/nginx/o/2018/07/16/9826205t1h3aa3.jpg)
Policistiem ir jāzina ne tikai latviešu valoda, bet arī krievu, uzskata jaunais Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis. Kā skaidroja VP priekšnieka palīdze Beāte Labinska, likumā nav prasības par krievu valodas zināšanām policijas darbiniekiem, tomēr policijai ir jāsniedz pakalpojums visiem iedzīvotājiem, kam nepieciešama tās palīdzība.
Praksē problēmas ar valodas zināšanām nerodoties bieži.
VP pārstāve atzīmēja, ka dažādās struktūrās un reģionos prasības pēc valodas zināšanām ir atšķirīgas. Piemēram, darbā ar iedzīvotājiem krievu valoda var būt vajadzīga, bet analīzes darbā drīzāk nozīme ir angļu valodai. Katru policistu ņem darbā konkrētais priekšnieks, kurš vērtē darbinieka spējas.
Krievu valodas zināšanas nevar būt kā obligāta prasība, taču atsevišķās Latvijas teritorijās krievu valodas zināšanas dod būtiskas priekšrocības, veicot policista pienākumus, ar preses sekretāres Ingas Salenieces starpniecību pauda tieslietu ministrs, iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (V). Kā piemēru krievu valodas zināšanu nepieciešamībai viņš minēja Daugavpili, bet angļu valodas - Vecrīgu.
Valsts valodas likumā pēc būtības paredzēts, ka noziegumu gadījumos iedzīvotāji var vērsties pēc palīdzības policijā gan valsts, gan citās valodās. Tajā pašā laikā likumā, kas regulē VP darbinieku dienesta gaitas, nav iekļauta prasība pēc svešvalodas zināšanām.
LETA jau ziņoja par gadījumu, kad pēc atteikšanās runāt ar iedzīvotāju krieviski, tika sodīts policijas darbinieks. Par soda piemērošanu minētajā situācijā sašutumu pauda Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība. Savukārt Labinska toreiz skaidroja, ka policists tika disciplināri sodīts nevis par valsts valodas lietošanu, bet gan dienesta pienākumu nepildīšanu, atsakoties palīdzēt iedzīvotājam, kurš ziņoja par iespējamu likumpārkāpumu.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)