Valsts kontroliere Inguna Sudraba nekļūs par Valsts prezidenti. Tāpēc vienīgā intriga ar viņas uzstājīgo piedāvāšanos ir — vai viņa pati to saprot un, ja saprot, kāpēc tomēr raujas kandidēt?
Sudrabas noslēpums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šajās vēlēšanās Sudrabai varētu tikt atvēlēta prezidenta Valda Zatlera izgāšanas iegansta loma, ja oligarhi spēs vienoties, ka viņš ir jāizgāž un ka tieši populārā kontroliere šim darbiņam var noderēt. Bet no nopietnas pretendēšanas uz valsts augstāko amatu viņa pati sevi ir diskvalificējusi, pastāvīgi rādīdama pilnīgu neizpratni par to, kā ir veidota un strādā demokrātiskas valsts pārvalde.
Pēc nepilnām divām nedēļām gaidāmajās vēlēšanās Sudrabas izredzes ir neitralizētas divkārši — ne tikai ar aritmētiku, ja vēlēšanas būtu godīgas, bet arī ar aizkulišu diriģentu aprēķina loģiku, ja būtu negodīgas.
Zatleru teikušies atbalstīt vismaz 63
Aritmētika ir elementāra — trīs no Saeimas piecām frakcijām ir apsolījušas atbalstu Zatleram — Vienotība, PLL, VL–TB/LNNK. Bet "zaļo zemnieku" vadonis Augusts Brigmanis apgalvo, ka «pieciem līdz septiņiem» nekad īsti nenosauktiem viņa frakcijas deputātiem esot kādi īsti nenosaukti iebildumi pret Zatleru, taču pārējie vismaz 15 par viņu balsošot. Ja visi balsotu, kā solījuši, Zatlers saņemtu ja ne visas šo četru frakciju 70, tad vismaz 63 balsis.
Tiesa, Ainārs Šlesers trešdien paziņoja, ka nebalsošot par Zatleru, ja viņš nepateiks «jā» vai «nē» viendzimuma partnerattiecībām, un ka to varētu nedarīt arī visa viņa kandidatūru izvirzījusī PLL frakcija. Rūdītie uzmetēji laikam iesildās. Taču tas nepadara Sudrabu par reālu kandidāti, pat ja būtu gatava izrādīt Šleseram mazliet homofobijas. Vai viņa cer, ka vairākums deputātu melo un oligarhi ieblēdīs viņu valsts augstākajā amatā? Kā tas sader kopā ar pašas sacīto, ka varbūt piekristu kandidēt, ja "gūšu pārliecību atklātai un godīgai iespējai kandidēt"?
Arī gadījumā, ja daļa politiķu melo par to, kā balsos, četras minētās partijas ir paziņojušas, ka Sudrabu neuzrunās. Viņa varētu cerēt tikai uz Saskaņas centru ar tā 29 balsīm Saeimā, taču frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs vēl pagājušonedēļ teicās neesam pat "domājis" par Sudrabas kandidatūru. Vai Sudrabas "treneris" Gundars Bērziņš viņai apsolījis, ka puse Saeimas melo un ka viņš vismaz šo pusi pierunājis balsot par viņu? Nu, tie gan būtu meli.
Izgāšanas scenāriji
Pirmkārt, ja oligarhi būs vienojušies, ka Zatlers ir jānomaina, to mēģinās darīt divos piegājienos — pirmās vēlēšanas būs Zatlera izgāšanai, bet īstais kandidāts tiks pieteikts tikai otrajām. Otrkārt, Sudraba nebūs šis īstais kandidāts — gan tāpēc, ka jau pirms pāris mēnešiem ir oligarhu izbrāķēta kā "neadekvāta" (lai arī ko tas viņu valodā nozīmētu), gan it īpaši tāpēc, ka pašlaik pastāvīgi rēgojas kā "alternatīva" Zatleram, tātad kandidāte pirmajām vēlēšanām, kuru mērķis būtu tikai "notīrīt laukumu" otrajām, neievēlot nevienu. Pat meļiem būtu kaut kā jāskaidro, kāpēc vismaz 63 balsu vietā Zatleram tiktu ne vairāk par 50, un tautā populārā kontroliere būtu gana labs aizbildinājums.
Šķiet, ka jābūt spriest nespējīgam politikas analfabētam, lai to nesaprastu. Tomēr varbūt nav jāsteidzas pārmest Sudrabai cinisku melīgumu aiz taisnības cīnītājas tēla. Šķiet neticami, taču viņa laikam godīgi nesaprot pat to, kā iekārtota parlamentāra republika.
Nesaprot demokrātiskas valsts uzbūvi
Sudraba pastāvīgi runā par "profesionāļu" valdību un pirms Saeimas vēlēšanām pērn pat izvirzīja nosacījumu piekrišanai kļūt par valdības vadītāju — ja Ministru kabinetā nebūs neviena "partiju politiķa", tikai Saeimas "nolīgti" profesionāļi, līdzīgi kā "menedžments" akciju sabiedrībā. Perverso priekšstatu par "valsti kā uzņēmumu" (kas tātad pieder "akcionāriem" — politiķiem) sen nesludina pat Andris Šķēle. Toties to pirms vēlēšanām uzstājīgi solīja Jānis Urbanovičs — ka viņa valdībā būs jābūt tikai partiju vadoņu izraudzītiem "profesionāļiem", citādi — "būs Biškeka".
Sudrabas un Urbanoviča ideālās valsts iekārtas modelis īstenots Krievijā — kā Putina "varas vertikāle", kuras virsotnē ir premjerministrs, bet valdības ministri ir "profesionāli", neviena nevēlēti činavnieki bez jebkādas politiskās atbildības. (Varbūt arī tāpēc Sudrabai tāda gara tuvība ar Krievijas galveno revidentu un bijušo Federālā pretizlūkošanas dienesta vadītāju Sergeju Stepašinu.) Šis modelis raksturīgs arī citām autoritārām valstīm. Taču Latvija ir demokrātiska republika. Tās augstākajā amatā nevar būt cilvēks, kas vēlas mainīt valsts iekārtu.
Sudraba nekļūs par Valsts prezidenti. Tāpēc paliek jautājums — kāpēc gribētu kandidēt?