Mani biedē «Saskaņas centra» ideoloģija (546)

Intervijas pirmo daļu varat izlasīt šeit

Turpinot sarunu, gribu jums jautāt kā «Vienotības» (V) vadītājai. Kā vērtējat V sniegumu pašvaldību vēlēšanās?

Latvijā kopumā mēs rādītājus esam uzlabojuši. Daudzi pēc šīm vēlēšanām lietoja argumentu: «Mēs pirmo reizi startējām vēlēšanās.» Arī V kā apvienība startēja pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās. Ja salīdzina apvienības rezultātus un «Jaunā laika» un citu V veidojošo partiju rezultātus, tad redzam, ka mēs savu pārstāvniecību pašvaldībās esam palielinājuši. Manuprāt, tas ir vērtējams kā diezgan optimāls.

Ja mēs vērtējam mūsu startu Rīgā, tas nav uzskatāms par īpaši veiksmīgu startu.. Šobrīd mēs analizējam kļūdas. Domāju, ka esam sapratuši vairākas no šīm kļūdām.

Kuras jūs minētu?

Šobrīd atturēšos tās publiski paust. Mums ir paredzēts iekšpartijisks izvērtējums. Bet katrā ziņā mēs esam par to runājuši gan frakcijā, gan arī valdes sēdē, bijušas pirmās domu apmaiņas. Šobrīd notiek pietiekami aktīva sarakste partijas iekšējos interneta forumos. Vērtējam, ko būtu varēts izdarīt labāk vai savādāk arī Rīgā.

Ja būtu jāvērtē V sniegums Rīgā desmit ballu sistēmā, cik jūs liktu?

Katrā ziņā gribētu atgriezties pie tā, ko nevar izdarīt viens. Man no sākta gala ir bijusi pārliecība un tā nav pazudusi arī šobrīd (kaut arī 11.jūnijā praktiski visos rakstošajos masu medijos bija par to tāda savdabīga kritika) - ir jāvar politiķiem vienoties. Ja tas nav viens saraksts, kā to spēja nodemonstrēt SC un «Gods kalpot Rīgai» (GKR), tad tai ir jābūt vismaz tādai neapkarojošai kampaņai.

Pretējā gadījumā ir tā – latvieši apkaro cits citu, latviešu medijs pilda savu sargsuņa lomu un kritizē pie varas esošās partijas, savukārt atveriet jebkuru krievu mediju, kur sākas kritika latviešu politiķiem, slavas raksti SC politiķiem, un neviens no raidījumiem – ne PBK, ne kāds cits – neanalizē. Nav ne politisko diskusiju, ne uzbrukumu kādam SC politiķim.

Viņi dzīvo tādā zināmā daudz ideālākā un labākā situācijā.

Latviešu politiķiem ir jāvar [vienoties]. Pieņemu, ka nevar pazaudēt katras partijas specifisko ideoloģiju. Varu uzsvērt vēlreiz, ka V vienmēr ir aizstāvējusi un aizstāvēs nacionālo jautājumu un vērtības. Protams, mēs nekad nebūsim tik radikāli nacionāli kā Nacionālā apvienība (NA).

Tie var būt divi saraksti, bet jāvar nākt nevis ar konkurējošu piedāvājumu, bet ar tādu piedāvājumu, kas neizslēdz viens otru un kas parāda, ka pēc tam varēs strādāt. Ir jāvar mazināt sašķeltību pretējā spārnā. Tas ir tas, ko šobrīd jau kuras vēlēšanas pierāda SC – konsolidējot savu vēlētāju; viņš notic, ka pēc tam politiķi, par kuriem ir atdotas balsis, arī spēs kaut ko reāli darīt un viņiem arī varēs prasīt.

Uzskatu, ka viena koalīcijas partnera iekšējās problēmas nav tikai viena koalīcijas partnera iekšējās problēmas. Tās tomēr ietekmē visu sistēmu kopumā. Tur nav ko tīksmināties, ka kādam iet labāk vai sliktāk. Es tomēr aicinātu jau šobrīd visām labējām partijām domāt par nākamajām Saeimas vēlēšanām, nevis atkal gaidīt, kurš nāks ar ultimatīvāku paziņojumu par savu vienīgo taisnību jeb paštaisnumu.

Mēs vienmēr domāsim dažādi. Vienā ģimenē cilvēki var domāt dažādi.. Es tomēr gribētu teikt, ka tām labējām partijām, kas nespēja vienoties uz šīm vēlēšanām, izpratne par pamatvērtībām Latvijā - gan par valodu, gan to, kāda valsts mēs esam (mēs esam eiropeiska valsts, nevis atpalicis ciematiņš starp austrumiem un rietumiem), ir vienāda. Tas ir jāvar paskaidrot, un tad var izvēlēties starp nacionālāku vai...

Jā, es piekrītu, ka V kampaņā pārāk daudz dominēja nacionālā kārts. Savā ziņā mēs palīdzējām NA. Priecājos par viņu rezultātiem, bet ir jautājums, ko ar šo prieku tālāk darīt. Šobrīd ir jāvar arī veidot spēcīgu opozīciju un jāvar visiem kopā paskatīties uz Saeimas vēlēšanām nākamajā gadā. Politikā nav draugu, politikā ir konkurenti, bet politikā ir jāvar domāt par valsts attīstību kopumā un tās ilgtspēju, un to, kādu savu valsti gribam redzēt. Tā ir pamattēma. Ja katrs politiskais spēks paliek, tikai koncentrējoties uz...

Priecājamies par NA uzvaru, bet ko ar šo uzvaru darīt?

Tā tāpat ir bezcerīga opozīcija četru gadu garumā. Tā nespēj ietekmēt vai bloķēt nekādus lēmumus. Vēlēšanu starplaikā ziņas, kas notiek Rīgas domē, mediji nelabprāt ņem, savukārt domē ir visas «Ir» aprakstītās shēmas, kādā veidā caur pašvaldības uzņēmumiem tiek reklamēts un popularizēts tas, kas notiek.

Tāds ir rezultāts. Varu piekrist Ilgai Kreitusei, ka tas nav īpaši pārsteidzošs. Man kā V vadītājai, protams, būtu gribējies un būtu vieglāk skaidrot citu rezultātu.. Lielākās bažas ir par zemo vēlētāju aktivitāti. Bija izdarīts precīzs aprēķins, ka labējās partijas var uzvarēt tikai tad, ja ir vismaz 65% vēlētāju aktivitāte. Arī reklāmas izvietošanas aizliegumi, ko varēja atcelt Reformu partijas ministrs [Edmunds] Sprūdžs, palīdzēja SC uzvarēt.

Kā jums šķiet – vai rezultāti būtu bijuši labāki, ja V būtu startējusi kopā ar NA?

Es domāju – jā. Bet ne tikai ar NA. Uzskatu, ka mums pazuda arī 3% «zaļo» balsu, 3% «zemnieku» balsis, 1,5% RP balsu.

Ja skatāmies iepriekšējās pašvaldību un Saeimas vēlēšanas un valodu referendumu, redzam, ka SC elektorāts un to skaits, kuri nešaubās, ir skaidrs. Šoreiz viņiem pienāca klāt arī daļa latviešu vēlētāju. Bet neatkarīgi no tā – pat ja neuzrunāja piedāvājums vai apmierināja esošā situācija Rīgā, aktivitāte bija par mazu, lai [SC pārspētu]. Labējās partijas nespēja mobilizēt savu vēlētāju.

Politologs Filips Rajevskis lēsa, ka aptuveni trešdaļa no SC vēlētājiem bija latvieši. Vai piekristu aplēsēm par tik augstu latviešu vēlētāju līmeni SC elektorātā?

..Gandrīz vai varu piekrist. To pēta. Ir diezgan vienkārša metodika, lai izpētītu vēlētājus. Pašvaldību vēlēšanās cilvēki balso pēc reģistriem. Ir zināms, ka Bolderājā vairāk dzīvo cittautieši, bet daļā citu Rīgas rajonu tradicionāli vairāk dzīvo latviešu tautības pārstāvji.. Analizējot iecirkņus, redzam, ka arī iecirkņos, kur tradicionāli vairāk atdotas balsis par labējām partijām, nevis SC, ir diezgan liels procents, kas balsojuši par SC.Tas parāda tendenci, ka tajā virzienā [trešdaļa no SC vēlētājiem bija latvieši] varētu būt.

Jūsuprāt, ja V būtu bijis cits līderis, vai tas mainītu vēlēšanu rezultātus? Vai tas bija daudz no svara?

Katrā ziņā V līderis tiek kritizēts ļoti stipri. Protams, ir mums arī iekšējā sarakste, kur daži pat saka, ka tas ir strādājis Latvijā. Ir bijuši daudzi un dažādi viedokļi. V līderis saņēma...

...ļoti daudz mīnusiņu.

Jā, bet arī 9000 plusu, kas arī ir ļoti liels skaits plusu. Acīmredzot ir jāizvēlas mazāk kontraversāls līderis. Politikā ir komanda, kur ir dažādi cilvēki. Kā jau teicu, mūsu vēlēšanu sistēma atļauj gan plusot, gan mīnusot. Droši vien tā pretestība, pretrunīgās emocijas, ko izraisa konkrētais līderis, nospēlēja savu lomu. Ja runājam par NA...

Vienkārši Sarmīte [Ēlerte] bija sliktais policists, bet Baibai [Brokai] bija iespēja būt labajai.

Cilvēki pie līdzīga piedāvājuma izvēlējās labo policistu. Tas viennozīmīgi, bet vai tas kaut kādā veidā mainītu kopējo rezultātu? Varbūt varētu runāt par apgriezti proporcionālu [rezultātu], bet varam tikai zīlēt, kāds būtu V un NA kopējais rezultāts..

Pirms vēlēšanām internetā klīda aicinājums: «Iešu vēlēt par V, lai varētu Ēlertei ievilkt mīnusiņu.» Cilvēki sprieda, ka par V varētu balsot, bet par Ēlerti – nē.

Mēs dzīvojam brīvā, demokrātiskā valstī. Vēlēšanu sistēma atļauj paust gan savas simpātijas, gan antipātijas. Tomēr kopumā interneta vidē, gan starp partijām, gan iekšpartijiski, ir redzama tendence sadalīt cilvēkus labajos un sliktajos, «patīk» un «nepatīk». Komandā ir vajadzīgi dažādi cilvēki..

Politikā un piedaloties vēlēšanās, ir jārēķinās ar cilvēku «patīk» un «nepatīk». Diezgan daudz latviešu vēlētājs to tādā veidā vērtē. Bet tas nevar būt vienīgais kritērijs, veidojot komandu. Katrā ziņā es atzīstu, ka tas ir nospēlējis kaut kādu savu lomu.

Kā skatāties uz SC? Viņi tagad nostiprinājās Rīgā, Rēzeknē, arī Liepājā viņi būs pie varas. Vai tas varētu būt drauds uz Saeimas vēlēšanām – ka par viņiem varētu balsot vēl vairāk cilvēku?

Es domāju, ka SC balsotāji veido šos 30% un neko daudz vairāk [viņi nevar iegūt]. Viņi paši ir to analizējuši. Ne velti ir apvienošanās ar GKR. Viņu elektorāts ir tik liels, cik tas ir. Dažādās SC politiķu intervijās lasu, ka tas ir stāsts par latviešiem un krieviem, bet es gribētu to kategoriski noraidīt. SC cilvēki mēģina šobrīd teikt, ka mēs negribam, lai krievi ir varā. Mums pat [Vjačeslavs] Dombrovskis ir valdībā. Tas ir ne pirmo reizi. Mēģinājumi ir bijuši daudzi un dažādi, lielākoties ne īpaši sekmīgi, bet katrā ziņā lielākajā daļā koalīcijas nav tādu stāstu. Mēs joprojām atbalstām mazākumtautību izglītību septiņās valodās, un mums nav etnisku konfliktu ikdienas līmenī. Tas ir stāsts par ideoloģiju.

Ideoloģija, kas stāv aiz SC, mani personīgi biedē.

Par ko ir jādomā labējām partijām? Nevis kādā veidā apkarot SC, bet to, kā izstāstīt par alternatīvām, valsti, mūsu virzienu, vēlmēm, cik maksā viena vai otra lieta, kāpēc viena vai otra lieta pēc ekonomikas likumiem notiek vai nenotiek. Acīmredzot mēs kaut kādos savstarpējos strīdos aizmirstam to cilvēkiem [stāstīt]. Cilvēki nav jābiedē, cilvēki ir jāiesaista, jāpadara par sabiedrotajiem. Viņi ir jāaicina līdzdarboties un vērtēt šīs lietas.

Varbūt ideoloģiju, kas stāv aiz SC, nesaprata tās latviešu kundzītes, kas pārdevās par e-talonu, kā [Alvis] Hermanis teica? Varbūt viņas spēja novērtēt e-talonu, bet ne to SC ideoloģiju, ko talons sevī nes?

Varu jautāt, vai tad mēs, labējās partijas to skaidrojām? Vai bija kāds latvisko partiju skaidrojums par to, ka nauda nerodas bankomātā, ka tā ir jāsaražo un ir konkrēts budžets? Liksim mieru taloniem, cilvēki ir par tiem priecīgi, ceru, ka šobrīd un nekad neviens tos neatcels!

Bet ir jādomā, kā attīstīties. Varam likt pretī – no kurienes nauda rodas, ja četru gadu laikā nav atvests neviens investors, kas būtu radījis šeit kādu darba vietu. Tas uztrauc vairāk. Tas tai pašai kundzītei, viņas bērniem un mazbērniem ir jāsaprot. Vai šeit ir darbs, vai ir atvērtas kādas jaunas darba vietas?.. Tās lietas ir jāskaidro. Ir jāskaidro, ka tas ir viens fonds un varbūt kādam, piemēram, skolotājam nevar pielikt algu vai nevar uzcelt jaunu bērnudārzu. Tas pārāk maz tiek skaidrots..

Mēs varam kritizēt sistēmu kopumā – kāpēc es varu Austrijā nopirkt biļeti un braukāt visu dienu, kāpēc varu nopirkt uz trijām dienām tramvajā, kāpēc varu braukt gan ar tramvaju, gan autobusu un vēl piesaistīt vilcienu klāt? Šajā jomā attīstības [Rīgā] nav. Redzam, ka mainās dizaini un vēl kaut kas.

Brīvi aiziet miljons, miljons, miljons. Tas liktu cilvēkiem un mums pašiem vērtēt. Nevis cilvēkiem uzbrukt, ka viņi ir pie kaut kā vainīgi. Mēs dzīvojam brīvā, demokrātiskā valstī, kur katram ir tiesības izteikties un uzrunāt.

Vai mēs, labējās partijas, pietiekami uzrunājām savus vēlētājus? Acīmredzot nē.

Kā vērtējat Repšes topošo partiju? Redzat to kā konkurentu vai sadarbības partneri?

Redzēju jau pirmo uzbrukumu V politiķiem vienā intervijā. Man ir ļoti žēl, ka cilvēki, kas ir propagandējuši ideju par mazāk sašķeltu politiku un to, cik slikti ir veidoties sīkpartijām, tomēr atkal turpina iet šo ceļu. Cilvēki jau pusotru gadu strādā ar ļoti labām idejām par nacionālo uzņēmēju atbalstīšanu un viņu darbības stimulēšanu, bet šajā laikā tas nevienam nav atnests kā reāls piedāvājums. Ja tas top tikai kā vēlēšanu piedāvājums, tas ļoti atgādina projektu «Par labu Latviju». Paralēļu ir ļoti, ļoti daudz.

Tiešām cienu Einaru Repši, kurš 2002.gadā izpildīja zināmu politisku apvērsumu. Neredzēju arī problēmas, kāpēc viņš nevarētu turpināt darboties, un apvienība ar savām idejām, par ko tik daudz runā (saprotu, ka viņi sanāk trīs reizes nedēļā) un meklē risinājumus... Risinājums ir vajadzīgs šodien, nevis uz vēlēšanām kā vēlēšanu programma. Ja ir kāds risinājums, kas kādam šodienas uzņēmējam var palīdzēt, iedrošināt sākt uzņēmējdarbību, atvērt kādu eksporta tirgu vai vēl kaut ko, nāciet ar tiem! Manuprāt, Valdis Dombrovskis tam nav nekāds naidnieks vai viņš noraidītu šo ideju tāpēc, ka tā ir atnesta no Attīstības biedrības. Tās ir manas pārdomas.

Bet ir pilnīgi skaidrs, ka šāda partija rudenī taps. Dzirdējām arī paziņojumu par startu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Es ļoti gribētu cerēt, ka mēs varam būt sabiedrotie, nevis konkurenti pie tā, ko es minēju – ir jāvar partijām domāt, kādu mēs gribam Latviju un ka nemainām tās ideoloģiju.

Mēs visi gribam Latviju redzēt attīstītu, ar izglītotiem cilvēkiem, kuri dzīvo labklājībā, sakārtotā sociālā sistēmā, un ka sakārtoti ir visi tie jautājumi, kas šobrīd ir dienas kārtībā.. Ja mēs atkal nākam, lai viens otru apkarotu vai pretnostatītu, tad visdrīzāk sacentīsimies, kurš ar SC kopā veidos valdību.

Intervijas pirmo daļu varat izlasīt šeit