Rīkojoties ar valsts budžeta līdzekļiem, valsts pārvaldē trūkst ilgtermiņa redzējuma par izdevumiem, revīzijā par 2013.gada valsts pārskatu secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole: Valsts pārvaldē trūkst ilgtermiņa redzējuma par izdevumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Secināts, ka gada laikā valdība ir atbalstījusi budžeta līdzekļu pārdales, kaut gan šīs vajadzības jau iepriekš bijušas paredzamas. Gada laikā paredzamām darbībām ir pārdalīti kopumā 98,17 miljoni eiro.
Kā piemērus valsts kontroliere Elita Dreimane šodien minēja pārdalītos līdzekļus veselības aprūpes sistēmai, autoceļiem.
Neatbilstoši izdevumi konstatēti arī saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Proti, ir bijuši izdevumi, saistīti ar komandējumiem, piemaksām, kas īsti nav saistīti ar prezidentūru. Tādā veidā pagājušajā gadā ir izlietoti aptuveni 276 000 eiro.
Amatpersonu atbildības trūkuma dēļ joprojām tiek finansēti kolektīvie pasākumi, dalīti ielūgumi dažādiem pasākumiem, piemēram, Dziesmu un deju svētkiem.
Pēc Valsts kontroles domām, ir jānosaka konkrēti kritēriji, kā ir piešķirami ielūgumi uz nozīmīgiem pasākumiem.
Valsts kontrole norāda arī uz necaurskatāmo atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē. Proti, valsts un pašvaldību institūcijās nav nodrošinātas līdzvērtīgas finansiālās iespējas, lai nodarbinātajiem nodrošinātu algas un normatīvajos aktos noteiktās piemaksas darbinieku motivācijai. Vienlaikus atsevišķās iestādēs nodarbinātajiem ir lielākas priekšrocības. Piemēram, Valsts kasē, Valsts policijā, Valsts darba inspekcijā, Pārtikas un veterinārajā dienestā prēmijas izmaksātas par sasniegumiem, kur viņu tiešu nopelnu nav bijis. Valsts kasē 80 cilvēki prēmijas saņēmuši par ietaupījumu budžeta programmā «Valsts parāda vadība», lai gan šajā programmā izdevumi vienmēr tiek plānoti piesardzīgi, līdz ar to līdzekļi parasti tiek izmantoti mazākā apmērā, nekā iepriekš plānots.
Prettiesiska ir arī avansu plānošana -
izdevumi avansiem pagājušajā gadā ir pieauguši vairāk nekā sešas reizes, sasniedzot aptuveni 2,4 miljonus eiro.
Tas liekot secināt, ka valsts pārvaldes iestāžu rīcībā ir «lieki līdzekļi». Tas Valsts kontrolei savukārt liek domāt, ka būtu jāizvērtē valsts iestādēm piešķirtais finansējums, ja daudzām gada beigās rodas pārpalikums, kas tiek pārskaitīts uz nākamo gadu. Piemēram, 2013.gada pārpalikums pārskaitīts avansā ne vien uz šo gadu, bet pat uz 2015.gadu, klāstīja Krūmiņa.
Vienlaikus gan Valsts kontrole norāda, ka valsts pārvaldē ir uzlabojusies resursu uzskaite. Ja 2012.gadā deviņos resoros netika konstatētas problēmas ar resursu uzskaiti, pagājušajā gadā tie bijuši jau 12 resori.