Legālo narkotiku cinisms - «krievu ruletes» mačs ar jauniešiem (157)

Katastrofa ir ieradusies

Reiz, senos laikos (kad man tika dota iespēja piedalīties narkotiku policijas apmācības procesā) uzzināju, ka viss narkotisko vielu lērums dalās divās grupās - augu izcelsmes un sintētiskajās drogās. Pirmās esot relatīvi laipnāks apdullināšanās veids, turpretī otrās - daudz, daudz riskantāks apreibināšanās pasākums. «Saprotams, ka sintētiskās ar laiku ņems virsroku, jo pat amfetamīnu ikviens tagad var viegli pagatavot sava dzīvokļa virtuvē,» skaidroja instruktors. «Tajā brīdī, kad tirgu pārpludinās lētas sintētiskās narkotikas, kuras likumdošana nepaspēs laikus klasificēt kā aizliegtas narkotiskās vielas, mēs būsim reālas katastrofas priekšā. Tad būs 100% bezizeja.»

Tagad šis brīdis ir klāt. Katastrofa ir ieradusies. Tā stāv mums pretī un skatās acīs.

Pagrīdes laboratorijas intensīvi ražo lētas sintētiskās narkotikas, kas izraisa amfetamīnam vai LSD līdzīgu efektu, taču tās nevar pakļaut aizliegumam kā «narkotikas» vai «veselībai bīstamas vielas», jo indīgās substances ir pārāk jaunas (nesen sintezētas vielas) un tāpēc bīstamajos sarakstos vēl nav iekļautas. Tātad - nav aizliegtas.

Tieši šajā «legalitātes» mirāžā ir šo «legālo narkotiku» biznesa ideja - pārdot visiem lētu indi, kas skaitās nekaitīga un atļauta bauda, jo tā vēl nav aizliegta.

Kamēr interneta veikalos mārketings šīm «uzturpiedevām» ir atbaidoši cinisks, apgalvojot, ka «visi lieto» un «ir sajūsmā», mūsu likumdošana nepaspēj un nepagūst tikt līdzi dopinga un lēto, legālo narkotiku «kokteiļu» pagrīdes laboratoriju izgudrotāju ražojumiem (katru gadu ap 40 jaunu substanču)¹. Viņi iet aizliegumiem un likumiem pa priekšu: vervē sev lētticīgus un labticīgus klientus, kas maksā par saindēšanas pakalpojumu, un mēs ar saviem likumiem velkamies viņiem nopakaļ.

Ballīšu narkoze

Internetā nopērkamā «spice», kas pēdējā laikā plaši izplatīta arī Latvijā, žargonā tiek dēvēta arī par «ballīšu narkozi» vai K2. Austrālijā un Āzijā to sauca arī par Kronic. Tā ir kaņepēm līdzīga narkotiskā viela, kas sastāv no augu un ķimikāliju maisījuma jeb no augiem, kas apstrādāti/apsmidzināti ar sintētisko narkotiku ar mērķi panākt marihuānai līdzīgu efektu. Šo indes «rasolu» internetā pārdod kopš 2004. gada, un tā saturs nekad nav viens un tas pats, bet tiek apzināti mainīts.

Preču zīmi «Spice» 2004. gadā radīja The Psyche Deli Londonā, un jau 2006. gadā šī droga iekaroja tirgu, kāpinot savu apgrozījumu no 65 000 sterliņu mārciņām 2006. gadā līdz 899 000 sterliņu mārciņām 2007.gadā (Financial Times). Tobrīd EMCDDA² Lisabonā jau bija apkopojusi datus un konstatēja, ka «spice» ir izplatīta 21 no 30 valstīm.

Sakarā ar «spice» straujajiem finansiālajiem panākumiem pamodās arī konkurenti, kas nolēma izmantot šo tirgu savā labā. Sākumā «spaiss» nodrošināja vieglu reibumu, taču konkurences apstākļos tika radītas daudz smagākas šīs drogas formas, kas laboratorijās testos nemaz nav izmēģinātas vai pārbaudītas.

Legālā narkotika «spice» un kanabinoīdi

Tā saucamie kanabinoīdi ir laboratorijā radītas ķīmiskas vielas ar mērķi pārbaudīt cilvēka ķermeņa «signālsistēmas» funkcionēšanas principus, lai tos izmantotu sāpju remdināšanā. Tos atklāja un definēja pagājušā gadsimta 40. gados un iedalīja trijos veidos: augu, endogēnajos un sintētiskajos.

Vairums no sintētiskajiem kanabinoīdiem, kurus izmanto K2 ražošanai, ir CB1 agonisti. To radītājs un sintezētājs ir profesors Džons Hafmans (John W Huffman), un tāpēc nosaukumā tiek izmantoti izgudrotāja iniciāļi.

Sākumā bija plānots tos plaši izmantot ārstniecība, taču vēlāk izrādījās, ka tas neizdosies, jo šīm vielām tika atklātas neskaitāmas nevēlamas blakusparādības. Šie blakusefekti laboratorijās līdz galam nav noskaidroti joprojām, un par tiem tagad liecina pacienti, kas, salietojušies «spaisu», cīnās ar nāvi. Piemēram, nesen Salgrenskas slimnīcā Gēteborgā ieveda kādu jaunu vīrieti ar smagiem krampjiem. Uzņemšanas nodaļā viņa stāvoklis tik krasi pasliktinājās, ka nācās pieslēgt dialīzei. «Krampji un nieru bojājumi ir ļoti raksturīgs šo narkotiku lietošanas rezultāts. Ja šis cilvēks nebūtu paguvis ierasties slimnīcā un saņemt palīdzību, tad viss būtu beidzies daudz sliktāk,» konstatē virsārsts un narkotiku eksperts Kaijs Knudsens (GP, 09.11.2013.). Viņš (tāpat kā Latvijas ārsti) ir pārsteigts par to, ka šī narkotiskā viela tik strauji panāk pacienta nieru mazspēju.

Izrādās, ka «spice» patiešām ir nieru iznīcinātājs. Amerikas Savienotajās Valstīs februārī veiktais pētījums pierāda, ka 15 akūti nieru mazspējas gadījumi ir radušies tieši pēc «spice» lietošanas. «Gados jaunie pacienti ar šo smago diagnozi izrādījās smēķējuši «spice» ar «melleņu» vai «košļenes» garšu.

Katrs piektais Gēteborgas ģimnāzijas audzēknis šodien vēloties «pamēģināt šo narkotiku», taču informācijas par to, cik šī narkotika ir bīstama, jauniešiem faktiski neesot.

Līdz šim bija zināms, ka «spice» izraisa personības izmaiņas, sliktu dūšu un depresijas. Taču tagad ir zināms, ka «ballīšu narkoze» var neatgriezeniski ietekmēt arī nieres.

Tas būtu jāpasaka ļoti skaļi un skaidri visiem. Diemžēl jaunieši par iespējamo invaliditāti pēc «spice» lietošanas nav informēti. Viņiem liekas, ka nekas slikts jau nevar notikt, ja cilvēks ievelk dūmu ar melleņu garšu. Taču sekas var būt ļoti skarbas un draudēt ar invaliditāti visa mūža garumā. 5-Fur būtu steidzīgi jāievieto aizliegto vielu sarakstā, jo tā ir veselībai ļoti bīstama substance,» uzsver dakteris Kajs Knutsens un noplāta rokas.

Pūķis ar neskaitāmām galvām

Pagrīdes laboratorijas nenogurst ik dienas mums piegādāt jaunus «spice» veidus ar jaunām aktīvajām substancēm. Tirgū esošās «spice» sintētiskās indes pašlaik tiek tirgotas ar šādiem nosaukumiem: K2, Spice Gold, Spice Silver, Spice Diamond, Yucatan Fire, Sence, Chill X, Smoke, Genie, Algerian Blend Spice Smoke Blend, Skunk, Sence, Smoke, ChillX, Highdi’s Almdröhner, Earth Impact, Gorillaz, Galaxy Gold, Space Truckin, Solar Flare, Moon Rocks, Blue Lotus, Aroma, Scope, Sky, OG Potpourri. Protams, šis saraksts nav pilnīgs, jo katru mēnesi internetā parādās jauni nosaukumi tai pašai narkotikai. Uz etiķetēm ražotājs skaidro, ka «maisījums ir tradicionāls», ka sastāv no «tradicionālām tējām» vai «garšvielām» un ka smēķētājam nekas ļauns nedraud. Ja vēlāk šo pašu paciņu papēta laboratorijā, tad noskaidrojas, ka šis «nekaitīgais» «Canavalia maritima, Nymphaea caerulea, Scutellaria nana, Pedicularis densiflora, Leonotis leonurus, Zornia latifolia, Nelumbo nucifera vai Leonurus sibiricus ir pamatīgi piesūcināti ar sintētisku substanci un spēj izraisīt to pašu psihoaktīvo efektu, kuru nodrošina sintētiskie kanabinoīdi» (Thomas Lundqvist, Spice med syntetiska cannabinoider/CB1 agonister ett kemisk experiment på ungdomar. 2012.05.)

Šim narkotiku veidam tāpat kā pūķim ir septiņreiz septiņas galvas. Kā vienu nocērt, tā desmit pieaug klāt un spļauj uguni tālāk.

Līdzko vienu ķīmisko vielu «spice» rasolā aizliedzam, tā tirgus uzreiz vietā piedāvā citu nosaukumu, kas nav aizliegto vielu sarakstā. Jaunie kokteiļi ar to pašu nosaukumu jau izraisa citas komplikācijas, kuras veselības aprūpes sistēmai neiespējami prognozēt.

Ja jaunieši saprastu, ka eksperimenti ar šo «legālo narkotiku» praktiski nozīmē eksperimentēt ar savu veselību bez prognozēm par to, kāds būs gala iznākums, tad viņi varbūt pārdomātu. Jā, mēs nevaram pateikt, kādas komplikācijas var rasties, tāpēc lietotājiem būtu jāpadomā, ko viņi dara un vai ir vērts riskēt kļūt par invalīdu šādā veidā. Godīgi sakot, ir tā, ka tas, ka šī viela nav aizliegto sarakstā, nenozīmē, ka konkrētā «spice» paciņa būtu drošāka. Tā var būt ļoti bīstama un pat nāvējoša,» uzsver Kajs Knutsens.

Kā ar šo problēmu tikt galā?

Protams, visnožēlojamākie ir «spice» tirgotāji, kas apzināti pārdod indi nevainīgas apreibināšanās līdzekļa vietā. Uzskatu, ka ir pareizi trenkāt šos tirgoņus un «izplatītājus», taču ar to problēma nebūs atrisināta. Ja «spice» paciņu kāds nevarēs nopirkt aiz stūra, tad iegādāsies to internetā. Viss Latvijas policijas korpuss te neko nevarēs padarīt.

Šķiet, ka galvenā problēma ir mūsu greizā publiskā doma, kas Latvijā samērā lojāli izturas pret narkotiku lietotājiem kā pret cilvēkiem, kas spēj savu kārdinājumu regulēt. Proti: neuztverot pat «sabiedrības krējuma» amfetamīna lietotājus kā atkarīgos. No Āzijas (tranzītā caur Krieviju) pie mums ieradies pat maigais mīļvārds «zālīte» nejēdzīgo narkotiku apzīmēšanai, un turpat līdzās eksistē jauniešu grupas spiediens, kas pieprasa pusaudžiem un jauniešiem «pīpēt zāli», lai pierādītu savu drosmi, riskējot ar veselību.

Tā sakot - «vīrišķības pārbaude» ar cigareti zobos, kurā iesaiņota nāve.

Jā, mēs esam importējuši šo «krievu ruleti» un nekas cits mums nepalīdzēs tikt vaļā no šīs importa sodības kā vienīgi - atklāta un publiska saruna ar visplašāko sabiedrību par «legālo narkotiku» patieso būtību.

Pirmkārt, par «spice» medijos un publiskajā telpā ir jārunā vairāk un plašāk, izglītojot sabiedrību, lai izvairītos no epidēmijām, kad vairāki jaunieši nokļūst slimnīcā vienlaicīgi ar vienu un to pašu saindēšanos pēc «spice» lietošanas.

«Daudzi jaunieši patiešām svēti tic un ir 100% pārliecināti, ka «spice» nav bīstama lieta,» uzskata Vestmanlandes policijas narkotiku apkarošanas sekcijas vadītājs Pers Ēriks Lundbergs. «Mums te ik pa brīdim uzliesmo miniepidēmijas, kad atkal kāds iegādājies no interneta paciņas ar «spice» un salietojies kopā ar skolas biedriem. Puišiem šķiet, ka tās ir kā tējas paciņas, kaut kas ļoti dabīgs un nekaitīgs. Viņi nesaprot, ka šīs žāvētās zāles ir piesūcinātas ar sintētisku, izšķīdinātu pulveri, kas var izraisīt neprognozējamas sekas uz visu mūžu.»

Tikko «spice» epidēmija izplatījās kā meža ugunsgrēks ziemeļos, Ūmeo pilsētā. Jaunākais cietušais bija 13 gadus vecs. Piemēram, divi klasesbiedri bija iegādājušies «spice» paciņu un ievilkuši dūmu tuvējā mežiņā. Vienam no puikām palika slikti un viņš gāja uz mājām, sirds sitās kā negudra un nākamajā dienā arī nebija labi ap dūšu. Viņš zvanīja otram, taču telefons neatbildēja. Vēlāk to atrada mežā mirušā puiša kabatā. Pietika ar pāris minūtēm, lai sirds apstātos.

«Man šķiet, ka šī «spice» sērga iet plašumā un paciņu saturs kļūst aizvien stiprāks. Neviens šodien nevar pateikt, kas īsti vienā konkrētā «spice» paciņā ir iesaiņots. Tā kā ražotāji visu laiku sintezē jaunas vielas (kas vēl nav aizliegtas) un tā viņiem izdodas saglabāt «legālas narkotikas» statusu, tad jaunieši saindējas aizvien trakāk. Tagad viņi raustās krampjos, spļauj asinis un krīt bezsamaņā. Savādi, ka cilvēks pats labprātīgi pakļauj savu vienīgo veselību šādiem riskiem!» secina policists, jauniešu narkomānijas centra eksperts Patriks Bergkvists.

Cik vidēji veci ir šie «spice» lietotāji?

Sākot ar 12 - 14 gadiem un vecāki. Pamatā jaunieši.

Vai šo narkotiku var nopirkt uz ielas?

Jā, var nopirkt. Viegli un lēti. Agrāk bija grūtāk un dārgāk. Tagad uz katra stūra kāds pamēģina nopelnīt uz cita naivuļa veselības rēķina.

Jaunā inde

Mums Latvijā, gandrīz vai katru dienu medijos lasot par kārtējiem «spice» upuriem, nāksies samierināties ar domu, ka šis fenomens «interneta narkotikas» (designer drugs, smart drugs, legal highs) ir relatīvi jauns fenomens visā pasaulē un ka mēs neesam vienīgie, kas par notiekošo nav sajūsmā.

Man šķiet, ka ir pienācis pēdējais laiks izstrādāt nacionālu valsts projektu Latvijas iedzīvotāju informēšanā par notiekošo narkotiku tirdzniecības frontē, lai iznīcinātu mītu par to, ka narkotikas nav bīstamas.

Tātad: 1) informējot iedzīvotājus (īpaši jauniešus) par aktuālo ainu legālo narkotiku izplatībā, skaidrojot, ka uzraksti uz paciņām nav adekvāti «spice» reāla satura būtībai; 2) ilustrējot «spice» toksiskos simptomus; 3) informējot par jauno analīžu metodiku, īpaši pēdējiem atklājumiem asinsanalīžu jomā.

Tādējādi pamazām izdotos iesaistīt visplašākos sabiedrības slāņus «legālo narkotiku» apzinātā apkarošanā pēc būtības. Nevis formāli.

Un vēl.

Man šķiet, ka, atrodoties bezizejas situācijā, ir skaidri jāapzinās, ka viens nav karotājs. Ja mēs - visa sabiedrība kopumā esam gatavi aizstāvēties pret agresoru - «legālajām narkotikām», tad mēs uzvarēsim. Lai to panāktu ir jāatsakās no šaura egoisma un iedomas, ka «mani tas neskar» un «katrs pats savas laimes kalējs», jo lielas nelaimes priekšā mēs visi esam vienādi bezpalīdzīgi. Ja stāvam pa vienam.

Likumu bardzība nav izeja. Pēdējo gadu laikā «spice» izgudrotāji ir piedāvājuši tirgū 60 000 jaunu vielu, kurus likumu aizliegumi uzreiz nespēj absorbēt.

Varbūt to varam izdarīt mēs paši, nogalinot narkotiku romantikas mītu mūsu sabiedrībā?

Vai mēs to varam?

Atsauces

1. Eiropa 2010. 2010. http://www. emcdda.europa.eu/attachements. cfm

2. The European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction (EMCDDA)