Eiropas Savienības (ES) lēmumi par sankcijām pret Krieviju būs atkarīga no turpmākiem notikumiem Ukrainā un tā, vai pēc Mariupoles apšaudīšanas notiks turpmākie uzbrukumi, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Eksperti: ES lēmumi par sankcijām pret Krieviju būs atkarīgi no turpmākas notikumu attīstības Ukrainā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds norāda - ja notikumiem Mariupolē sekos plaša mēroga uzbrukumi, ja šī situācija turpinās attīstīties, piemēram, ar mērķi izveidot «koridoru» starp Krievijas anektēto Krimu un Doņecku, tad no ES varētu sekot konkrētas ierobežojošas darbības. Proti, līdz šim noteiktās sankcijas pret Krievijas netiktu atceltas un, iespējams, tiktu izskatītas iespējas ieviest jaunas sankcijas. Sprūds gan piebilst, ka pašlaik ir izveidojusies noteiktā inerce par nostāju šajā jautājumā - daudzas valstis uzskata, ka nevajag speciāli eskalēt situāciju no Eiropas puses un jāizmanto noteiktas pozitīvas iespējas, lai veicinātu dialogu.
Sprūds uzskata, ka kopumā Eiropas pozīcija varētu būt arī nogaidoša un ES rīcību ietekmēs turpmāka notikumu attīstība Ukrainā.
Latvijas Universitātes asociētais profesors un politologs Ojārs Skudra pauda, ka pagaidām ir grūti definēt ES nostāju, jo ES sestdien nosodīja Mariupoles apšaudi, kā arī tika rosināts sasaukt ārkārtas ES Ārlietu padomi, bet tā vēl nav oficiāli izziņota, kas arī varētu nozīmēt vēlmi nogaidīt.
Vienlaikus viņš norāda - ja Mariupoles apšaude notikusi ar mērķi izveidot tiešu sauszemes savienojumu starp Krimu un Doņecku, kas nozīmētu plašāku konfliktu un lielāku upuru skaitu, ES neatliks nekas cits kā sankciju pagarināšana. Vērtējot Krievijas rīcību un iespējamus motīvus, Skudra sacīja, ka mērķi varētu būt dažādi - izveidot savienojumu starp Krimu un Doņecku, ieņemt Mariupoli vai arī tas varētu tikt uztverts kā militārais drauds.
Kā ziņots, Mariupoles apšaudē ar reaktīvajām mīnmetēju iekārtām «Grad», ko sestdien veica Krievijas finansētās un apbruņotās teroristu bandas, tika nogalināti 30 cilvēki, bet vairāk nekā 90 - ievainoti.
Teroristu šāviņi sestdien Mariupolē trāpīja 53 daudzstāvu namiem, 14 privātmājām, četrām skolām un trim bērnudārziem.
ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni, reaģējot uz sestdien notikušo Mariupoles apšaudi, kurā tika nogalināti vairāki desmiti mierīgo iedzīvotāju, brīdināja, ka Ukrainas konflikta eskalācija «neizbēgami novedīs pie tālākas nopietnas attiecību pasliktināšanās starp ES un Krieviju».
Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs paziņojis, ka militārie uzbrukumi Ukrainā, kuru gaitā tika nogalināti mierīgie iedzīvotāji, ir jāuzskata par teroraktiem, un pēc Doņeckā un Mariupolē nule kā notikušajiem teroraktiem ES ir jāpastiprina sankcijas pret Krieviju.