Kamēr šoferi un kājāmgājēji šausminās par applūdušajām Rīgas ielām, no kurām pēdējās dienās kļuva arvien grūtāk izvairīties, «Rīgas ūdens» pārstāvji atzīst savu bezspēcību un norāda, ka situācijas būtiskai uzlabošanai vajadzīgas milzīgas summas. Turklāt pat tās šajā situācijā būtu tik centi vien...
Pat milzīgas naudas summas neglābšot Rīgu no plūdiem lietus laikā (97)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdzīgi esot arī kaimiņos
Vispirms uzņēmuma preses sekretārs Artūrs Mucenieks intervijā portālam TVNET sacīja, ka arī citās lielās pilsētās mūsu platuma grādos pēc spēcīgām lietusgāzēm ielās rodas lieli plūdi: «To var mainīt, bet tas ir iracionāls jautājums. Teorētiski var pārbūvēt tīklus, uzlikt divus metrus platus kolektorus un viss ūdens ļoti smuki aiztecēs.»
Pēc viņa teiktā, Rīgā vēsturiski izveidojies tā, ka lielākajā pilsētas daļā sadzīves notekūdeņu kolektors ir atsevišķi no lietus ūdens kolektora. Diemžēl pilsētas centrālajā daļā lietus ūdeņi ietek sadzīves kanalizācijā, kur sausā laikā nonāk tikai no pilsētnieku izlietnēm un podiem nākušais ūdens. Tas nozīmē, ka
tīrais lietus ūdens sajaucas ar netīro kanalizācijas ūdeni un kopā nonāk attīrīšanas iekārtās.
Šāda shēma neesot pareiza, bet, lai to mainītu, vajadzētu ļoti daudz naudas.
«Nolīstot mēneša normai vienā dienā vai dažās stundās, esošā sistēma nevar «norīt» lielo ūdens daudzumu dažās stundās. Tā «norij» visu ūdeni nevis pusstundas, bet gan četru stundu laikā. Lai novērstu šo situāciju, kas parasti Rīgā rodas 2-4 reizes gadā, jāiegulda 100 miljoni eiro un jāuzbūvē kolektors pusotra metra diametrā un vairāku kilometru garumā. Tas nav racionāli. Tā nekur pasaulē nedara,» Mucenieks teica.
Turklāt «Rīgas ūdens» Tehniskā departamenta direktors Gatis Krauze intervijā norādīja, ka pat šādi kolektori neatrisinātu situāciju pilnībā. «Lai to atrisinātu pilnībā, kā tas ir Holandē, Amsterdamā, ir jāuzbūvē vesela dambju sistēma, kas būtu savienota ar Daugavu.
Ja lielas lietusgāzes sakrīt ar vēju no jūras puses, plato kolektoru izmantošana ir bezcerīga.
Tādā gadījumā Rīgas kanālā, kur vajadzētu ieplūst daļai lietus ūdeņu, līmenis paaugstinās tik ievērojami, ka mazie elektrokuģīši un laiviņas netiek cauri tiltiem.
Mēs varam uztaisīt nezin kādus kolektorus, bet, ja ūdens no jūras ir sapūsts iekšā kanālā un tajā ir izveidojies augsts līmenis, ūdens tāpat nekur neaizplūdīs. Tad ir jābūt dambim un slūžām, kur ar lielo sūkņu staciju palīdzību mēs ūdeni ceļam pāri no pilsētas teritorijas uz Daugavu un jūru.»
Ja Rīgā vēlētos uzbūvēt pamatīgu dambju un slūžu sistēmu, ar pāris miljardiem nepietiktu.
«Tās tādā gadījumā būtu kapeikas,» Krauze pauda vērtējumu.
Mucenieks piebilda: «Var uzdot rīdziniekiem jautājumu, vai viņi ir gatavi trīs reizes gadā paciest plūdus ielās, vai arī viņi vēlas maksāt daudz lielākus nodokļus, lai šādu sistēmu uzbūvētu.»
Krauze zināja teikt, ka iepriekš amatpersonām bijuši dažādi plāni, kā samazināt plūdu radītās sekas Rīgas ielās, ņemot vērā arī klimata aplēses. Pie iecerēm strādājuši gan vietējie, gan ārvalstu speciālisti, bet naudas trūkuma dēļ visas ieceres izrādījušās «nepaceļamas». «Ja mēs nevaram uzbūvēt svarīgus infrastruktūras objektus, par šādu sistēmu varam nedomāt,» Mucenieks teica.
Krauze vēl piebilda, ka vislielākie plūdu riski ir Daugavas lejtecē – Vecdaugavā, Mangaļsalā. Šajās vietās slūžas un dambji būtu ļoti noderīgi. Vienlaikus pilsētā ir arī tādas vietas, kas nav pakļautas plūdiem.
Portāls TVNET jau ziņoja, ka otrdien līdz plkst. 9 lietus daudzums Rīgā sasniedza 27 milimetrus jeb aptuveni 40 procentus no visa oktobra normas. Galvaspilsētā daudz lija arī svētdien, un pēdējo trīs dienu kopējais nokrišņu daudzums Rīgā ir 46 milimetri jeb teju 70 procentu no mēneša normas.
Spēcīgs lietus otrdienas naktī skāra lielu daļu Kurzemes, Zemgales un Vidzemes.
Sinoptiķi prognozē, ka lietus iespējams arī trešdien.