Izglāb valsti - noslēp omes pasi!

Pensiju sistēmas uzturēšana

Nav noslēpums, ka strādājošo iemaksas sociālajā budžetā (nodokļu veidā) ir nepietiekamas pašreizējās pensiju sistēmas uzturēšanai. Citiem vārdiem, parāds nav brālis - valstij nemitīgi aizņemoties, esošā pensiju sistēma sabruks. Pret akūti nepieciešamajām sociālā budžeta reformām asi iebilst ZZS un SC, vēlētājiem solot indeksēt mazas pensijas (palielināt atbilstoši dzīves dārdzībai), bet nezina, kā to panākt. Un turpina melot uz nebēdu.

Pensijas vecuma cilvēki ir aktīvākie vēlētāji un dzelžaini turas pie pārliecības, ka katra pilsoņa pienākums ir piedalīties vēlēšanās. Tas ir apsveicami. Tomēr tikai aptuveni trešdaļa pensionāru skaidri zina un var argumentēti pamatot savu izvēli vēlēšanās. Lielākā daļa paļaujas uz bērnu rekomendācijām, kuri savukārt pakļauti mediju tiešai vai netiešai ietekmei, pērn izteicās sociologs Aigars Freimanis.

Latviešu un krievu medijos tiražētie partiju reklāmsolījumi mazināt nodokļus un palielināt pensijas ir vārdi bez finansiāla seguma. Šo solījumu izpildei nepieciešama liela nauda un pavisam cita pensiju sistēma. Ne pirmā, ne otrā valstij nav un tuvāko gadu laikā nebūs.

Pavisam nožēlojami, ka pirmsvēlēšanu meli rada ilūziju par šķietami labāku nākotni, pensionārus vēl vairāk pazemojot un dzenot izmisumā, kad solījumi atkal netiek pildīti.

Tādēļ - vispirms godīgus politiķus

Ne tikai vecāka gada gājuma cilvēkiem varētu šķist, ka galvenais kritērijs, kam dāvināt savu balsi ārkārtas vēlēšanās, ir partiju ekonomiskās programmas ar sociāli taisnīgu nodokļu sistēmu, adekvātiem pabalstiem utt. Bet tie ir maldi.

Pēdējos 20 gadus politiķi mums ir centušies iestāstīt, ka laime ir deguna galā, tai nav vajadzīga piepūle un aktīva līdzdalība.

Līdzdalība demokrātiskajos procesos ir ne vien balsošana, bet galvenokārt orientēšanās politiskajos procesos, kas ļautu atšķirt Lembergu no Zatlera, Šleseru no Dombrovska utt.

Patiesībā attīstīto valstu ekonomisko līmeni mums nekad nesasniegt, ja vispirms neparūpēsimies par attīstītas demokrātijas līmeņa sasniegšanu. Apgrieztā secībā (lasi – vispirms nauda, tad laime) - ceļš ved uz nekurieni un Latvijas valsts iznīcību. Tas nozīmē tikai vienu – 17.septembrī laiks sodīt meļus un korumpētus politiķus, tos svītrojot vai balsojot par citu sarakstu.

Mans piedāvājums ir vienkāršots partiju iedalījums ar divām izvēles iespējām:

Pirmajā grupā ietilpst ZZS, LPP/LC (+TP) un SC

Tās ir oligarhu partijas, kuras neatskatoties kāpj pāri līķu kaudzēm, ja tik varas groži savās rokās. Par pirmajām divām nav jāatkārto daudzie korupcijas skandāli, ja nu vienīgi grandiozās miljonu mahinācijas ar airBaltic. Savukārt Saskaņas centrs ir kretīnu pašreizējais ceļabiedrs, cerot, ka šādi garantēts ātrākais ceļš tikt valdības krēslos.

Otrā grupa: Vienotība, Zatlera reformu partija un VL-TB/LNNK

Šīs trīs varas partijas kusli stāvēja mālā, tādējādi atbalstot valsts izzagšanu un demokrātijas procesu slāpēšanu. Neviena no minētajām partijām nav pilnvērtīgs spēlētājs uz politiskās skatuves. Tomēr katra var dot savu artavu, ja strādātu kopā. Piemēram, Vienotības ekonomiskā platforma, Zatlera partijas "jaunās asinis" un VL-TB/LNNK nacionālā nostāja kopīgiem centieniem var kļūt par politisko spēku ar lielu atbalstītāju skaitu.

650 518 iemesli

Vairāk nekā 20% aptaujāto vēl nezina vai nevēlas atklāt, kurai partijai atdos savu balsi, liecina septembra partiju reitingi Latvijas faktu skatījumā. Esmu pārliecināts, ka referendumā atdotās 650 518 balsis "par" Saeimas atlaišanu nav mērāmas 650 518 versijās. Cilvēku motivācijas ir dažādas, tomēr es gribētu domāt, ka absolūts vairākums referenduma dalībnieku bija skaidri definējuši personisko nostāju un neatkāpsies no taisnīgas prasības ievēlēt jaunu, godīgu likumdevējvaru kā paraugu mūsu izpild- un tiesu varai.

Ja tu referendumā balsoji par Saeimas atlaišanu, bet 17.septembrī dāvināsi savu balsi kādai no oligarhu partijām, tad palama "tauta ir stulba" būs atbilstoša. Lepoties ar pašrocīgu lobotomiju nav iemesla - ja tev vienaldzīga sava valsts, padomā par savām atvasēm, kuras pie pirmās izdevības pametīs Latviju, lai nekad vairs neatgrieztos.

Ar viena parlamenta dzīves ilgumu var nepietikt, lai izmēztu šķūni. Bet tādēļ jau plinti krūmos nemetīsim un atbildīgi izvēlēsimies, kurai partijai ārkārtas vēlēšanās atdot savu balsi. Ja Saeimā atkal ievēlēsim tos pašus vai viņu cīņu biedri, kuru dēļ parlamentu atlaidām, tad vainot varēsim tikai paši sevi.