Daugavpils reģionālajā slimnīcā pietrūkst 25 ārstu (65)

Lai nodrošinātu pacientiem neatliekamo medicīnisko palīdzību un kompensētu speciālistu trūkumu, daudziem ārstiem nākas strādāt uz «izdegšanas» robežas. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka aptuveni 70% ārstu ir pirmspensijas vecumā, bet jaunie speciālisti pēc izglītības iegūšanas lielākoties vai nu dodas darbā uz ārzemēm, vai paliek Rīgā.

Ja, pateicoties ārstniecības iestādes līdzšinējā vadītāja Aivara Zdanovska tālredzīgajai rīcībai, apmācot ārstus par slimnīcas līdzekļiem, Daugavpils reģionālā slimnīca nodrošinās sev vairākus jaunos speciālistus, tad situācija ar personālu mazajās lauku slimnīcās ir kritiska. Piemēram, uz Krāslavas slimnīcu pēdējo 15 gadu laikā nav atnācis strādāt neviens jaunais speciālists. Līdzīga situācija ir arī Preiļu slimnīcā un daudzviet citur. Ārstu trūkumu sāpīgi izjūt arī otra lielākā Latgales ārstniecības iestāde - Rēzeknes slimnīca.

Pēc Vaivodes domām, viens no veidiem, kā valstī reģionālajās un lauku slimnīcās varētu tikt risināta personāla problēma, ir valsts sadalījums. Proti, ja jaunais ārsts ir ieguvis izglītību par valsts līdzekļiem, tad viņam noteikts gadu skaits būtu jānostrādā norādītajā ārstniecības iestādē vai arī atteikšanās gadījumā jāsedz valstij tās tēriņi, kas bijuši saistīti ar jaunā speciālista sagatavošanu.

Savukārt pašvaldības savām medicīnas iestādēm varētu palīdzēt risināt problēmu, piemēram, piešķirot jaunajiem speciālistiem dzīvojamo platību.

Daugavpils slimnīcai piešķirto kvotu pārstrāde pirmajā pusgadā bijusi aptuveni pusmiljons latu. Otrajā pusgadā šī pārstrāde tiek prognozēta tādā pašā apmērā. Tādēļ slimnīcai piešķirto papildu finansējumu - 125 000 latu - ārstniecības iestādes vadītāja vērtē kā stipri vien nepietiekamu.

«Ja situācija nemainīsies, no septembra visi pakalpojumi Daugavpils slimnīcā, atskaitot neatliekamo medicīnisko palīdzību, būs pieejami tikai par maksu,» brīdināja Vaivode.

Ārstniecības iestādes vadītāja pauda neizpratni arī ar valdības nesen noteiktajām prioritātēm - aizsardzību un bērnu pabalstiem. «Ja situācija turpinās attīstīties pašreizējā virzienā, tad drīz Latvijā var izveidoties situācija, ka vairs nebūs ko aizsargāt,» secināja Vaivode.