaīkas utml., bet arī gādāt par »Melnā kakta«, »Internāta« un »Pilsdrupu« savešanu ciešamā kārtībā. Kungu māja celta ap 1850.gadu Berlīnes skolas vēlīnā klasicisma stilā ar firstu Līvenu ģērboni dārza fasādes portika frontonā. Sākotnēji uz zemākajiem, centrālo un sānu daļas savienojošiem korpusiem bijusi terase.
Vienīgais »«Internāta» iemītnieks Uldis, kurš pēdējos gados tā dēvetajā simtlatnieku programmā pļāvis zāli un tīrījis parku, tagad nīkst bez darba. Uldis portālam Tukums24.lv atklāja, ka pusotrā gadā pārvaldnieku manījis tikai divas reizes, taču pēdējos mēnešos pārvaldnieks vairs neatbildot uz mobilā telefona zvaniem, arī, kad nesekmīgi zvanījuši vides inspektori. Tomēr šovasar divreiz ir appļauta lekni sazēlusī zāle.
Vietējie baumo, ka īstā pirkuma summa bijusi Ls 250 000, tāpēc pašvaldības pārstāvji stingrāku vārdu pret pils pircēju nedrīkstot teikt. Protams, tam nav nekādu dokumentāru pierādījumu.
Pieminekļu sargi vien noplāta rokas
«Tukuma novada pašvaldības iesaistīšanās Krievijas miljonāra Sergeja Bestuževa nopirktās un pamestās Zentenes pils apsardzes nodrošināšanā pagaidām ir vienīgā iespēja saglabāt būvi, jo citas darbības ierobežo likums un līguma nosacījumi,» to medijiem paskaidroja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs, galvenais valsts inspektors Jānis Asaris. Viņaprāt šis ir tas gadījums, kad Krievijas uzņēmēja investīcijas, iespējams, bijušas tikai formālas, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, bet pagaidām tās nav devušas pilnīgi neko konkrētajam kultūras piemineklim.
Zentenieši smej, ka – «ja tam krievu miljonāram vajadzēja brīvu iekļūšanu Eiropas Savienībā, tad, tiklīdz viņam atņems šo pili, uzreiz vietā nolūkos citu. Maksās kukuļus, ja būs nepieciešams, bet savu panāks.»
Kāds «eksperts» to portālam delfi.lv komentēja: «Ja nu tas krievu »investors« dabūjis termiņuzturēšanās atļauju (TRP), iegādājoties šo īpašumu tad, katru gadu pārreģistrējot savu TRP (ja viņš to dara) viņš personīgi ir sastopams Latvijā (kāds jau šīs lietas viņam kārto?). Bet ja viņam ir vairāki nenomaksāti administratīvie sodi Latvijā, tad, visdrīzāk, viņa TRP neviens nepārreģistrēs. No tā var secināt, ka viņš TRP nemaz nepārreģistrē, bet atradis citu veidu kā iefiltrēties EU.»
«Manuprāt, šīs ir kārtējās sekas tam normatīvam, ka valsts nolēma uzturēšanās atļaujas izsniegt apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, taču realitātē tās neizpaužas kā investīcijas, kas kaut ko uzlabotu un attīstītu. Zentenes pils nav vienīgais šāds gadījums, kad formāli tiek nopirkts īpašums un pamests. Manā skatījumā Tukuma novada gadījums ar Zentenes pili ir līdzīgs tam, kādā situācijā un stāvoklī patlaban ir Ķemeru sanatorija,» pauda Asaris.
VKPAI vadība uzskata, ka līdztekus tam, ka pašvaldībām ir iespēja nepiemērot nodokli īpašumiem ar pieminekļa statusa apgrūtinājumu, kuri jāuztur un nenes peļņu, likumdevējam būtu jāparedz arī pretējas nozīmes normatīvs, kurš pretēji – dotu pašvaldībai tiesības palielināt nodokli gadījumos, kad īpašnieks nerūpējas par šo īpašumu, samazinot tā vērtību un apdraudot to.
VKPAI apstiprināja žurnālistiem zināmu faktu, ka Bestuževam bija pilnvarots pārstāvis īpašuma pirkšanas darījumam, kura pilnvaras beigušās līdz ar īpašuma iegādi, un tam vairs nav pilnvarota pārvaldnieka Latvijā, un nav zināms, vai īpašnieks Krievijā vispār saņem pašvaldības un VKPAI sūtītos dokumentus. Šāda pilnvarota vietējā pārstāvja nepieciešamība nav obligāta, un tāpēc radusies situācija ar formāli esošu īpašumu.
Asaris nesen pats esot apmeklējis šo objektu, un atzīst ka «par graustu to vēl nevar nosaukt. Turklāt tam 90-tajos gados tika veikti daži restaurācijas darbi, un skolas laikā tas tika uzturēts, bet būve ir bēdīgā stāvoklī, un tās stāvoklis pasliktinās, tāpēc ir atbalstāmi, ja pašvaldība vismaz atrastu iespēju pasargāt šo objektu no vandālisma».
Pazīstams krievu uzņēmējs akcentēja viedokli, ka «latvieši paši izpūš ziloni no oda. Ja pašiem nebija naudas, lai tagad nesūkstās! Kad jāpārdod vēsturisko īpašumu, tad nadzīgi, bet – kad pašiem to jāatjauno, tad visi krūmos iekšā. Protams, Maskavas miljonāram nospļauties no augsta zvanu torņa uz šādām baltvāciešu muižām, jo vairāk tāpēc, ka pēc Maskavas mērauklām tās ir vidēji tizlas muižas.»
Atgūšanu uzsāks ne agrāk kā 2014.gadā
«Tāpat līgumā ir noteikts, ka pircējs vismaz vienu reizi mēnesī nodrošina publisku pieejamību Zentenes muižas parkam un piecu gadu termiņā no pirkuma līguma reģistrēšanas zemesgrāmatā dienas neatsavina īpašumu citai personai, neieķīlā to, nesadala un neapgrūtina ar jebkādām citām lietu tiesībām. Atsevišķu telpu nodošanu citu personu lietošanā īpašnieks drīkst veikt tikai ar pārdevēja rakstveida atļauju. Nekas cits nav speciāli uzsvērts pirkuma līgumā par to, ko pircējs darīs ar pili,» – to medijiem pavēstīja pašvaldības juriste Bičuša.
Bicuša atceras, ka īpašuma iegādi izsolē īstenoja Bestuževa pilnvarots pārstāvis. Vai īpašnieks pēc īpašuma iegādes vispār ir bijis Tukuma novadā, šādu ziņu pašvaldības rīcībā nav, jo pašvaldībā viņš nav ciemojies.
delfi.lv komentāros sabiedrībai pils liktenis nav vienaldzīgs: «Tādi noteikumi liedz jebkuram normālam cilvēkam iespēju to pili nopirkt, paņemt kredītu atjaunošanai, veikt saimniecisku darbību, lai atpelnītu ieguldījumus. Par ko tie pagasta dulburi domāja, ka kādam miljonāram dikti interesē pussabrukusi muiža (namiņš?) nolaistā pagastā Latvijas laukos?»
Vienīgā komunikācija ar īpašnieku no pašvaldības puses šogad veidojusies tāda, ka konstatēta īpašuma nesakopšana, un uz līgumā norādīto īpašnieka adresi Maskavā no janvāra līdz jūnijam atkārtoti sūtīti brīdinājumi par nesakoptu īpašumu un aicinājumi īpašumu sakopt, tāpat divreiz noformēts Administratīvā pārkāpuma protokols, abas reizes piemērojot 100 latu sodu. Pēdējā vēstule par naudas soda uzlikšanu neatvērta atnākusi atpakaļ. Naudas sodi nav samaksāti, nekādas atbildes reakcijas uz minēto saraksti nav saņemtas, informēja Bičuša.
Tukuma novada domes deputāts Juris Rozenbergs intervijā Tukums24.lv izteica pieņēmumu, ka «pašvaldība gaidīs, vai »neuzpeldēs« pats īpašnieks vai viņa pārvaldnieks un līdz tam laikam nodrošinās signalizācijas apmaksu, taču ne ēkas apkurināšanu. Līdz ar īpašnieka bezdarbību būs juridisks iegansts iedarbināt atsavināšanas procedūru.»
Tukums24.lv centās izdibināt, kāpēc dome vēl nav lēmusi, ko darīt šajā juridiski piņķerīgajā situācijā?
Saskaņā ar likumu un noslēgto līgumu pašvaldībai par pils nākotni pašlaik nav īsti pamata lemt un deputātiem vai speciālistiem kopā sanākt, jo pagājusi puse no pirkuma līgumā noteiktā termiņa, kura laikā īpašniekam bija jāiegulda īpašumā finanšu līdzekļi. «Mans viedoklis, ka juridisks pamats sākt darbības pils atgūšanai pašvaldības īpašumā iestāsies 2014.gada 26.aprīlī,» zināja teikt domes juriste.
Pēc neoficiālām ziņām, pagasta pārvaldē jau vērsušās divas tūrisma jomas uzņēmējas, kas izrādījušas interesi par pils teorētisko atpirkšanu.
Lancmanim sāp sirds par Zenteni
Rundāles pils direktors Imants Lancmanis atminējās, ka vēl 1969.gadā, kad viņš aprakstījis visu pilī esošo, bija saglabājušies sākotnējie dekori. «Tika uzmērīts parketa raksts, jo bija jau zināms, ka vairākās telpās to nāksies noņemt – pārāk izdēdējis un skolas dzīvei nepiemērots. Nu pagājuši vēl 40 gadi, un pilī vairs nav redzams neviens no šiem pinuma ornamentā liktajiem parketiem, kas bija darināti no priedes, ozola, melnā ozola un sarkankoka. Baltās podiņu krāsnis 1949.gadā vēl veidoja veselu ampīra stila krāšņu keramikas kolekciju, 1969.gadā savā vietā vairs bija trīs krāsnis, 2009.gada pavasarī – tikai viena.
Toties saglabājusies daļa no sākotnējām durvīm, kas darinātas no beicēta un lakota priedes koka. Kā par brīnumu nevienam nav cēlusies roka tās nokrāsot, daļai durvju palikuši pat sākotnējie rokturi. Atmodai sākoties, 1988. – 1991.gados notika remonta un restaurācijas darbi, kuru laikā atjaunoja centrālo zāli, pēc attēliem tika pat pasūtīta zāles lustras kopija. Bijušo ēdamzāli, skolas fizkultūras nodarbību telpu, paspēja vienīgi attīrīt no pārkrāsojumiem, kad darbi apstājās naudas trūkuma dēļ. Jānožēlo, ka ēkas neseno būvdarbu laikā ielikti plastmasas logi, daļa telpu pagalma puses anfilādē, tajā skaitā bijušais firsta kabinets, pārbūvēta un modernizēta,» – to Lancmanis rakstīja žurnālā «Māksla Plus» 2009.gada maija numurā.
Jau fiksēti vandālisma gadījumi
Signalizācijas ierīkošana nepieciešama, jo nezināmi vandaļi vairākkārt atlauzuši pils logiem no iekšpuses aiznaglotos dēļus ar mērķi pili izlaupīt, kā arī jaunieši vienkārši mēdzot iekļūt pilī un ālēties. «Zentenē joprojām dzīvo skolotāji, kuri labi pārzina muižas vēsturi, pilij pat ir savs spoks un tas nudien pievilktu daudzus ārzemju tūristus. Bet demolē tur vietējie, nodzērušies jaunieši,» pastāstīja zentenieši.
Iepriekš bija sākts arī kriminālprocess par pilī demontētiem un jau sazāģētiem radiatoriem, kurš pierādījumu trūkuma dēļ tika izbeigts. «Internāta» iemītnieks Uldis izpļāpāja, ka, skolai likvidējoties, iedzīvotāji vecās mēbeles drīkstējuši sadalīt un izvest pa mājām. Bet tie, kuri bijuši pārāk alkatīgi, nozāģējuši čuguna radiatorus un modernās apkures ietaises.
Sēmes un Zentenes pagastu pārvaldes vadītāja Silvija Rabkevica ierosinājusi 2013.gada Tukuma novada pašvaldības budžetā iekļaut 1800 latu Zentenes pils uzturēšanai. Budžets vēl nav pieņemts, nav pat uzsākta tā apspriešana, tādēļ pāragri runāt par šādas summas akceptēšanu. No šīs summas ap 430 latu paredzēti signalizācijas ierīkošanai, 25 lati mēnesī jeb 300 latu gadā apsardzes pakalpojumiem, rezervējot arī ap 40 līdz 50 latu izsaukumu gadījumiem un ap 900 latu teritorijas pļaušanai.
Novada iedzīvotāji ironizē: «Vai tika samaksāts? Ja jā, tad par šiem līdzekļiem (ja gadā nepieciešami 1800 Ls) pili var apsargāt 72 gadus. Ja samaksāts netika, tad vispār nav ko »cepties«. Lai viss sabrūk, jo pašiem naudas restaurācijai nav un nebūs.»
Teritorijas pļaušana ir nepieciešama, lai neveidotos kūla. Tūristi turpina pili kā Valsts nozīmes kultūras pieminekli apmeklēt, un kūlas esamība ap pili rada ugunsnedrošu situāciju. Jebkura nomesta izsmēķa dēļ pils var nodegt. Teritoriju ap pili (apmēram 0,6 hektārus) plānots nopļaut piecreiz gadā, bet pārējo parka teritoriju (apmēram 3,29 hektārus) – divreiz gadā.
Kaut pils jau tagad ir atzīstama par nolaistu, pašvaldības interesēs ir to līdz 2014.gada pavasarim saglabāt vismaz esošajā stāvoklī, nepazeminot tās tirgus cenu. Visi pierādījumi par iztērētajām summām pagastu pārvaldē tiks saglabāti un nepieciešamības gadījumā lūgšot pils īpašniekam Bestuževam tos atmaksāt. Ja viņš atteiksies samaksāt labprātīgi, pašvaldība iztērētos līdzekļus obligāti piedzīs tiesas ceļā. Īpašumā ietilpst zeme 12,18 hektāru platībā, skolas ēka, kas celta 1870.gadā, un internāta ēka.
Pēc Imanta Lancmaņa sniegtajām ziņām, kā nomnieks barons Līvens pēc Pirmā pasaules kara turpināja dzīvot pilī, kaut gan LR Agrārā reforma to bija piešķīrusi Latvijas Darba ministrijai tuberkulozes sanatorijas ierīkošanai. Nekas tomēr netika darīts, un 1929.gadā nācās secināt, ka vieta sanatorijai nav piemērota. Muižas centrs 1936.gadā nonāca Zemkopības ministrijas rokās, pēc tam Konstance Līvena lūdza zemkopības ministram nodot viņai muižas centru, piemaksājot vērtības starpību. Lūgums tika noraidīts, muižas centru saņēma pašvaldība, aizsargu nodaļa, piensaimnieku sabiedrība un Zentenes pamatskola, kas pilī iegāja 1938.gadā. Firstu Līvenu ģimene turpināja saimniekot muižā arī pēc reformas, pieticīgi, bet ar pašcieņu. Skola jau darbojās, kad augšstāvā vēl dzīvoja dažas vecas aristokrātiskas dāmas. Tikai gadu turpinājās šī veco un jauno laiku kopdzīve – līdz baltvāciešu izceļošanai 1939.gadā.
2009.gada 1.septembrī skola likvidēta, jo pēc Izglītības un Zinātnes ministrijas normatīviem neatbilstošs uz 1.jūliju bija skolēnu kopskaits (tikai 26). Vēl gadu šajā ēkā atradās bērnu uzraudzības grupa, kura 2010.gada vasarā pārcelta uz Zentenes pagasta pakalpojumu centra telpām.
Zentenes pagasta padomes laikā ēkai nomainīts jumts, taču darbi veikti ļoti nekvalitatīvi un mitrums no jumta jau bojājis ārsienas. Ziemā uz grīdām krājas ledus un sienas acīmredzami sadrūp mitruma un sala ietekmē, precizēja Uldis no simtlatnieku programmas.