Pat ja Latvijā tiktu atjaunots obligātais militārais dienests, lai sagatavotu pietiekamu skaitu kaujai gatavu kareivju, būtu nepieciešami vairāki gadi. Tāpēc šobrīd obligātais dienests Latvijā ir nokavēts pasākums un paredzamais papildu finansējums jāiegulda bruņojuma pilnveidošanai, Latvijas Televīzijas raidījumā «Sastrēgumstunda» atzina politiķi un jomas eksperti.
«Obligātais dienests ir nokavēts vilciens,» atzina atvaļinātais Latvijas armijas pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš.
Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents un drošības eksperts Tālavs Jundzis piebilda: lai sagatavotu rīcības spējīgus karavīrus, būtu nepieciešami vairāki gadi, kam šobrīd nav laika, savukārt
profesionāli apmācīti karavīri šodienas apstākļos var paveikt vairāk,
tādēļ finansējums jāvelta bruņoto spēku stiprināšanai.
«Šobrīd mērķis ir spēcīgi aizsardzības spēki, tādēļ jāraugās uz to, kā stiprināt NBS un kā stiprināt zemessardzi, uz kurieni nāk brīvprātīgie,» uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL/TB-LNNK).
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis uzstāja, ka reģionālās politikas kontekstā
Latvijai nepieciešama viena noteikta stratēģija, kā attīstīt bruņotos spēkus, lai uz Baltijas valstu fona neizskatītos visvājāk.
Uz to aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) apliecināja, ka valstij jau ir izvēlēta stratēģija, sadarbojoties ar NATO.
Ministrs uzsvēra, ka armijas primārais uzdevums šobrīd ir nodrošināt aizsardzību, ātri reaģēt iebrukuma gadījumā, kā arī noturēt aizsardzību, līdz ierastos NATO spēki. Politiķis vēlreiz apliecināja, ka ir paredzēts palielināt armiju par 2000 karavīru, kā arī tās vajadzībām veltīt 2% no IKP. Tāpat
līdz 2018.gadam plānots palielināt zemessardzes sastāvu līdz 12 000 vīru.
Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka sagatavotās iestrādes esot labas, tādēļ paredzams, ka šis finansējums tiks piešķirts.
Vējonis pauda, ka jau ir skaidrs, kā tiks izmantots paredzamais papildu finansējums – nepieciešams pilnveidot Latvijas militāros spēkus un sakārtot infrastruktūru, lai spētu uzņemt NATO bruņotos spēkus. Arī Tālavs Jundzis apstiprināja, ka nedz pašu spēkiem, nedz kopā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijai neizdotos nosargāt savu drošību, tas esot iespējams, vien pateicoties dalībai NATO.
Savukārt Saeimas spīkere pauda viedokli, ka ir
jādomā arī par to, kā valsts aizsardzībai sagatavot augstskolu studentus.
«Tā varētu būt līdzīga programma kā jaunsardzei vai zemessargiem. Tās varētu būt vasaras nometnes, kurās apgūtu pamatpaņēmienus valsts aizsardzībai,» sacīja Mūrniece.
Vēstīts, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite otrdien rosināja uz laiku Lietuvā atjaunot obligāto iesaukumu. Tas saistīts ar bažām par valsts drošību Krievijas agresijas gadījumā.
Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pēc Lietuvas prezidentes rosinājuma atkārtoti pauda, ka Latvija neplāno sekot šim piemēram par obligāto militāro dienestu. Savukārt speciālisti pauda, ka lielāks uzsvars ir jāliek uz profesionālās armijas attīstību. Arī sabiedrība obligātu dienestu negrib, liecina pētījumu centra SKDS aptauja. Tikai 24% respondentu atbalsta obligātu došanos armijā.