NATO ģenerālsekretārs bažīgs par Latvijas iespējām aizsardzībai veltīt 2% no IKP (19)

Rasmusens norādīja, ka, gatavojoties Velsas samitam, aktualizēsies jautājums par NATO aizsardzības tēriņiem. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka ir pamats bažām, vai Latvija varēs sasniegt solītos 2% aizsardzības izdevumus no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2020.gadam, jo pašreizējās budžeta veidošanas tendences liecina par pretējo.

Sarunas laikā amatpersonas apsprieda arī situāciju Afganistānā un Ukrainā, kā arī Latvijas ieguldījumu patrulēšanā NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm.

Vējonis arī informēja Rasmusenu par Krievijas Gaisa spēku pastiprināto aktivitāti Baltijas valstu pierobežā pēdējās nedēļas laikā.

Rasmusens pateicās par Latvijas ieguldījumu NATO starptautiskajā operācijā Afganistānā, kā arī par sniegto atbalstu, pagājušā gada rudenī Latvijā uzņemot NATO mācības «Stedfast Jazz 2013».

Ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja arī Latvijas iniciatīvu veidot NATO izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos, norādot, ka tā pamatuzdevums būs attīstīt NATO stratēģiskās komunikācijas spējas.

Vējonis jau šonedēļ publiski paziņoja, ka Latvija kā NATO dalībvalsts šogad atzīmēs desmito gadadienu kopš dalības šajā svarīgajā kolektīvās drošības organizācijā, taču diemžēl visus minētos gadus tā nav spējusi nodrošināt finansējumu aizsardzības jomai 2% apmērā no IKP. Latvijas budžetā aizsardzībai atvēlētā finansējuma līkne ir lejupslīdoša, proti, pagājušajā gadā tie bija 0,97% no IKP, šogad - 0,91%, nākamgad tie būs 0,87%, bet 2016.gadā - tikai 0,81% no IKP.