Ģimenes ārsti: Bēgļi uz Latviju var atvest «eksotisku dāvanu» - dažādas slimības

Slikta pieredze ar Ukrainas bēgļiem

Lielā Rīgas mikrorajonā strādājoša ģimenes ārste, kura vēlajās palikt anonīma, TVNET sacīja, ka nevēlētos ņemt savā aprūpē bēgļus, kas varētu ierasties no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Šāda viņas attieksme saistīta gan ar līdzšinējo slikto pieredzi ar Ukrainas bēgļu ārstēšanu, gan cilvēciskajām bailēm no citos kontinentos un kultūrā dzīvojošiem cilvēkiem. Turklāt ārste nevēlētos ārstēt afrikāņus un aziātus, jo nerunā angliski.

Daktere arī atzinās, ka viņai ir cilvēcīgas bailes no citas kultūras pārstāvjiem, jo no masu medijiem dzirdēts par viņu mežonīgajām darbībām citviet. Ārste jūt bailes, ka viņai varētu atņemt kaut vai elementārās lietas, piemēram, somu, naudu, kā arī izārdīs kabinetu, sazin ko pieprasīs, neies prom un uzbruks.

Puspotēti ukraiņu bērni

Nesen pie viņas nonāca vairākas ģimenes no Ukrainas. Šo ģimeņu locekļi bija lūguši patvērumu, un viņiem principā jau bija piešķirts bēgļa statuss. Ģimenes vēlējās bērniem veikt vakcināciju, kā tas paredzēts pēc Eiropas Savienības noteikumiem, taču Ukrainā līdz bērnu pusaudžu gadiem nekas nebija darīts.

Ārste jau izstrādāja vakcinācijas kalendāru, sāka bērnus potēt ar valsts apmaksātām vakcīnām, taču tad šiem cilvēkiem bēgļa statuss tomēr tika atteikts.

Nevienā instancē un neviena atbildīgā amatpersona, pie kuras vērsās ģimenes ārste, nespēja atbildēt uz jautājumiem - ko darīt tālāk ar šiem pussapotētajiem bērniem un kurš tagad maksās par vakcīnām, kuras tomēr bērniem bija izlietotas. Vai tas būs jāsedz ārstam no sava maka? Arī to ierēdņi nezināja.

Nevēlas piedzīvot līdzīgas neskaidrības

Ārste piedzīvoja nevajadzīgu un pamatīgu stresu. Pēc šīs pieredzes ārste nolēmusi kategoriski atteikties no šādiem pacientiem, par kuriem valsts neko negarantē un neviens nevar pateikt, kā rīkoties un kurš maksās par ārsta darbu, jo valsts neparedz aprūpēt šos cilvēkus.

Turklāt ārste uzsver, ka ir maldināta, jo augstākās instances atsūtījušas šos ļaudis, solot, ka no «grāmatvedības» viss ir kārtībā, tomēr kā pārsteigums sistēmā izlecis - «atteikts, nepienākas». «Nav pareizi, ka ārstam, kas vakcinējis cilvēkus, par kuriem teica, ka drīkst un valsts apmaksā, bet beigās - izrādās, ka nedrīkst un neapmaksās, neviens nevar paskaidrot, kas ir kas.»

Daktere arī vērsa uzmanību, ka no Ukrainas ieradušies cilvēki bijuši nevakcinēti arī pret tādām elementārām lietām kā tuberkuloze un difterija.

Tas var palielināt šo slimību izplatību Latvijā.

Turklāt sarunās ar Vācijas mediķiem dzirdēts, ka bēgļi neievēro elementāras higiēnas normas, tādējādi masveidā slimojot ar kašķi un sēnīšu slimībām, kas apdraud arī vietējos iedzīvotājus.

Dažādas bažas par bēgļu ārstēšanu

Ģimenes ārsts Pauls Princis TVNET pastāstīja, ka viņa praksē līdz šim nav bijusi pieredze ar bēgļiem, taču kopumā ārstiem un sabiedrībai ir dažādas bažas saistībā ar bēgļu ārstēšanu un slimībām.

Ģimenes ārsta sertifikāts atļauj dakteriem ārstēt visus pacientus visā Latvijas teritorijā, taču bēgļu gadījumā ir vairāki riska faktori. Piemēram, bēgļiem varētu nebūt vai arī būt tikai ļoti ierobežota informācija par iepriekš veiktajiem izmeklējumiem, saslimšanām un vakcīnām.

Visticamāk, bēgļiem nebūs nekādas informācijas par iepriekšējām slimībām.

Ārstiem būs ierobežotas iespējas uzzināt, vai un ar ko viņi iepriekš slimojuši, kā ārstēti un vai vispār ir vakcinējušies. Tāpēc mediķi varētu darboties, pieņemot, ka viņi vispār nav vakcinēti.

Var atvest eksotisku dāvanu

Tāpat ārsti varētu bažīties par bēgļu iepriekš pārciestajām infekcijas slimībām, ko viņi varētu atvest arī pie mums. Runa ir par dažādām kaitēm, piemēram, plaušu tuberkulozi, malāriju, vairākiem drudža veidiem, parazītslimībām, kas Latvijā nav tik bieži sastopamas, bet ko viņi varētu atvest.

Imigranti var būt dažādu Latvijā netipisku bīstamu infekciju nēsātāji.

Ja patvēruma meklētājam nav nekādas slimības vēstures, kas ir ļoti būtiska informācija, viņa infekcijas var apdraudēt ne tikai viņu pašu, bet arī Latvijā dzīvojošos cilvēkus.

Dažādas infekcijas patvēruma meklētāji var saķert ne tikai savā mītnes vietā, bet arī ceļā uz Latviju, piemēram, kuģojot tik daudziem cilvēkiem nepiemērotās laivās. Zinot, ka iebraucēji var būt dažādu slimību nēsātāji, iespējams, jādomā par viņu sākotnēju ievietošanu speciālā karantīnā.

Turklāt ārstiem būs jādomā ne tikai par pieaugušo patvēruma meklētāju ārstēšanu, bet arī par viņu bērnu veselību. Viņiem būs jārūpējas ne tikai par iebraucēju fizisko, bet arī garīgo veselību.

Kā iebraucēji pārcietīs mūsu gripu?

Vēl ir jautājums, kā imigranti Latvijā aklimatizēsies un reaģēs uz mūsu valstī izplatītajām slimībām, piemēram, dažādām gripām, rotavīrusu, ērču izraisītām saslimšanām u.c. Iespējams, ka viņi dzīvei Latvijā pielāgosies ļoti ātri un viegli, bet tāpat var gadīties, ka viņiem iedzīvošanās jaunā vietā rada sarežģījumus, kas var izpausties arī veselības problēmās.

Ierodoties Latvijā, kur apstākļi ir pilnīgi citādi nekā viņu iepriekšējā mītnes zemē, iebraucējiem var būtiski ciest organisma aizsardzības spējas. Tāpēc viņi var saslimt ar mums pierastām, bet viņiem neierastām slimībām, piemēram, infekcijām.

Jāņem arī vērā, ka Latvijā ir pilnīgi citi klimatiskie apstākļi nekā viņu dzimtenē. Mums ir citādāka gaisa temperatūra, mitrums, saules daudzums, dzeramais ūdens un citi imunitātei būtiski apstākļi. Daudzās austrumu un dienvidu zemēs cilvēki ir pieraduši pie cita klimata, nekā ir Latvijā. Piemēram, viņu organismiem vajadzīgs lielāks saules daudzums.

Saules trūkums var izpausties kā dažādas ādas slimības, piemēram, sēnītes.

Kurš un kā viņus ārstēs?

Saistībā ar patvēruma meklētāju veselības aprūpi ir dažādi organizatoriskie jautājumi. Piemēram, būtiski zināt, kuriem ģimenes ārstiem un cik daudz bēgļu nāksies ārstēt. Ja ārstam pēkšņi jāaprūpē liels skaits jaunu pacientu, tas ievērojami maina viņa darba īstenošanu.

Galvenais jautājums ir par valsts noteikto likumdošanu šajā jomā - kā notiek viņu ārstēšana un kas par to maksā.