Kā neliela valsts sekmīgi uzvar cīņā ar pasaules biznesa gigantiem. Viena uzvara pēc otras, simtiem miljoni peļņas. Recepte? (142)

Pa šo laiku somu kompānija ir gājusi daudz tālāk - pašu mājās guvusi simbolisku uzvaru. Sadarbībā ar citu somu kompāniju - dzērienu ražotāju «Olvi» «Angry Birds» limonāde ir uzvarējusi konkurences cīņā globālos smagsvarus «Coca-Cola» un «Pepsi». Lielākais Īrijas izdevums «Irish Independent» ar apbrīnu novērtējis somu sasniegumus, prognozē «kolas karus» (Cola wars). (1) Somi arī neslēpj savus kareivīgos plānus pasaules iekarošanā, «Angry Bird» kompānijas «Rovio» mārketinga vadītājs Peters Vesterbaka (Peter Vesterbacka) ziņo par gaidāmo «Dusmīgo putnu» burbuļūdens invāziju Austrālijas un Jaunzēlandes tirgos. Ņemot vērā populārās viedtelefonu spēlītes ārkārtīgi milzīgo popularitāti pasaulē, ir liela iespējamība, ka somu zīmols krietni satricinās varenās «Coca-Colas» un «Pepsi» miljardu impērijas. Šis nav stāsts par minēto dzērienu garšas vai veselības kvalitātēm. Tā ir cita un atsevišķa diskusija. Būtisks ir fakts, ka nelielas valsts pārstāvji salīdzinoši īsā laikā spēj radīt produktus un zīmolus simtiem miljonu latu vērtībā. Viņi sekmīgi konkurē ar ļoti bagātām, pieredzējušām un spēcīgām megakorporācijām. «Angry Birds» jau šobrīd ir devis īpašniekiem desmitiem miljonu peļņas, Somijas valstij jaunas darba vietas un lielus nodokļu ienākumus. Sekmīgi un efektīvi paplašinot savu biznesa vērienu, šie ienākumi tikai vairosies. Atkarojot miljardus vērtās globālās tirgus daļas «Coca-Cola» un «Pepsi», peļņas straume ievērojami pieaugs. «Angry Birds» patiešām jau šobrīd var vērtēt kā lielisku biznesa veiksmes stāstu. 2011. gadā viņi nopelnīja 40 miljonus latu jeb 56 miljonus eiro. (Pēc citas informācijas - 33 milj. Ls jeb 48 milj. eiro). Sākotnējie ieguldījumi bija vien apmēram 100 000 eiro.

Tas nav viens veiksmes stāsts, tā ir panākumu likumsakarība

Tomēr ir jautājums, vai viens atsevišķs veiksmes stāsts liecina kaut ko vairāk? Izrādās, šis nav ne pirmais, ne vienīgais somu biznesa veiksmes stāsts, kad viņi spējuši sekmīgi cīnīties un uzvarēt globālos smagsvarus - daudz lielākās, bagātākās un pieredzējušākās megakompānijas. Protams, uzreiz prātā nāk cits, šobrīd ne tik spožs veiksmes stāsts - Nokia. Tā ir somu kompānija, kura savulaik uzvarēja cīņu globālajā mobilo telefonu tirgū, šajā segmentā sagraujot pat tādu milzi kā amerikāņu Motorola. Šobrīd Nokia neiet tik spoži kā iepriekš, tomēr kopējā mobilo telefonu tirgū tā joprojām saglabā vietu vadošo ražotāju vidū. Nokia joprojām pēc 2012. gada tirgus datiem ir otrais lielākais mobilo telefonu ražotājs, pēc apjomiem tikai nedaudz piekāpjoties citam globālajam milzim Samsung. (2) Somu pozīcijas satricināja cits globāls milzis - megakorporācija Apple, kura iedragāja somu pozīcijas viedtelefonu tirgū. Šobrīd NOKIA dara visu, lai atgūtu savas pozīcijas. Atkal - var ilgi diskutēt par iemesliem un cīņas iznākuma prognozēm. Tomēr fakts paliek fakts - somi spējuši ielauzties gigantiskajā mobilo ierīču tirgus augstākajā līgā. Salīdzinoši mazās Somijas uzņēmēji ir kļuvuši par līdzvērtīgiem pretiniekiem globālajiem biznesa titāniem.

Mazāku, bet līdzīgu izaicinājumu citas nozares gigantam «McDonalds» metis Somijas ātrās ēdināšanas biznesa pārstāvis «Hesburger». Līdzīgi «Angry Bird» limonādēm, viņi nu jau vairākus gadus Somijas tirgū izkonkurē pieredzējušo un vareno «McDonalds». Tikpat asa konkurences cīņā redzama arī Igaunijā un Latvijā. Somi pamazām sāk iekarot arī daudz lielākos - Vācijas, Krievijas un citus tirgus. Atkal - stāsts nav par to, cik labas vai sliktas ir ātrās ēstuves. Runa ir par to, ka somi ar savu uzņēmību un gudrību sekmīgi spēj stāties pretī globāliem milžiem. Peļņa un līdz ar to nodokļi paliek pašu mājās Somijā.

Minētie piemēri ir tikai daži redzamākie un spilgtākie. Somi ir spējuši radīt arī tādas ietekmīgas ražotnes un zīmolus kā pārtikas grupa «Fazer», prestižo modes zīmolu «Marimekko» un citus. Bez NOKIA somiem vēl ir vairāki mazāk redzami, bet globālajā IT industrijā augsti vērtēti uzņēmumi, Somijas kuģu būvētāji pamatoti tiek uzskatīti par vieniem no uzticamākajiem un labākajiem pasaulē. Ne velti tieši viņiem uztic pasaulē lielāko un smalkāko pasažieru kruīzu kuģu būvniecību.

Somijas vēsture gandrīz tikpat smaga kā Latvijai

Šajā brīdī der atcerēties, ka Somijai ir tikai divarpus reižu vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā. Sarežģītajā 20. gadsimtā tā ir cietusi līdzīgi smagi. Par neprātīgi un asiņaini dārgu cenu tā spēja izvairīties no padomju okupācijas. Bet tas nenozīmēja, ka pēckara gadi somiem bija daudz vieglāki kā baltiešiem. Pēc tā saucamā Turpinājuma kara, kad 2. pasaules kara laikā Somija, būdama nacistiskās Vācijas sabiedrotā, centās atkarot pirms tam okupētās teritorijas, Staļins viņiem uzspieda ārprātīgas kara kontribūcijas. Somiem bija jāmaksā milzīgas summas Padomju Savienībai un vēl paralēli jāatdod iepriekšējā - Ziemas kara parādi amerikāņiem par ieroču pirkumiem. Somija, pārciešot milzīgu trūkumu, spēja samaksāt abiem pilnā apmērā un laikā. Salīdzinoši tā bija daudzkārt smagāka parādu nasta nekā tā, kādu šobrīd jāmaksā Latvijai starptautiskajiem aizdevējiem. Vēlāk grūtās ekonomiskās situācijas dēļ simtiem tūkstoši somu bija spiesti doties peļņas meklējumos uz kaimiņu Zviedriju un citām valstīm. Somija par dārgu cenu nosargāja savu brīvību un maksāja par to vēl ilgus gadus pēc kara. Iespējams, ka šī bargā mācība viņus norūdīja un ļāva saskatīt vislabākos risinājumus, kā veiksmīgi atjaunot stabilitāti un kļūt par vienu no pasaules konkurētspējīgākajām ekonomikām un piedevām apbrīnas vērtu labklājības valsti. Viņiem pat ilgu laiku izdevās veiksmīgi atrisināt Rietumu pasaulē it kā «neatrisināmās» demogrāfijas problēmas. Kāda varētu būt somu izdzīvošanas un veiksmes recepte? Protams, nav vienas un precīzas panākumu formulas. Viens no priekšnoteikumiem, ko viņi stingri ievērojuši, ir prasīgums pret politiķiem un ārkārtīgi noraidošā attieksme pret korupciju. Viņi nekādā gadījumā pat neiedomāsies piekrist domai, ka kāds viņu politiķis varētu saglabāt savu amatu tikai tādēļ, ka «zog, bet dalās». Viņi uz karstām pēdām padzīs politiķi, kurš būs atļāvies acīmredzami sameloties. Nešķirojot, vai tas ir no «pareizās» vai «nepareizās» partijas. Viņi nemelos sev, ar stulbu «dubultrunu» saucot manīgu prihvatizatoru par «zinošu tautsaimnieku», kā Latvijā atļaujas viens otrs paštaisns politiskais apskatnieks. Viņi saprot, ka pat mazākās atkāpes no godīgas politikas ir nekas cits kā beigu sākums valstij un nācijai. Tas nav balstīts tik daudz uz augstās morāles filozofiju, cik ziemeļnieku skarbajā un loģiskajā pragmatismā. Aukstajā Somijā neizdzīvot, ja dažiem ļaus nozagt visu malku, pārējiem atmetot vien skalus.

Izglītības reformators, daudzu lamātais radikālis

Par īstu pagrieziena punktu somu veiksmes stāstā var saukt fundamentālo izglītības reformu pagājušā gadsimta 70., 80. gados. Par tās tēvu tiek uzskatīts somu sociāldemokrāts Erki Aho. Viņš pats atzīstas, ka toreiz tika uzskatīts par «nelielu radikāli». Visdrīzāk toreiz oponenti Aho lamāja vismaz tikpat nikni kā mūsdienu reformatorus Latvijā. Viņš pats atminās, ka tā saucamā «kulturālā elite» vainoja viņu izglītības sistēmas katastrofā. Aho tika gānīts arī ar Latvijas valdošās politiskās elites smagāko lamuvārdu «kreisais, sociķis». Tomēr pamatīgas izglītības reformas deva pārsteidzošus rezultātus, jau sākot ar 90. gadu vidu, kad sākās somu biznesa vērienīgie panākumi visā pasaulē. Aho reformas bērni ar uzviju atdeva Somijai visas izglītības investīcijas. Un turpina to darīt līdz pat šim brīdim, par ko liecina, kaut vai «Dusmīgo putnu» un daudzu citu kompāniju veiksmīgie uzbrukumi globālajiem milžiem. Izglītotie somi ar savām zināšanām un biznesa prasmēm atved mājās uz Somiju miljardus no visas pasaules. Panākumi nebūtu iespējami tikai ar dažu gudru «Rovio», «Nokia», «Hesburger», «Olvi», «Fazer» vai «Marimekko» augstāko vadītāju īpašo biznesa intuīciju. Somu izglītības sistēma viņus apgādājusi ar lieliski izglītotiem, spējīgiem un strādīgiem komandas biedriem. Tie nav atsevišķu biznesa ģēniju sasniegumi, tas ir izcilu komandu darbs. Tieši pie šādiem secinājumiem pirms pāris gadiem nonāca ietekmīgais amerikāņu izdevums «The Washington Post». Viņu uzdevumā žurnālists Roberts Kaisers (Robert G. Kaiser) devās uz Somiju, lai noskaidrotu somu veiksmes stāsta recepti. Rezultātā tapa raksts «Somijas pēdās» (In Finland's Footsteps). (3) To vajadzētu izdrukāt un piespraust savā kabinetā ikvienam Latvijas ierēdnim un politiķiem. Amerikāņu žurnālists ar apbrīnu novērtējis somu dzīves gudrību, izglītības sistēmas pamatprincipus, sabiedrības kopējo izpratni. Viņš gan norāda uz to pašu, ko derētu ņemt vērā Latvijas lasītājiem, - protams, Somijas modelis nav akli kopējams, bet ir jāspēj saprast tā pamatdomu, labākās idejas un risinājumus. «The Washington Post» iemācīja saviem lasītājiem vienu somu vārdu - «talkoot». Latviešiem šo vārdu pat nevajag tulkot. Nozīme ir līdzīga - strādāt kopā. Amerikāņu žurnālists paskaidroja, ka tā ir somu sabiedrības kopēja izpratne par to, ka «viņi visi ir vienā laivā». Un tādēļ viņi spējuši radīt valsti, kurā egalitārisms nav vien skaists termins, bet gan dzīves īstenība. Labklājības un bagātas sabiedrības noslēpuma atslēga atrodas drosmīgā un tālredzīgā izglītības sistēmā. Un sabiedrībā, kuru vada godīgi, gudri un iedvesmojoši politiķi. Citādi viņiem neder. Somija nav daudz lielāka valsts par Latviju. Pasaules lielā biznesa cīņās somi cīnās tikpat aizrautīgi un izaicinoši kā hokeja čempionātos. Viņi iemācījušies pareizi, uzcītīgi trenēties un novērtēt saliedētas komandas garu.

Avoti:

1. Irish Independent - «The new Cola wars? ‘Angry birds’ drinks outsell Coca Cola and Pepsi in Finland» http://www.independent.ie/business/technology/the-new-cola-wars-angry-birds-drinks-outsell-coca-cola-and-pepsi-in-finland-3302564.html

2. Gartner - «Worldwide mobile phone sales» http://www.engadget.com/2012/08/14/gartner-q2-2012/3. The Washington Post - «In Finland's Footsteps» http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/08/05/AR2005080502015.html