/nginx/o/2018/07/16/9835676t1hf542.jpg)
Pirms kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanas Latvijas valstij vajadzēja pamatīgāk pārliecināties par viņa cilvēktiesību ievērošanu ASV. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras pasniedzējs Artūrs Kučs šorīt intervijā Latvijas radio pauda cerību, ka šis gadījums nekļūs par precedentu.
Viņš norādīja, ka Latvijas valstij vajadzēja pārliecināties, vai Čalovskis ASV saņems samērīgu sodu, kādi būs soda izciešanas apstākļi, vai pastāvēs Latvijā esošās pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas un vai tiks nodrošinātas tiesības uz ģimenes dzīvi.
Radusies sajūta, ka Latvijā Čalovska izdošana vērtēta tikai no Latvijas - ASV līguma par izdošanu aspekta, pirms izdošanas nepārliecinoties, vai ir novērsti visi cilvēktiesību draudi pēc izdošanas.
Kučs arī runāja par to, ka šis gadījums
nav uztverams kā signāls, ka Latvijas iedzīvotājiem tagad būtu jāsatraucas,
ka viņi var tikt izdoti uz ASV par neapzinātiem šīs valsts likumu pārkāpumiem, jo izdošanas līgums paredz, ka izdot var tikai par noziegumiem, kas ir sodāmi arī Latvijā. Pasaulē prakse ir dažāda - dažviet valstis neizdod savus pilsoņus, bet pati ASV tos izdod un esot izdevusi arī Latvijai.
Vērtējot Čalovska izdošanas procesa apturēšanas iespējas Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), Kučs atzīmēja, ka līdzīgi precedenti ir bijuši, proti, ECT var lemt par pagaidu aizsardzības pasākumiem, prasot neizdot Čalovski, kamēr ECT nav jautājumu izskatījusi pēc būtības, turklāt tas nenozīmējot, ka pieteicējs uzvarēs tiesā arī pēc tam.
Portāls TVNET jau ziņoja, ka Latvijas valdība vakar nolēma izdot Čalovski ASV tiesāšanai par noziegumiem pret bankām.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)