Vislielākā Rīgas sabiedriskā transporta kļūda ir «miesassargu» ieviešana. Tā uzskata TVNET lasītāja Ieva, kurai nesen sanāca kontaktēties ar «Rīgas satiksmes» kontrolieru komandu, kurā bija arī apsargs. Savukārt uzņēmumā skaidroja, ka apsardzes darbiniekam ir tiesības pieprasīt pasažieriem izbeigt prettiesisko darbību, kā arī izraidīt viņus no sabiedriskā transporta.
TVNET lasītāja Ieva 21. augustā rakstīja: «Arī es, kā vairums citu Latvijas iedzīvotāju, esmu saskārusies ar «Rīgas satiksmes» sabiedriskā transporta kontroles neadekvāto izturēšanos, tāpēc, izlasot rakstu TVNET, izlēmu, ka arī man ir pienācis laiks padalīties ar savu pieredzi.
Pirms divām nedēļām pulksten 07.39, iekāpjot 16.trolejbusā virzienā uz Pļavniekiem,
konstatēju, ka e-talons ir tukšs - nav derīgs un, to «pīkstinot», deg sarkanā lampiņa.
Nolēmu, ka nākamajā pieturā kāpšu laukā, lai dotos uz «Narvesen» kiosku un e-talonu nopirktu, jo līdz darbam ir krietns brauciens.
Taču mani plāni izgaisa kā viegla rozā ilūzija, kad pie manis pienāca kontrolieri, teica, ka braucējam bez biļetes jāmaksā 20 eiro sods, un neļāva man neko paskaidrot, kā arī neļāva nākamajā pieturā izkāpt. Vai viņiem ir šādas tiesības? Kontroles darbinieki lika kopā ar viņiem braukt vēl trīs pieturas un izkāpt tikai tad, kad, citēju: «Kāpsim ārā šeit, uzreiz būs tuvāk policijas iecirknim!»
Pēc izkāpšanas sāku satraukties, starp kontroles darbiniekiem bija divi jauni vīrieši, «miesassargs» un kāda pensijas vecuma kundzīte. Tā kā satraukumā mana reakcija pārvērtās negaidītos asaru plūdos, vīrieši novērsās, taču pavecā kundzīte sāka mani izsmiet, sakot, citēju: «Kāpēc jūs raudat? Samaksājiet sodu 20 eiro apmērā un varat iet! Vai arī mēs tūlīt zvanām policijai un jūs nogādās iecirknī uz aizturēšanu!» Un policijai arī tiešām tika zvanīts.
Es zvanīju savam dzīvesbiedram, kurš pēc amata ir jurists, lai izstāstītu situāciju un lūgtu padomu. Gribēju paiet nostāk, ne jau aizbēgt, lai RS darbinieki nedzirdētu mūsu sarunu, taču viņi kā slapjas lapas pie muguras pielipuši un tik teciņiem vien nāk pakaļ. Ļoti, ļoti nepatīkama pieredze.
Uzskatu, ka vislielākā kļūda ir «miesassargu» ieviešana.
Tas ir vienkārši kaķa smiekls, tie apsargi... Protams, savā ziņā tas ir nepieciešams, jo ar tādu attieksmi, kāda ir RS kontrolieriem, nav jābrīnās, kāpēc, braucot caur «Maskačku» vai Zolitūdi, gribētos blakus apsardzi, taču ir jāsaprot, kā uz to skatās sabiedrība. Tā tiek savā ziņā iebiedēta, ja tā varētu sacīt, taču automātiski izraisa tādu kā pretošanās reakciju.
Vai jūs, ceļojot pa pasauli, esat redzējuši ko tādu, kā ir pie mums?
Omīšu grupiņu kontrolieru tērpos, kam aizmugurē velkas drūms un teju līdz nāvei nogarlaikojies apsargs, satriecoši milzīgs no treniņiem un pilnībā iegrimis spēlītē «Snake2»? Reiz redzēju kā 22. trolejbusa maršrutā uzreiz aiz Deglava tilta bija izsēdināta 15 gadus veca pusaudze, vienās asarās, apkārt divi kontrolieri vīrieši + miesassargs. Laikam gaidīja policiju. Ir morāla spriedze, kad ar tevi strīdas ne tikai darbinieki, bet vēl glūn sargs virsū. Šāds «sargs» ceļ arī kontroles pašapziņu, sak, nepacel balsi, citādi mūsu sargs tev sados!
Protams, par braucieniem IR jāmaksā un mūsu pienākums ir būt godīgiem pilsoņiem, bet kāda iespēja, ka kāds zem šīs saules staigājošais samaksās 20 eiro soda naudu? «Rīgas satiksme» bija izveidojusi līdz ģeniālumam smieklīgu reklāmu, lai «izskalotu» smadzenes sabiedrībai un parādītu, ka maksa par biļeti 1,15 eiro ir Svētā Dieva brīnums, kas nolaidies pār Latviju.
Paskat, cik Londonā dārgas biļetes, ak, mīļo pasaulīt, vai zināt, kādas cenas ir Stokholmā? Un «Rīgas satiksme» turpina domāt, ka tautai ir brīnišķīguma pārpilni batoniņi ausīs sasprausti un ka neviens godājamais pilsonis pat neiedomāsies par to,
kādas ir algu atšķirības starp Latviju un tām pilsētām, ko viņi cēluši priekšā šajā reklāmā...
Ir skumji arī no otras puses. Ja man būtu jāizvēlas, vai mana vecmāmiņa strādā kā kontroliere vai arī ir konduktore tieši transportā, izvēlētos otro. Ja reiz ir iespēja maksāt algu milzīgām kontrolieru ekipāžām, viņu DAUDZAJIEM sargiem, tad kāpēc nav iespēja vismaz dažos maršrutos atkal ieviest konduktoru?
Būsim reāli - tie miesassargi visas dienas garumā vienkārši iet un braukā, braukā un iet, reāli konflikti notiek reti.
Omītes, kuras viņiem uzdots aizsargāt no draudīgajiem un asinskārajiem Latvijas pilsoņiem-plēsoņām, jau pašas kauties neies. Lai omītes braukā cauru dienu kā konduktores un raugās no «konduktora vietas», vai visiem pēc «nopīkstināšanas» iedegas zaļā lampiņa, bet lai apsargi iet strādāt «Klondaikā» vai vispār kļūst par derīgiem vīriešiem galu galā. Ne jau raudināt tīnes, kuras izsēdinātas no transporta, braucot uz deju nodarbībām..
Jo kontrolieri kļūst agresīvāki un rupjāki, jo sabiedrībai ir mazāka vēlēšanās būt godīgiem.
Attieksme rada attieksmi. Ja uz tevi bļaus četru cilvēku grupa, jā, otrajā reizē varbūt biļete tiks nopirkta, bet, satiekoties ar kontroles grupu nākamreiz, attieksme nudien būs asa un nelaipna, varbūt pat naidīga - kaut arī tie būs pavisam citi darbinieki.
Turklāt man kā jaunai sievietei ziedošā vecumā šis tas liekas nedaudz komiski - reizēm gribas iejaukties kādā no incidentiem, kuros kontrolieri ar asinīm un sviedriem, tā sakot, cīnās ar pensionētiem, brīnišķīgiem vectētiņiem vai vienpadsmitklasniecēm, kurām no mugursomām veļas laukā jaunākie «Cosmopolitan» un «Shape» modes žurnāli.
Gribas, matus sapurinot, piesoļot pie šiem kontrolējošajiem vīriešu kārtas pārstāvjiem un sacīt: «Lūdzu, apcietiniet mani, vediet uz izolatoru, lai es vairs nespēju nodarīt ļaunumu jūsu tēvzemei», jo, ja atklāti, tieši tāda ir sajūta - kā noziedzniekam, kad tiek draudēts ar policijas izsaukšanu, aizturēšanu, pat roku dzelžos ieslēgšanu. Pateicos par iespēju - dalīties!»
«Rīgas satiksmes» komentārs
Savukārt «Rīgas satiksmes» preses sekretārs Viktors Zaķis TVNET norādīja, ka atbilstoši Rīgas domes noteikumiem, ja pasažieris pirms iekāpšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī ir iegādājies vai saņēmis abonementa biļeti, pasažiera pienākums ir nekavējoties pēc iekāpšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī pietuvināt abonementa biļeti elektroniskajam kartes lasītājam, līdz uz lasītāja iedegas zaļā gaisma, kas apliecina brauciena autorizāciju.
Noteikumi paredz - ja elektroniskais kartes lasītājs neveic brauciena autorizāciju (iedegas sarkanā gaisma vai nav signāla un neiedegas gaisma),
pasažiera pienākums ir nekavējoties izkāpt no sabiedriskā transportlīdzekļa vai sabiedriskajā transportlīdzeklī iegādāties vienreizējo braukšanas biļeti, lai turpinātu braucienu.
Pretējā gadījumā atbilstoši noteikumiem pasažieris uzskatāms par pasažieri bez biļetes un saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
Zaķis atgādināja, ka pasažierim ir pienākums sagatavot savu viedkarti pirms brauciena uzsākšanas un sekot līdzi braukšanas dokumentu derīgumam. Kavēšanās savlaicīgi viedkarti autorizēt vai nepareiza tās lietošana var novest pie līgumsoda saņemšanas.
Savukārt apsardzes darbinieka rīcību nosaka Apsardzes darbības likums. Apsardzes darbiniekam ir tiesības pieprasīt personai izbeigt prettiesisko darbību,
ja prettiesiskās darbības netiek izbeigtas, apsardzes darbiniekam ir tiesības pasažieri izraidīt no sabiedriskā transportlīdzekļa.
Attiecībā uz norādīto par policijas piesaisti kontroles laikā, «Rīgas satiksmes» pārstāvis paskaidroja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ja pasažieris atsakās maksāt līgumsodu un nevar kontrolieriem uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, kontrolieriem ir tiesības pieaicināt policijas darbinieku šī pasažiera personības noskaidrošanai.
Viņš arī informēja, ka par personas datiem, ko apstrādā policija, «Rīgas satiksme» kā datu pārzinis veic personas datu apstrādi mērķim «sabiedriskā transporta līgumsodu administrēšana», pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kad personas datus noskaidro policija.
Noteikumi ir saistoši visiem pilsētas sabiedriskā transportlīdzekļa lietotājiem, arī ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, bet
atsaukšanās uz šo prasību nezināšanu neatbrīvo pasažierus no atbildības par izdarītajiem pārkāpumiem
sabiedriskā transportlīdzekļa lietošanā, jo šāda rīcība vienmēr ir prettiesiska, neskatoties uz to, vai tā izdarīta ar nodomu vai aiz neuzmanības.
