Programmas attīstītajās demokrātijās ir avots, kur lēmumu pieņemšanas brīdī smelties risinājumus izglītības, sociālajiem, ekonomiskajiem u.c. jautājumiem, tādējādi atmaksājas tajās veiktās investīcijas, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors sociālantropologs Roberts Ķīlis.
"10.Saeimas vēlēšanas bijis apliecinājums tam, ka sabiedrības vairākums balso nevis par programmām, bet gan partijām, kas varētu iekļūt Saeimā, bet ideālā gadījumā šādai situācijai nevajadzētu veidoties, jo partiju programmai ir jābūt kā izejas punktam saskaņā ar kuru vēlētājs izdara savām interesēm, vērtībām un uzstādījumiem atbilstošu izvēli," pauda Ķīlis.
Viņš gan atzīst, ka no partiju puses nevajag gaidīt iniciatīvu rūpīgi strādāt pie savām programmām, bet tas varētu notikt vien spiediena rezultātā no citiem politiskās sistēmas dalībniekiem.
Vaicāts, kā veicināt to, lai cilvēki savu izvēli izdara pēc partiju programmām, Ķīlis atzina, ka tas būtu panākams tikai tad, ja partiju iespējas iekļūt nākamajā kārtā būtu saistītas ar tās programmu, proti, ja būtu sabiedrības grupas, eksperti, organizācijas, kas visu laiku atgādinātu politiķiem par viņu solījumiem programmās.
Ķīlis pats šajās Saeimas vēlēšanās balsojis par "Pēdējo partiju" un savu izvēli izdarījis pēc rūpīgas un profesionālas visu partiju programmu analīzes. "Ļoti labi apzinājos, ka "Pēdējā partija", visticamāk, neiegūs vietas Saeimā, bet tanī pašā laikā apzinājos, ka ir jābalso par programmu, nevis partiju, kas varētu iekļūt Saeimā. "Pēdējās partijas" programma bija vistuvāk tam, kā manā skatījumā vajadzētu būt," savu izvēli pamatoja Ķīlis.
Viņam pievilcīga šķitusi ne tikai "Pēdējās partijas" programma, bet arī partijas izveidošanās process un izvēlētā komunikācija ar sabiedrību. "Nebija biroju, nekādu publisko attiecību budžetu, un paši mēģināja iet uz priekšu. Turklāt "Pēdējā partija" apsteidza vēlēšanās pat "Atbildību" ar tās lielbudžeta kampaņu. Mazie cipariņi, manuprāt, rāda, ka "Pēdējās partijas" pieeja arī nav nemaz tik slikta," teica sociālantropolgs.
"Domāju, ka nākamajās vēlēšanās ne viens vien padomās, vai ir vērts milzu līdzekļus investēt reklāmās, bet varbūt ir labākas lietas investīcijām, piemēram, programmas," piebilda Ķīlis.
Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem "Vienotība" parlamentā ieguvusi 33 deputātu mandātus, "Saskaņas centrs" - 29 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 22 mandātus, bet "Par labu Latviju" un VL-TB/LNNK - pa astoņiem mandātiem. Citas partijas vai to apvienības parlamentā nav iekļuvušas, jo nav pārvarējušas 5% barjeru.
