Krievijas tā saucamās maigās varas izpausmēm jāatbild tikai ar sabiedrības izglītošanu, bet, ja vienīgā atbilde ir Drošības policija, tas ir ceļš uz nekurieni, atbildot uz jautājumu, uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Rinkēvičs: Krievijas maigajai varai jāatbild ar sabiedrības izglītošanu (51)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es nebūt neesmu priecīgs par to, ka mēs uzskatām, ka vienīgā atbilde šajā gadījumā ir Drošības policija. Piedodiet, bet arī tas ir ceļš uz nekurieni. Tas, kas šajā gadījumā ir jādara, ir sabiedrības informēšana. Tāpat nopietns darbs ir politiķiem, viedokļu līderiem, kuriem par to ir jārunā un sabiedrība gluži vienkārši ir jāizglīto. Jautājums ir arī par izglītības un skolu politiku, lai nebūtu gadījumu, kad kāds saka – vai cik jauki, ka mums uzdāvina citā valstī izdotas vēstures grāmatas. Un tas nekas, ka tajās vēsture ir drusku pretrunā ar to, kā mūsu valstī redz vēstures notikumus,» saka ārlietu ministrs.
Saskaņā ar drošības iestāžu ziņojumiem,
Krievija arvien vairāk cenšas atjaunot savu ietekmi bijušajā PSRS teritorijā,
īstenojot tā saukto maigo varu. Drošības policija pagājušā gada darbības pārskatā norāda, ka Krievija savas tautiešu politikas ietvaros aktīvi izmanto Latvijas krievvalodīgos jauniešus. Tostarp, Krievijas puse apmaksā Latvijas jauniešu dalību vasaras nometnēs kaimiņvalstī, kurās paralēli atpūtas pasākumiem tiek rīkoti mācību semināri par Krievijas vēsturi un politiku, kā arī sniegtas mācības politiskajās tehnoloģijās, sabiedriskajās attiecībās un militārajās nodarbēs. Vidusskolu absolventiem tiek piedāvātas arī apmaksātas augstākās izglītības iespējas Krievijā, tiek apmaksātas Latvijas skolēnu ekskursijas uz kaimiņvalsti.
«Ja mēs uzskatām, ka mūsu vienīgā atbilde uz maigo varu būs Drošības policija, prokurors un tiesa, tad būs slikti. Taču, ja mēs sākam ar sabiedrības izglītošanu, ja investējam lietās, kas dažiem mūsu kaimiņiem īstenībā labi izdodas, piemēram, interesantas filmas un grāmatas, tad tas ir ceļš, kuru iet,» uzsver Rinkēvičs.
Viņš atzīst, ka gan lielākas, gan mazākas valstis, tostarp arī Latvija, dara visu, lai ar dažādiem legāliem līdzekļiem savu valsti un savu ideoloģiju popularizētu. Arī Latvijā ir bijušas nometnes, uz kurām aicināti jaunieši no Ukrainas, Gruzijas, Baltkrievijas, Krievijas, lai iepazīstinātu ar Latviju.
«Ko gan es zinu, ka mēs jauniešiem nekad neesam mācījuši izlūku darba pamatus un līdzīgas lietas. Tādēļ šeit ir jābūt uzmanīgiem un jānošķir pasākumi, kas ir saistīti ar kultūras apmaiņu, diplomātiju un ir pilnīgi leģitīmi. Taču, ja tas kļūst par mēģinājumu apstrādāt – un cita vārda te īsti nav – jaunos prātus un mācīt viņiem lietas, kas ir stipri apšaubāmas, tad šie pasākumi ir ļoti rūpīgi jāvērtē,» uzskata ārlietu ministrs.