Latvijas armijā izmantojot ieročus, kas gatavoti no rotaļlietu plastmasas. Nacionālo bruņoto spēku konkursos uzvarējušas firmas, kas pēc tam piegādājot dārgākus ieročus. Armijnieku atvasēm domāto bērnudārzu tagad izmantojot Baltezera iedzīvotāji. Tie ir tikai daži no apgalvojumiem, par ko intervijā portālam TVNET stāsta bijušais karavīrs Valdis.
Daudz prettiesiska Valdis (vārds mainīts) novērojis saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku iepirkumiem. Piemēram, konkursā par signālraķešu iegādi uzvarēja pretendents, kurš piedāvāja raķetes par trīs latiem gabalā. Taču pēc tam armija saņēma pusmiljonu raķešu par 15 latiem gabalā. “Tātad kaut kur aizplūdusi starpība.”
Līdzīgs piemērs Valdim ir konkursā par ieročiem. “Ierocis nostāv divus gadus noliktavā un šai laikā tas papīros kļūst par pusotru tūkstoti dārgāks. Es saprotu, ka kaut kur pazūd naudas starpība.” Šādas lietas notiekot ar augstu armijas amatpersonu zināšanu.
Saistībā ar ieročiem Valdim ir vēl kāds absurds stāsts. „Jaunie ieroči, kuri ir no plastmasas, vienu brīdi sāka ļoti lūst. Rakstījām vadība, jo uzskatu – ja ierocis salūst, bet tam ir garantija, tas jādod uz garantijas remontu. Taču nekas tāds nenotika.
Mums stāvēja kaudzēm salauztu jaunu ieroču.
Vadība teica, ka salūzušās detaļas esot nopirktas. Taču visu laiku, kamēr es dienēju, tās neredzēju. Pa retam parādījās kāda atsperīte un skrūvīte. Uzskatu, ka tur kaut kas ir nomuhļīts.”
Rotaļu plastmasas ieroči
Valdis turpināja: „Bet tas jau vēl būtu sīkums. Draugam kādā institūtā strādāja pazīstamie un tur aizvedām to ieroču plastmasu pārbaudīt. Izrādās, ka ieročos izmantota rotaļlietu plastmasa. Tā nav plastmasa, kas norādīta rūpnīcas tehniskajos datos. Iesniedzām to ar ziņojumiem augšai, taču pretī saņēmām kapa klusumu.”
Valdis pārkāpumus saskata arī dažādās ar armiju saistītās būvēs, piemēram, saistībā ar nekvalitatīvi uzcelto medicīnas centru. Tajā ir nepareiza elektrības padeve: “Ieslēdzot centrā elektrību, visā Kadagā pazūd gaisma. Tur vairs nav nekāda kvalitāte – ziemā izlija ūdeņi, flīzes sasala, taču garantijas pret būvnieku netiek izmantotas.” Savukārt
armijnieku bērniem paredzēto jauno bērnudārzu tagad izmantojot Baltezera iedzīvotāji,
nevis bruņoto spēku darbinieku atvases: “Pēkšņi bērnudārzs 4 miljonu vērtībā nokļuva kādam apsaimniekotājam un armijniekiem bērnus vairs nav kur likt.”
Nepilnības apgādē ar ieročiem
Bijušais armijnieks, kurš pārzina Nacionālo bruņoto spēku virtuvi, dažādas nepilnības saskata darbā ar ieroču apgādi. Tā būtībā esot nepareizi. Darba apjoms noliktavās esot ļoti liels un tādēļ tur vajadzētu strādāt daudz vairāk cilvēkiem nekā patlaban. Esošais personāls netiekot galā un tādēļ pret teju visiem materiāli atbildīgajiem noliktavas darbiniekiem vēlāk tiekot ierosinātas krimināllietas. Nepilnīgas uzskaites dēļ dokumentos bieži vien parādās iztrūkums, par ko pēc tam atbild noliktavas darbinieki.
Neesošās mutiskās pavēles
Iztrūkumi rodas arī saistībā ar augstākstāvošo mutiskām pavēlēm. Piemēram, vadītājs piezvana uz noliktavu un liek iedot kādam karavīram ieročus un munīciju bez dokumentiem, kuri jāuzraksta vēlāk.
Ja noliktavas darbinieks, paklausot vadītāja pavēlei, tā arī dara – iedod lietas un tikai pēc tam uzraksta pavadzīmi, vēlāk mēdz rasties domstarpības, jo augstākstāvošais atsakās parakstīt pavadzīmi. “Viņš saka, ka neparakstīs! Bet cilvēks jau lietas ir izdevis!
Izveidojas absurds - viss, ko komandieris liek, jāpieprasa rakstiskā veidā. Citādi pēc tam sanāk nepatikšanas.
“Pēc tam viņi apgriež visu otrādi.”
Augstākstāvošie tā rīkojoties, jo viņiem “dreb dupsīši”. “Viņi zina - ja būs rakstiski, strīdīgās situācijās viņu paņems pie dziesmas. Taču, ja nav rakstiski, par oficiāli atbildīgo kļūst noliktavas darbinieks.”
Vadošajiem tas ir izdevīgi situācijās, kad atklājas, ka uz karavīra vārda vēl skaitās daudz un dažādas armijas lietas, taču viņš jau labu laiku ir prom no bruņotajiem spēkiem. Izmeklējot šādas lietas, augstākstāvošie pasaka, ka neko nav zinājuši un noliktavas darbinieks visu darījis “uz savu galvu”. Taču patiesībā noliktavas darbinieks komandieri par visu ir mutiski informējis iknedēļas sapulcēs.
“Kad sākās izmeklēšanas, viņš elementāri pasaka, ka neko nezina, jo noliktavas darbinieks neko neziņoja.”
Problēmas rodas arī rakstiskiem ziņojumiem.
Rakstiskie ziņojumi bieži mēdzot pazust.
Tādēļ esot labi, ja noliktavas darbinieks saglabā kopijas.
Līdzīgas problēmas armijā ir arī saistībā ar ekipējumu. Arī šai jomā bieži vien galvenie cietēji saistībā ar nepilnīgo lietu uzskaiti ir noliktavas darbinieki nevis augstākstāvošie.
Dārgas, bet nekvalitatīvas formas
Valdis, kurš piedalījies arī starptautiskās misijās, atklāj arī nelikumības saistībā ar tām. Piemēram, jaunās armijnieku formas maksājušas lielu naudu, taču esot nekvalitatīvas.
Mēs aizbraucam misijā un formām pazūd kvadrātiņi.
“Tās paliek baltas. Tāpat tās viegli plīst.”
Iespējamus pārkāpumus bijušais karavīrs saskata arī darbībās ar formām. Lai gan karavīru formas nedrīkst pārdot citiem cilvēkiem, Valdis jaunās formas ar Latvijas logo jau redzējis mugurā tādiem cilvēkiem, kuri armijā nav bijuši nevienu dienu.
“Eju pa ielu un man pretī nāk garmatainais, kurš armiju nav redzējis, tērpies armijas formā. Skatos, ka puse Rīgas staigā jaunajās formās un iet ar tām uz copi. (..) Kaut kur ir noplūde. Vai nu tās aizplūst kaut kur lielajās noliktavās.”
Kādreiz, kad armijnieku formas šuva Brasā, bijušas baumas, ka sargi tās tirgojot “pa kreisi” un sviežot pāri žogam.
Armijai izdevīgā rehabilitācija
Pēc Valda teiktā, nelikumīgas darbības ar armijas naudu notiek arī saistībā ar starptautiskās misijās pabijušo karavīru rehabilitāciju. Kaut arī daļa karavīru no tās atsakās, tomēr bruņotie spēki Ķemeru rehabilitācijas centram samaksājot naudu par rehabilitāciju un visām paredzētajām procedūrām, it kā tās būtu notikušas.
Karavīri baumojuši, ka rehabilitācijas centra īpašnieki saistīti ar armijas vadību.
Valdis uzskata, ka būtu lietderīgāk, ja karavīri rehabilitācijai paredzēto naudu saņemtu „uz rokas” un varētu iztērēt atpūtā ar savu ģimeni, nevis vieni doties uz rehabilitācijas centru.
Satraumējies? Pats vainīgs!
Bijušais karavīrs arī stāsta par armijā notiekošajiem negadījumiem un traumām. Ja karavīrs tādu gūst, viņš tiekot atskaitīts kā dienestam nederīgs un nesaņemot gandrīz nekādu finansiālu palīdzību.
Piemērs – jaunajiem karavīriem pavēlēja taisīt vēderpreses vingrinājumus uz asfalta.
Šo drastisko vingrojumu laikā kāda gara auguma jaunais karavīrs nolauza astes kaulu.
Taču vadība pārkāpumus neatzina un puisis vienkārši bija spiests pamest armiju.
Problēmas ar veselību, it īpaši mugurkaulu, esot ļoti lielai daļai karavīru: „Tiem, kam sāp muguras, nevienam nesaka, jo nav jēgas.” Atsevišķi puiši mēģinājuši tiesāties, taču bez panākumiem, jo „armijā, ja tu neesi vismaz desmit gadus, vari vispār aizmirst.... Ja tev notiks vienalga kas, kāpēc tu vairs nevari dienēt, tevi vienkārši atvaļinās bez jebkā. Maksimums tev iedos trīs algu kompensāciju.”
Arī pats Valdis, kaut arī karavīru rindas tagad jau ir pametis, joprojām cīnoties ar traumas sekām. Rokas sāpju dēļ viņa naktis esot moku pilnas.
Latvijā par karavīru veselības stāvokli netiekot domāts un armijniekiem netiekot pirktas pat speciālās korsetes muguras aizsargāšanai.
Vēl kā problēmu Valdis uzskata tagadējos instruktorus, kuri neesot pienācīgi sagatavoti. Arī karavīru starpā esot zudusi savstarpējā uzticēšanās.
Izstāstījis savu skatījumu uz armijas virtuvi, noslēgumā Valdis nosaka - dienestā esošie karavīri par šīm lietām klusē, jo baidās par savu nākotni un darba vietu. Vienlaikus viņš uzskata, ka mūsu mazajai Latvijas armijai ir pārāk daudz ģenerāļu.
Ministrijā nekomentē bijušā karavīra izteikumus
Par šo Valda viedokli portāls TVNET informēja arī Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus. TVNET jautāja: vai un cik daudz no karavīra minētajiem iespējamiem pārkāpumiem atzīstat, vai vadība ir par tiem informēta, kas par tiem ir atbildīgs, kā tas iespējams, ka šādi pārkāpumi tika pieļauti, vai un kas tiks darīts, lai iespējamos pārkāpumus novērstu?
TVNET saņēma šādu atbildi no Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta: "Katram sabiedrības pārstāvim, arī karavīram, ir tiesības paust savu viedokli, arī atšķirīgu no oficiālā, un viedokļus, turklāt anonīmus, mēs nekomentējam. Ja TVNET ir konkrēti jautājumi par konkrētiem faktiem, bet ne vispārinājumiem, būsim pateicīgi tos saņemt un sniegt atbildi."
TVNET turpinās darbu, lai noskaidrotu, cik liela daļa no Valda stāstītā ir patiesība un kādēļ tā noticis.
