Mediju politikas pamatnostādnes caurvij līdzsvara rašana starp valsts mandātu, valsts kompetenci un radošo mediju organizāciju brīvību, kurā valsts īsti neiejaucas ar regulējošiem aktiem vai politiku, intervijā pastāstīja mediju politikas pamatnostādņu izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs un kultūras ministres ārštata padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņš Kaprāns.
«Jebkuras mediju politikas kontekstā vienmēr ir jautājums - cik liela būs valsts loma?» skaidroja eksperts.
Ekspertu darba grupa, kuru Kaprāns sāka vadīt pēc pētnieces Intas Brikšes aiziešanas mūžībā, pašlaik ir sadalīta trīs apakšvirzienos jeb apakšgrupās, lai apkopotu risinājumus mediju politikas pamatnostādnēm. Kā atzīst ekspertu darba grupas vadītājs, apakšgrupu darba kārtībā ir iekļautas visas lielās problēmas, par kurām runāts pēdējo gadu laikā - arī dažādos ziņojumos un forumos. Viena no apakšgrupām nodarbojas ar Latvijas mediju kvalitāti un daudzveidību saistītiem jautājumiem, otra apskata žurnālistu un mediju lietotāju profesionalizācijas iespējas, bet trešā diskutē par Latvijas mediju vides aizsardzību.
Kaprāns uzsver, ka mediju politikā būs jāpieņem svarīgi lēmumi, piemēram, sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus, kurai, pēc viņa aplēsēm, būtu vajadzīgi aptuveni 30-35 miljoni eiro.
Nozīmīga būšot diskusija par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sadalīšanu vai mainīšanu. Pēc pētnieka teiktā, situācija, kurā organizācija, kurā uzraugs un resursu dalītājs ir viens un tas pats, ir ne tikai neatbilstoša vispārējai praksei, bet arī neloģiska no normāla valsts plānošanas viedokļa.
Svarīgi lēmumi, kas varētu uzlabot Latvijas informatīvo vidi, būs saistīti arī ar medijpratības integrēšanu skolu programmās, mediju ombuda izveidošanu, jauna Latvijas mediju likuma izstrādi un citām aktivitātēm.
Mediju politikas pamatnostādnēs eksperts sola ar pētījumiem pamatotus argumentus un risinājumus mediju vides problēmu risināšanai.
To plānots pabeigt jau nākammēnes. Šim dokumentam gan vēl būs jāiziet starpinstitucionālā saskaņošana, kurā būs jāvienojas par konkrētiem risinājumiem. Tas, pēc viņa teiktā, varētu būt sarežģīti, jo mediju politikā ir arī ļoti jutīgi jautājumi.
Kā ziņots, mediju politikas izstrādes ekspertu darba grupu pēc Brikšes veidošanas vada Kaprāns. Darba grupas pirmā sēde Kaprāna vadībā notika 23.janvārī.
